Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook ievērību guvis ieraksts par 1918. gada “spāņu gripu”. Tajā par šo saslimšanu apgalvots, ka “nomira tikai vakcinētie”. Taču tā nav taisnība. Laikā, kad izplatījās “spāņu gripa”, vakcīnas pret to nepastāvēja.

Kāds Facebook lietotājs 15. novembrī publicēja attēlu, kurā rakstīts: “1918. gada “spāņu gripa”: nomira tikai vakcinētie.” Ar nepatieso apgalvojumu dalījās 300 cilvēki.

Tā saucamā spāņu gripa visā pasaulē izplatījās 1918.–1919. gadā. Aizvien gan nav vienprātības, kur tieši šis vīruss radies. Aplēsts, ka ar “spāņu gripu” inficējās ap 500 miljoniem cilvēku jeb tolaik apmēram trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Mirušo skaits dažādos avotos atšķiras, taču visbiežāk minēts, ka slimība izraisīja ap 50 miljonu cilvēku nāvi. Būtisks slimības izplatībai bija arī Pirmais pasaules karš. Saspiestība, bruņoto spēku un bēgļu pārvietošanās, visticamāk, veicināja slimības izplatīšanos visā pasaulē.

1918. gadā “spāņu gripa” sasniedza arī Latviju, sabiedrisko mediju portālā lsm.lv raksta vēsturnieks Jānis Siliņš. Piemēram, dažos mēnešos Rīgā reģistrēja vairāk nekā 3000 slimnieku, bet Liepājā mēneša laikā no šīs saslimšanas mira 82 cilvēki. Vēstīts arī, ka daudzviet laukos gripa iznīcināja veselas ģimenes.

ASV Slimību profilakses un kontroles centrs (CDC) norāda, ka vakcīna pret gripu un arī iedarbīgas antibiotikas tolaik nepastāvēja. Tāpēc pret vīrusu pasaulē cīnījās ar izolāciju, karantīnu, personīgo higiēnu, dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu un pulcēšanās ierobežojumiem. Savukārt pirmā gripas vakcīna tika izstrādāta vien 1940. gados.

Līdzīgi apgalvojumi par to, ka spāņu gripas dēļ it kā miruši vien vakcinētie, popularitāti guvuši arī angļu valodā. Piemēram, ziņu aģentūras Reuters un AAP faktu pārbaudītāji jau iepriekš atspēkojuši līdzīgus apgalvojumus.

Secinājums: Nav taisnība, ka “spāņu gripas” dēļ nomira tikai vakcinētie. 1918.–1919. gadā slimība izraisīja ap 50 miljonu cilvēku nāvi, skarot arī Latviju. Taču pirmā vakcīna pret gripu tapa vien 1940. gados.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.