Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Ļoti populārā Facebook ierakstā, ar ko cilvēki dalās jau vairākus gadus, minēts, ka bērnudārza auklītēm nepieciešama augstākā izglītība, bet ministriem – ne. Tā nav taisnība, tomēr ar to dalījušies teju pieci tūkstoši cilvēku, kas Latvijā ir ļoti liels skaits.

Ierakstā teikts:

“Tikai Latvijā, lai strādātu par auklīti bērnudārzā, nepieciešama augstākā izglītība, bet, lai kļūtu par ministru, pietiek ar vidējo.”

Kā kļūt par auklīti?

Bērnudārza auklītēm jeb pirmsskolas skolotāju palīgiem nav nepieciešama augstākā izglītība, apstiprināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte izglītības jautājumos Gita Strazdiņa. Augstākā izglītība atbilstošajā jomā nepieciešama tikai pirmsskolas skolotājiem.

Vai ministriem nepieciešama augstākā izglītība?

Ir tiesa, ka ministriem augstākā izglītība nav nepieciešama. Pirms vairākiem gadiem Saeima noraidīja ierosinājumu celt izglītības prasības ministriem. Šobrīd par ministru var kļūt jebkurš, kuru var ievēlēt Saeimā – prasības parlamenta un valdības locekļiem neatšķiras. Saeimas deputātiem izvirzīto prasību nav daudz – tās saistās ar noziedzīgu pagātni vai pretvalstiskām darbībām, piemēram, Saeimā nevar ievēlēt personas, kas atrodas cietumā, kā arī strādā vai strādājušas ārvalstu izlūkdienestos, arī bijuši štata darbinieki PSRS Valsts drošības komitejā.

Tomēr jāpiebilst, ka pašreizējā Ministru kabinetā visiem ministriem ir augstākā izglītība. Vairumam – vismaz viens maģistra grāds. Vismaz pēdējā desmitgadē valdībā arī nav bijuši ministri bez augstākās izglītības.

Secinājums: Taisnība, ka ministriem nav obligāti jābūt augstākajai izglītībai, lai ieņemtu amatu. Tomēr nav tiesa, ka tā obligāti nepieciešama bērnudārza auklītēm. Jāpiebilst arī, ka visiem ministriem pašreizējā kabinetā ir augstākā izglītība, tā tas bijis arī vismaz pēdējos desmit gadus.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.