Silts klimats veicina mazu, bet darbīgu kaitēkļu – egļu astoņzobu mizgraužu – izplatību. Gan daudzviet Eiropā, gan Ziemeļamerikā tas aiz sevis atstāj posta ainu – milzīgas teritorijas ar nokaltušiem kokiem. Arī Latvijā ik pa laikam notiek mizgraužu uzlidojumi. Versijas, kā ar to cīnīties, atšķiras – publiski izskan gan aicinājumi cirst katru skarto koku, gan necirst nevienu. Kas ir zināms par labākajiem risinājumiem?
Mūsu uzmanību piesaistīja Zaļo un Zemnieku savienības valdes locekļa Ringolda Arnīša ieraksts Facebook:
“Egles raud Gaujas Nacionālājā parkā?. Jo tās grauž Egļu astoņzobu mizgrauzis, kamēr piebeigs..Un raud arī citas egles, jo zin, ka cilvēks nenāks palīgā. GNP ir kļuvis par EGĻU KAPSĒTU, jo daži indivīdi ir panākuši, ka eglēm palīdzēt nedrīkst.”
Komentāros politiķis arī norādīja, ka, “ja nepieciešams, tad arī jācērt, jādedzina vai jādara kas cits, lai neciestu vēl lielākas platības”. Nolēmām noskaidrot, vai GNP tiešām ir egļu kapsēta un kā ar to būtu jācīnās.
Satraukumu radījusi spējā vaboļu izplatība gan vairākās Eiropas valstīs netālu no mums, gan citviet. Vēl nesen, līdz 2018.gadam, Lielbritānijā nebija pieredzēts neviens mizgraužu uzbrukums. Taču tie izplešas un atrod arvien jaunas mājas. ASV Jūtas štatā zinātnieki sakās redzējuši tik intensīvus uzlidojumus, ka apgrauzti pat telefonu stabi. Šveicē oficiāli paustas bažas, ka augstās temperatūras un ar to saistīto mizgraužu uzbrukumu dēļ egles tur varētu pazust teju pavisam. Savukārt Čehijā mežīpašnieki vaboļu dēļ pērn saskārušies ar 1,4 miljardu eiro zaudējumiem. Klimata pārmaiņu ietekmē problēmas varētu samilzt – silto laikapstākļu un dabas katastrofu novārdzinātu egļu dēļ mizgrauži varētu vairoties arvien straujāk, bet nograuztie, nokaltušie koki varētu veicināt mežu ugunsgrēku izplatību, vēsta Jeila universitātes videi veltītais žurnāls Yale Environment 360. Kas cilvēkiem ir kaitīgs un biedējošs, patīk mizgraužiem.
Satraukums par mizgraužu kaitējumu Latviju atkal sasniedza pērn. Valsts Mežzinātnes institūts Silava apkopo informāciju par vaboļu izplatību un konstatējis, ka mizgraužu populācija silto laikapstākļu dēļ pieauga teju divkārt. Iepriekš tie lielus postījumus nodarīja 2017.gada plūdu skartajās teritorijās Lubānas apkārtnē. Tur koki sāka kalst un tajos iemitinājās mizgrauži. Šī gada vēsais, vējainais pavasaris gan bija nelabvēlīgs mizgraužiem, un vaboļu skaits atkal samazinājās.
Vai tiešām egļu kapsēta?
Arnītis Re:Check skaidroja, ka ierakstā gribējis norādīt – Gaujas Nacionālajā parkā ir ļoti stingri ierobežojumi. Tas dodot iespēju kaitēkļiem vairoties. “Viņi grauž veselās egles, pāriet uz nākamajām, uz nākamajām, uz nākamajām. Milzīgas platības Gaujas Nacionālajā parkā jau ir vienkārši beigtas, nokaltušas. Līdz ar to, neļaujot izvākt šīs te bojātās un veikt pasākumus, kas pasargātu, mēs nonākam situācijā, ka milzīgas Gaujas Nacionālā parka platības vienkārši aizies bojā,” viņš norāda.
Gaujas Nacionālo parku pārvalda Dabas aizsardzības pārvalde. Iestādes Dabas aizsardzības departamenta direktorei Gitai Strodei vaicājām, vai tā tiešām ir. “Gaujas Nacionālajā parkā nav tāda situācija, ka par visām varītēm visās vietās būtu šobrīd jāveic egļu ciršana vai citas darbības, lai ierobežotu šo kaitēkli,” viņa stāsta. Eksperte skaidro, ka parks sastāv no vairākām zonām, piemēram, dabas lieguma un rezervāta zonas, kurās prioritāte ir dabas saglabāšana. “Ja mežā būs dažas sausas, kaltušas egles, no bioloģiskās daudzveidības viedokļa tā nav nekāda traģēdija, tas viss ir normāli,” viņa norāda. Taču ir arī privātīpašnieku meži. Arī viņiem jāievēro sarežģītāki noteikumi, proti, jebkādām darbībām jābūt paredzētām meža apsaimniekošanas plānā. Lai to mainītu, rosināti likuma grozījumi, kam vēl jāgūst apstiprinājums Saeimā. Ja tos pieņems, cīnīties ar mizgraužiem varēs, plānu nesastādot.
Jautāts, vai parks saucams par egļu kapsētu, institūta Silava vadošais pētnieks Agnis Šmits stāsta, ka mizgrauži tiešām skāruši visas egles. Tā ir viena no teritorijām Latvijā, kas no mizgraužiem cieš visvairāk. Taču viņš tāpat kā Strode norāda, ka, ja prioritāte atsevišķās teritorijās ir bioloģiskā daudzveidība, tā nav nekāda traģēdija. Koki nokaltīs, iespējams, gāzīsies, kas var būt arī bīstami cilvēkiem, bet ar laiku mežs atjaunosies. Taču ir jādomā par to, kā vislabāk palīdzēt kokiem lieguma zonas apkārtnē, jo kaitēkļi izplatās. To gan mēdz sarežģīt ne tikai noteikumi, bet arī dažādi mīti par efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar mizgrauzi. Daži esot iesakņojušies cilvēku prātos no padomju laikiem.
Visus kokus cirst?
Ne tikai Arnītis, bet arī mežīpašnieki medijos runājuši par vajadzību skartos kokus cirst, tajā skaitā GNP. Taču Šmits uzsver, ka viss nav tik vienkārši. Piemēram, ja skarti 20 – 30% koku mežā, mežīpašnieki mēdzot domāt, ka varēs no tiem atbrīvoties un par problēmu aizmirst. Taču nav nekādas jēgas cirst tikai bojātos kokus, saka eksperts. “Katrs koks, kuru nocērt, atstāj smaržas, kur mizgraužiem vairoties. Viņi nāk, viņi vēl vairāk paliek,” norāda Šmits.
Tāpēc jāizvēlas – cirst visu vai neko. Ja cietis kāds atsevišķs koks, visticamāk, tas bijis bojāts un tāpēc mizgrauži to atraduši. Šmits saka: “Ļoti iespējams, ka ar to viss beigsies, nākamgad blakus pat nekas nebūs.” Savukārt, ja cietuši daudzi koki, jācērt viss. Ja tuvumā ir vēl kāda egļu audze, ko gribas nosargāt, cirtē jāliek īpaši ķīmisku vielu jeb feromonu slazdi, kas mizgraužus pievilina. Lai tos uzstādītu pareizi, jākonsultējas Valsts meža dienestā.
Taču ir arī citi mīti – kā vispār pareizi atpazīt mizgraužu skartos kokus. Kā liecību kaitēkļu klātbūtnei mēdz uztvert arī stumbru sveķošanos. Taču cilvēki pārsvarā kļūdās. “Katrā mežā ir pilns ar eglēm, kuras ir ar sveķainām ķeskām. Cilvēki to saista ar mizgraužiem. Tur nekāda sakara nav,” saka Šmits. Lai situāciju novērtētu, jāvēršas Valsts meža dienestā vai pie Silavas speciālistiem.
Zaudē vērtību
Latvijas Kokrūpniecības federācijas valdes loceklis Kristaps Klauss norāda, ka no saimnieciskā viedokļa mizgrauži var nodarīt ļoti lielus zaudējumus. Lai gan situācija Latvijā ir labāka, turklāt ir arī pieredze, kā veiksmīgi ar mizgraužiem cīnīties, viņu bažīgu dara tas, ka tie izplatījušies teritorijā, kur nevar brīvi rīkoties. Viņš gan atzīst, ka pagaidām mums veicas, jo šī gada klimatiskie apstākļi bijuši mizgraužiem nelabvēlīgi.
Kā draudīgs piemērs kalpo tas, kas notiek Centrāleiropā. Vācijā pērn licies, ka lielākais risks nozarē ir Lielbritānijas izstāšanās no ES, taču izrādījies, ka tas ir mizgrauzis, stāsta Klauss.
“Pat neskatoties uz to, ka tā bija Vācijas un Čehijas problēma un ne pirmo gadu, tā pēc tam izvērtās par lielu tirgus problēmu pilnīgi visiem Eiropas ražotājiem,” viņš norāda. Vienkāršojot situāciju – iekaltušais koks zaudē kvalitāti. Tas ir arī būtiski lētāks. “Vācijas gadījumā tā cena pret nosacīti normālo līmeni bija apmēram mīnus 40%,” saka Klauss. Taču koks nav arī tik sabojāts, lai no tā nevarētu saražot neko. Lētā koksne tirgū konkurē ar pārējo, tāpēc cena kritusi pat koksnei, kas nekādā veidā nav bojāta.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
