Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Vācija apzināti deportē migrantus, kas pāriet kristietībā – tā intervijā žurnālam “Mājas Viesis” izteicās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Re:Check nolēma pārbaudīt, vai tā ir tiesa.

Intervijā Vanags min, ka no kara šausmām bēgošo migrantu vidū vsievainojamākie esot kristieši. Neskatoties uz to, šos cilvēkus pametot novārtā. Viņš stāsta:

“Vācijā varas iestādes apzināti deportē tos migrantus, kas pāriet kristietībā un vēlas iekļauties kristīgajā kultūrā. Kaut arī dzimtenē viņus par to gaida cietums un pat nāve.”

Ņemot vērā to, ka Vācija ES kontekstā zināma kā valsts, kur patvērumam piesakās visvairāk cilvēku un kur to visbiežāk arī piešķir, Re:Check nolēma šo izteikumu pārbaudīt.

Sarežģīti vērtēt pieteikumus

Lai noskaidrotu, vai tos konvertītus, kas pāriet kristietībā, patiešām apzināti izraida no valsts, Re:Check sazinājās gan vairākām nevalstiskajām organizācijām, gan arī pētīja preses materiālus.

Vācija tiešām nereti kritizēta par savu pieeju konvertītu lietu izvērtēšanā. Atbildīgais Vācijas Federālais Migrācijas un bēgļu birojs (BAMF), izskatot šīs lietas, saskaras ar sarežģītu problēmu. Vairākās valstīs, piemēram, Irānā, Mauritānijā, Saūda Arābijā un Afganistānā par atteikšanos no islāma vai zaimošanu var sodīt ar cietumsodu vai pat nāvi. Turklāt risku rada ne tikai valsts, bet arī citi radikāli noskaņoti musulmaņi. Pat Vācijā bijis gadījums, kad, iespējams, saistībā ar pāriešanu kristietībā noslepkavota sieviete. Ja kristiešus sūta atpakaļ uz kādu no šīm valstīm, tos nāktos pakļaut lielam apdraudējumam. Taču līdz ar to arī pastāv bažas, vai patvēruma meklētāji no šīm valstīm pāriešanu kristietībā neizmanto, cenšoties palielināt savas iespējas palikt Vācijā.

Oficiāli valdības statistikas dati par noraidītajiem patvēruma pieteikumiem nav pieejami, jo Vācija tos neapkopo pēc reliģiskās piederības. Nevalstiskā organizācija Minhenes bēgļu padome (Münchener Flüchtlingsrat) Re:Check norādīja, kā palielinājies noraidīto patvēruma pieteikumu skaits irāņiem. Proti, dati rāda, ka 2016. gadā apstiprināti 60,6% pieteikumu, bet 2019. gada pirmajā ceturksnī – vien 28,9%. Jāņem vērā, ka tie atspoguļo tendenci ar irāņiem kopumā, ne tikai kristiešiem.

Apkopot informāciju par šo jautājumu pērn mēģinājusi nevalstiskā kristiešu organizācija Open Doors. Konvertītu pieteikumus noraida nedaudz retāk nekā patvēruma pieteikumus kopumā. Tiek lēsts, ka statusu piešķir apmēram 55% konvertītu, bet 50% patvēruma meklētāju kopumā. Organizācija gan norāda, ka rādītājs tāpat ir nepamatoti zems un aizdomas pret konvertītiem neapstiprinās, jo mācītāju aptauja parāda, ka 88% konvertītu arī pēc kristībām turpina aktīvi piedalīties kopienas dzīvē. Turklāt arī apstiprināto pieteikumu proporcija gadu gaitā mazinās. Šie rādītāji arī esot ļoti atšķirīgi dažādās federālajās zemēs, kas norāda, ka lēmumu pieņemšana ir patvaļīga, uzskata organizācija.

Par šo problēmu, piemēram, rakstījis Vācijas biznesa laikraksts Handelsblatt. Tur minēts, ka liecības no baznīcas netiek uzskatītas par pietiekamu pierādījumu reliģisko uzskatu maiņai. Par pārliecībām BAMF mēģina pārliecināties intervijās. Tas arī izrādījies kontroversāli – minēti gadījumi, kad pieteikums patvērumam noraidīts, jo vērtējumā paziņots, ka musulmaņi tik īsā laikā mainīt uzskatus nevarot. Šīs prakses oponenti laikrakstam norādīja, ka BAMF darbinieki nevar pārliecības jautājumus izvērtēt labāk par mācītāju. BAMF atzina, ka tiešām ir pieļāvuši kļūdas.

Nevalstiskās organizācijas kritizē

Migrācijas pētnieks un nevalstiskās organizācijas Bavārijas bēgļu padome (Bayerischer Flüchtlingsrat) darbinieks Stefans Dunvalds (Stephan Dünnwald) arī apstiprina, ka BAMF un tiesas pārāk bieži noraida patvēruma pieteikumus, kas balstīti uz pāreju kristietībā. Viņš arī norāda, ka “nevaram izpētīt katru gadījumu, bet vispārējais aizdomīgums ir nepamatots un pārkāpj bēgļu tiesības, jo daudzos gadījumos konversija ir godīga un pamatota”. Šā iemesla dēļ par to kritiku publiski paudusi arī cilvēktiesību organizācijas International Society For Human Rights Vācijas filiāle.

Pats Vanags norādīja, ka viņa avots bijusi personīgā pieredze, apmeklējot kristīgās draudzes Vācijā, un draudzība ar mācītāju Gotfrīdu Mārtensu, kurš par problēmu arī regulāri ceļ trauksmi presē. Re:Check Mārtens pastāstīja, ka, protams, apzinās, ka ir bēgļi, kas uzskata, ka pāriešana kristietībā varētu nākt viņiem par labu. Tādēļ tos, kurus kristīt, baznīcā izvērtējot stingri – patvēruma meklētājiem ne tikai vairākus mēnešus jāapmeklē nodarbības, kuras cilvēki mēdz laika gaitā pamest, bet arī jāiztur eksaminācija. “Apmēram 25-30% to nevar,” norāda mācītājs.

ASV sabiedriskā radio NPR žurnālisti apmeklēja luterāņu baznīcu Berlīnes piepilsētā, kur strādā mācītājs Mārtenss. Baznīcas apmeklētāju vidū viņi sastapa vairākus patvēruma meklētājus, kas apsvēra pāriet kristietībā dažādu iemeslu dēļ. Bēglis no Afganistānas atzinis, ka apsver kristīšanu, jo baidās no deportācijas. Savukārt kāds Irānas kurds NPR pastāstīja, ka nesen kristījies, jo vīlies islāmā ar to saistīto konfliktu dēļ. Bēgļu nometnē viņš esot sadraudzējies ar kādu, kam bijusi Bībele, sācis to lasīt, un viņam radusies interese.

Vai tiešām deportē?

Bavārijas bēgļu padomē gan norāda, ka Vanaga paustais pilnībā nav patiess arī tādā ziņā, ka ne visus patvēruma meklētājus, kuru pieteikumu noraida, uzreiz deportē. Viņi saskārušies ar gadījumiem, kad afgāņu konvertītus deportē, tomēr ir arī irāņu konvertīti, kuri nav deportēti. Viņu palikšana Vācijā tiek pieļauta, lai gan bēgļa statuss nav apstiprināts. Šādu pagaidu uzturēšanās atļaujas veidu vācu valodā sauc par Duldung. Šiem cilvēkiem obligāti jāuzturas Vācijā, ir apgrūtinoši atrast darbu un mājvietu, jo uzturēšanās atļaujas termiņš nav skaidrs, taču tas parasti ir vien dažus mēnešus garš.

*BAMF pārstāve Re:Check stāsta, ka pāreja kristietībā kļūst par pamatu patvēruma sniegšanai, ja ir iespējams pierādīt, ka patvēruma meklētājam mītnes zemē tās dēļ draud briesmas. Tas nozīmē, ka patvēruma meklētājiem intervijās jāskaidro, kā tie praktizējuši savu iepriekšējo un jauno reliģiju, cik nozīmīga ir reliģija viņu dzīvē, kā apkārtējie reaģēja uz iesvētīšanu un ko patvēruma meklētājs zina par šo reliģiju. Baznīcai patvēruma meklētāju ļauts atbalstīt ar citiem pierādījumiem un liecībām. Tāpat lēmumu pieņēmēji no pētniecības departamenta saņem informāciju par mītnes zemi, kur norādīts, kāda šobrīd ir kristiešu situācija šajā valstī. Lai uzlabotu procesu, intervētājiem un vērtētājiem arī ir regulāras apmācības ar baznīcas pārstāvjiem, stāstīja BAMF.

Secinājums: Vanaga teiktajam, ka kristieši tiek apzināti deportēti, nav pierādījumu. Tomēr ir tiesa, ka gan ar kristietību saistītas organizācijas, gan arī citas cilvēktiesību organizācijas kritizē Vācijas lēmumu pieņēmējus par patvaļu un pārmērīgu aizdomīgumu pret patvēruma meklētājiem, kas pārgājuši kristīgajā ticībā.

*Papildināts 02.07.2020. – raksta sākotnējā versija publicēta bez BAMF komentāra, jo iestāde pēc vairākiem mēģinājumiem vairāku dienu garumā savu atbildi uz Re:Check jautājumiem vēl nebija sniegusi.


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.