Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) sniedza interviju Latvijas Radio, un kāda klausītāja viņam norādīja uz faktu, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc atvēlētās valsts budžeta daļas kultūrai. Ministrs sacīja, ka tas īsti neatbilstot patiesībai. Taču taisnība nav pašam ministram – rēķinot pēc kultūrai atvēlētā finansējuma procentuāli no visiem budžeta izdevumiem, Latvija patiesi ir stabila līdere ES valstu vidū.

Puntulis Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā stāstīja par valdības lēmumu būvēt akustisko koncertzāli Kronvalda parkā. Kāda klausītāja iesūtīja jautājumu par finansējumu jaunajiem talantiem: “Latvija pirmajā vietā Eiropā, jo tērē 2,8% no valsts budžeta gadā kultūrai. Cik daudz no tā tiek tērēts jauno talantu virzīšanai un atpazīstamībai?”

Vai esam pirmajā vietā?

Ministrs vispirms izteicās par kultūrai atvēlēto kopumā.

“Nu šim jautājumam arī varētu būt vairākas šķautnes. Pirmkārt, jau par to, vai Latvijai ir pirmā vieta, par kultūras tēriņiem. Šeit ir diezgan … es varu mazliet apmaldīties šais aprēķinos, taču šeit bija …. šeit bija dažas formulas, kuras šo apgalvojumu apgāza, ja mēs ņemam vērā pašvaldību izdevumus kultūras sakarā, kas tiek pieskaitīti. Nav gluži tā. Šis ir tas arguments, ar kuru mums nākas cīnīties ar finansistiem un tas īsti neatbilst patiesībai.”

Klausītājas minētie 2,8% ir finansējums kultūras pakalpojumiem no valsts kopējiem izdevumiem 2018.gadā. Naudas izteiksmē tie ir nepilni 316 miljoni eiro. To, ka Latvija bijusi stabila līdere ne tikai 2018.gadā, bet arī iepriekš, rāda Eurostat dati. Latvijā koppudžeta izdevumi kultūrai pa gadiem svārstās no 2,5 līdz 3,2% visu izdevumu, savukārt ES vidēji tie ir 0,9 – 1%. Ja kultūras izdevumus skata kā daļu no IKP, tad ar 1,1% esam otrajā vietā aiz Ungārijas (1,3%). ES vidēji no IKP 2018.gadā kultūrai veltīja 0,4% no IKP.

Re:Check jautāja Puntuļa preses sekretārei Ingai Vasiļjevai, kas ir formulas, kas šo apgalvojumu “apgāž”. Viņa atzina, ka lielākie izdevumi kultūrai atbilst patiesībai, taču vērsa uzmanību uz lielo pašvaldību finansējuma īpatsvaru tajos. Arī Puntulis radio norādīja uz pašvaldību finansējumu.

Vispārējās valdības budžetu veido gan centrālās valdības, gan pašvaldību izdevumi. Kultūras sadaļā patiesi pašvaldības izdevumi veido lielāko daļu. Vasiļjeva norādīja uz 2017.gada kultūras budžeta dalījumu – no centrālās valdības jeb valsts budžeta tērēts nepilns 121 miljons eiro. No pašvaldību budžeta – 183 miljoni. Taču salīdzinot ar citām valstīm, kur arī kultūras finansējums dalās valsts un pašvaldību izdevumos, mūsu valsts jeb centrālās valdības daļa tāpat ir viena no augstākajām. Arī, salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Latvijā no centrālās valdības budžeta 2018.gadā kultūrai tika 1,9% izdevumu, Igaunijā – 1,6%, Lietuvā – 1,3%.

Vai jaunajiem talantiem tērē trešdaļu?

Radio klausītāja ministram jautāja, cik no 2,8% tiek tērēti jauno talantu virzīšanai un atpazīstamībai. Puntulis uz to atbildēja šādi:

“Bet kas attiecas uz jaunajiem talantiem, nu tur to nevar noliegt, ka no KM budžeta trešā daļa ir kultūrizglītībai, un tas patiešām ir daudz.”

Arī šī atbildes daļa ir maldinoša, jo kultūrizglītības nauda gan ir trešdaļa no KM pārvaldītā budžeta, bet nav ietverta minētajos 2,8%.

Saskaņā ar Eurostat metodoloģiju kultūras finansējums ietver gan bibliotēku, muzeju, mākslas galerijas un izstāžu zāļu, teātru un koncertzāļu, kultūras namu un centru, pieminekļu, vēsturisko ēku un vietu, zooloģisko un botānisko dārzu uzturēšanu, kultūras pasākumu un programmu organizēšanu, darbību vai atbalstu, tai skaitā koncertus, skatuves iestudējumus un filmas, mākslas pasākumus. Tāpat kultūras finansējumā ietilpst dotācijas individuālu mākslinieku, rakstnieku, dizaineru, komponistu un citu mākslas jomā strādājošo atbalstam, kā arī līdzekļi radošajām savienībām, kultūras biedrībām un citām organizācijām, kuras iesaistītas kultūras pasākumu veicināšanā. Kā skaidro ministrija, tāpat tajā tiek ieskaitīti līdzekļi nacionālām, reģionālām vai vietējām svinībām, ja tās netiek organizētas, lai galvenokārt piesaistītu tūristus.

Savukārt finansējums kultūrizglītībai, kas patiesi veido trešo daļu no Kultūras ministrijas paspārnē sadalītās naudas, Eurostat klasifikācijā tiek iekļauts nevis kultūras, bet izglītības izdevumos, kas arī Latvijai ir augstāki nekā vidēji ES. Kā liecina KM informācija, šogad kultūrizglītībai ieplānoti nepilni 60 miljoni eiro – finansējums paredzēts 3 augstskolu, 10 profesionālo vidusskolu un 150 pašvaldību un privāto mūzikas, mākslas, deju skolu darbības nodrošinājumam, tai skaitā pedagogu atalgojumam.

Kultūra un izglītība nav vienīgās pozīcijas, kurām Latvija velta proporcionāli lielāku izdevumu daļu. Eurostat dati rāda, ka vairāk ieguldām arī aizsardzībā, sabiedriskajā kārtībā un drošībā, mājokļu un teritoriju apsaimniekošanā. Arī lauksaimniecībā, transportā un cita veida ekonomiskajā darbībā. Savukārt būtiski mazāk, piemēram, sociālajā aizsardzībā. ES vidēji šim mērķim tiek novirzīti 40% valstu izdevumu, savukārt Latvijā par 10% mazāk. Arī veselības aprūpē esam vienā no pēdējām vietām – tajā 2018.gadā ieguldījām 10,4% visu valsts un pašvaldību izdevumu jeb par aptuveni pieciem procentiem mazāk nekā ES vidēji.

Secinājums: Latvijā ir stabili augstākie izdevumi kultūrai, rēķinot tos kā daļu no kopējiem izdevumiem. Lai gan salīdzinoši augsta ir pašvaldību daļa, arī no centrālās valdības tai, salīdzinājumā ar citām valstīm, veltām daudz. Arī ministra atbilde uz jautājumu, cik no 2,8% tērējam jaunajiem talantiem, ir maldinoša, jo viņa nosauktā trešdaļa no KM tēriņiem izglītībai šajos 2,8% neietilpst.


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.