Deputāts Armands Krauze (ZZS) Saeimas sēdē pauda viedokli, ka Covid-19 statistika pasaulē un Latvijā tiek manipulēta un ārkārtas situācija, kā arī veselības aprūpes pieejamības ierobežojumi Latvijā neesot bijuši vajadzīgi. Viņš aicināja Latvijā mainīt attieksmi pret Covid-19, jo efektīvas vakcīnas pret to nebūšot. Šo viedokli deputāts pamatoja ar apgalvojumu, ka efektīva neesot arī citas elpceļu slimības – gripas – vakcīna.

Deputāts par šo tēmu runāja, Saeimas sēdē debatējot par koalīcijas piedāvāto Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojektu, kas cita starpā ļaus valdībai lemt par dažādiem ierobežojumiem epidemioloģiskajai drošībai pēc ārkārtas situācijas. Opozīcijas pārstāvji likumprojektu kritizēja, paužot, ka valdība vēlas sev pārāk lielas pilnvaras. Pret solīja balsot arī Krauze un aicināja necelt paniku sabiedrībā. Viņš pauda viedokli, ka slimība jānovērš tieši ar profilaktiskiem pasākumiem, nevis ar ārstniecību, un kā piemēru minēja gripu:

“Un vakcīnas pret vīrusiem, kas ir elpošanas ceļu vīrusiem, jūs ļoti labi arī ziniet, cik viņas ir efektīvas. Viņas nav efektīvas. Viņas… Gripas vīruss ir klasisks piemērs, kur katru gadu ir vajadzīga jauna vakcīna. Un, faktiski vakcinējoties pret gripas vīrusu, nemaz tas rezultāts nekāds nav.”

Līdzīgi Krauze izteicās tās pašas dienas raidījumā Preses klubs Rīga TV24:

“Zāles varbūt arī izstrādās ar laiku, bet apšaubāms ir par vakcīnu. Jo šis ir elpošanas ceļu vīruss, un ja mēs paskatāmies – gripa arī ir elpošanas ceļu vīruss. Un viņa ir ļoti mainīga. Katru gadu ir kaut kas jauns, tās vakcīnas pret gripu nav efektīvas, jo tas mainās. Arī koronavīruss ir mainīgs, to jau tā kā ir pierādījuši. Tas nozīmē, kamēr mēs izstrādāsim vakcīnu, tas jau būs nedaudz mutējis, pamainījies un ko tad mēs darīsim? Izstrādāsim atkal jaunu vakcīnu katru gadu?”

Apgalvot, ka gripas vakcīna nav efektīva – tā nevar teikt, saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova. “Pasaulē gripas vakcīnu izmanto jau vairāk nekā 60 gadus, jo ir pierādīts, ka tā ir efektīva un samazina smagu gadījumu un stacionēšanas gadījumu skaitu.” Lai arī efektivitāte nav simtprocentīga lielā mērā tāpēc, ka vīruss tiešām ir mainīgs un vakcīna ik gadu tiek komplektēta no jauna, epidemioloģe jautā, kas labāk – vai aizsardzība 50 vai 70 procenti vai vispār nulle?

Efektivitāte norāda uz iespēju vakcinētam cilvēkam nesaslimt ar konkrēto slimību. Eiropas Savienības veidotais Slimību novēršanas un kontroles centrs (ECDC) raksta, ka kopumā gripas vakcīnai tā ir aptuveni 30 – 60%. Centrs publicējis vairākus pēc tā iniciatīvas veiktus pētījumus, kas apstiprina attiecīgo efektivitātes līmeni. Tas no gada uz gadu ir mainīgs, atšķiras pēc gripas tipa un pēc tā, kādā vecuma grupā mērījumi veikti. Efektivitāti ietekmē tas, cik lielā mērā vakcīnas antigēnu sastāvs atbilst attiecīgajā sezonā izplatītās gripas veidiem. ASV Slimību novēršanas un kontroles centrs min 40 – 60% efektivitāti tad, ja atbilstība ir.

Krauze Re:Check aicināja vērtēt, cik efektīva ir gripas vakcīna salīdzinājumā ar, piemēram, baku vai tuberkulozes vakcīnu. “Jūs paskatieties, cik cilvēki ir vakcinēti un tomēr saslimuši ar gripu un cik nomiruši.”

SPKC gan uzsver, ka neviena vakcīna nepasargā 100% no saslimšanas, taču, ja cilvēks tomēr saslimst, tā saīsina un atvieglo slimības gaitu, mazina komplikāciju un nelabvēlīgā iznākuma risku. Latvijā no gripas ik gadu mirst vairāki desmiti cilvēku. 2017./2108.gada gripas sezonā – 81 cilvēks vecumā no 16 mēnešiem līdz 95 gadiem (vidējais vecums 67 gadi). No viņiem vakcinēts pret gripu bija viens, teikts Imunizācijas valsts padomes 2018.gada sēdes protokolā. Šosezon no gripas miruši 26 cilvēki. Gandrīz visiem bijušas arī citas saslimšanas. Iepriekšējā sezonā miruši 86.

Krauze tomēr gripu par bīstamu slimību neuzskata un norāda, ka no citām slimībām mirst vairāk. “Ja mēs katru gadu potēsimies pret gripu, tas ir pilnīgi nevajadzīgs pasākums. Mums ir jāpotējas pret slimībām, kas ir bīstamas, no kurām tiešām var nomirt.” Krauze arī Re:Check pauda, ka no vakcīnām “ļoti bieži” esot alerģijas, ko radot tām “pievienotie aģenti, piemēram, uz alumīnija bāzes”. Deputāts gan nevarēja nosaukt, cik procentos gadījumu tādas ir, jo bieži cilvēki tās nesasaistot ar vakcīnām kā cēloni. Mītus par vakcīnu blaknēm un tām pievienoto vielu, tostarp alumīnija, devām un it kā kaitīgumu Re:Check aprakstīja vienā no iepriekšējiem rakstiem.

Krauze gan uzsvēra, ka negrib “pieslēgties sazvērestību teoriju piekritējiem”. Piemēram, pret ērču encefalītu viņš potējoties.

Kā norāda Nikiforova, Eiropas mērķis ir panākt, lai vecumā virs 65 gadiem vakcinējas vismaz 75% cilvēku. Latvija, kas šiem cilvēkiem kompensē 50% vakcīnas cenas, šajā ziņā ir vienā no pēdējām vietām, lai gan ar katru gadu vakcinējas vairāk sirmgalvju – pašlaik tie esot 11,1%. Pilnībā vai daļēji vakcīna tiek kompensēta arī citām riska grupām. Valsts neapkopo datus, cik cilvēku vakcinējas par saviem līdzekļiem. Zāļu valsts aģentūras Re:Check sniegtā informācija liecina, ka aizvadītajā sezonā no 2019.gada septembra līdz 2020.gada martam kopā realizētas 178,7 tūkstoši vakcīnu devu. Iepriekšējā sezonā no 2018.gada augusta līdz 2019.gada jūnijam pārdots gandrīz divreiz mazāk devu – 93 tūkstoši. Vakcinēties pret gripu ik gadu aicina gan Veselības ministrijas vadītāji, gan Latvijas vadošie ārsti.

Pasaulē nav vakcīnas ne pret vienu no korona grupas vīrusiem, un zinātnieku vidū ir dažādi viedokļi par to, kad izdosies radīt vakcīnu pret jauno koronavīrusu SARS-CoV-2 un cik efektīva tā būs. Patlaban izstrādes stadijā ir ap 80 vakcīnu projektu un vairākos jau sākti klīniskie pētījumi uz cilvēkiem.


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.