Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Pagājušonedēļ Saeima noraidīja partiju apvienības Attīstībai/Par! piedāvājumu dot tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Priekšlikumu aizstāvēja deputāts Artūrs Toms Plešs, un Re:Check pārbaudīja, vai viss viņa paustajā atbilst patiesībai. Daļa izteikumu ir maldinoši, noklusējot būtiskas detaļas.

Patlaban Latvijā vēlēšanās var balsot no 18 gadiem. Attīstībai/Par! priekšlikums paredzēja pašvaldību vēlēšanās pazemināt vecuma slieksni līdz 16 gadiem, lai ļautu jauniešiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un paplašinātu vēlētāju loku.

Daudzās valstīs? Ne gluži

Plešs Saeimas sēdē uzskaitīja valstis, kurās šāds lēmums jau esot pieņemts:

“Šādu lēmumu – paplašināt balsstiesīgo loku – jau sen pieņēmusi Igaunija, Austrija, Šveice, Malta, Skotija, Vācija un daudzas citas valstis”.

No nosauktajām Igaunijā, Skotijā, Austrijā un Maltā no 16 gadiem var balsot vietējās vēlēšanās visā teritorijā. Austrijā un Maltā – arī nacionālā līmeņa vēlēšanās.

Savukārt attiecībā uz Vāciju un Šveici deputāta teiktais nav precīzs. Vācijā lēmumu par balsošanas vecumu pašvaldību vēlēšanās pieņem federālās zemes. No 16 gadiem tur drīkst balsot 11 federālajās zemēs no 16 – tātad ne visā Vācijā. Savukārt Šveicē balsošana no 16 gadiem pašvaldību vēlēšanās atļauta tikai vienā no 26 kantoniem – Glarusā. Tajā dzīvo mazāk nekā 40 tūkstoši jeb nepilni 0,5% no Šveices 8,5 miljoniem iedzīvotāju.

Re:Check arī jautāja Plešam, kuras ir “daudzas citas valstis”, kurās vēl var balsot no 16 gadu vecuma. Deputāts norādīja uz Argentīnu un Horvātiju. Patiesībā šādu valstu nav daudz. Balsot no 16 gadiem vietējās vēlēšanās patiesi var Argentīnā, arī Kubā, Brazīlijā, Nikaragvā, Ekvadorā un atsevišķās vietās ASV. Horvātija ir to dažu valstu vidū, kur balsot no 16 var, ja cilvēks jau strādā algotu darbu, savukārt Ungārijā – ja ir precēts. Plešs norādīja, ka eksperimentālā kārtā tika ļauts no 16 balsot arī Norvēģijā.

Norvēģijā šāds eksperiments patiesi bija 2011. un 2015. gadā atsevišķās pašvaldībās. Atbildīgā ministrija norāda, ka būtiskas ietekmes uz rezultātiem tam nav bijis ne politisko izvēļu, ne līdzdalības ziņā. 16 un 17 gadus veco jauniešu aktivitāte bijusi tāda pati kā balsotājiem kopumā, lai gan nedaudz lielāka nekā jauniešiem virs 18 gadiem. Arī citās valstīs konstatēta līdzīga tendence apmeklējumā – to Saeimā pieminēja arī Plešs. Pētnieki to saista ar faktu, ka pēc 18 gadu vecuma jaunieši biežāk jau devušies prom no vecāku mājām, lai studētu, un viņu iespējas un interese piedalīties vietējās vēlēšanās tāpēc mazinās.

Interneta medijos atrodamas ziņas par vairākām valstīm, kur skatītas līdzīgas iniciatīvas, taču noraidītas. Tā noticis, piemēram, Austrālijā un Lielbritānijā. Referendumā pārliecinoši pret balsoja Luksemburga. Savukārt Itālijā priekšlikumu atbalstījušas arī koalīcijas partijas.

Vai balsošanu korekti pielīdzināt šaušanai un kriminālatbildībai?

Par partijas piedāvājumu Plešs komunicēja arī sociālajā medijā Twitter. Pirms balsojuma viņš rakstīja: “Latvijā jaunietis 16 gados ir pietiekoši nobriedis strādāšanai, nodokļu maksāšanai un kriminālatbildībai, taču brīdī, kad visi dodas pie vēlēšanu urnām, viņa spēja uzņemties atbildību nez kāpēc pazūd.” Pēc balsojuma viņš līdzīgā kontekstā pieminēja arī šaušanu: “Nodokļus maksāt drīkst, šaut drīkst, kriminālatbildība var iestāties, bet ietekmēt procesus lokālā līmenī – to nē.”

Ekrānšāviņš no Twitter

Twitter ierakstos deputāts ar likumu atļautās rīcības no 16 gadu vecuma atlasījis selektīvi un noklusējot būtiskas nianses. Saeima pērn pēc garām debatēm, neraugoties uz vairāku sabiedrisko organizāciju iebildēm, patiesi atļāva medībās izmantot šaujamieroci no 16 gadu vecuma. Taču tas ir atļauts tikai ieroča īpašnieka tiešā klātbūtnē.  Savukārt iegādāties šaujamieroci drīkst tikai no 18 gadiem, bet spēcīgākos ieročus – tikai no 21 gada.  Arī virkni citu tiesību un atbildību cilvēks iegūst tikai no 18 gadiem, kad Latvijā iestājas pilngadība. Kriminālatbildība iestājas jau no 14 gadu vecuma, strādāšanai 16 gadu vecumā ir noteikti ierobežojumi gan attiecībā uz darba jomu, gan maksimālo stundu skaitu. Plešs skaidroja, ka attiecībā uz strādāšanu salīdzinājums ir korekts, jo nodokļus maksāt cilvēks tātad drīkstot, bet vismaz daļēji lemt par to izmantošanu pašvaldības līmenī – ne, un tas neesot pareizi.

Secinājums: Pleša teiktais rada iespaidu, ka balsošana no 16 gadu vecuma ir izplatīta prakse daudzās pasaules valstīs. Patiesībā tā nav, lai gan daudzviet par to tiek diskutēts. Balsošanu ar citām likumos atļautām rīcībām un atbildībām deputāts salīdzina selektīvi un daļēji ārpus konteksta.


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.