Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Atbalsis ASV notiekošajiem protestiem pret policijas vardarbību atskan arī Latvijas sazvērestību teorētiķu Facebook lapās. Tiek apgalvots, ka policijas brutalitāte skar visus vienādi, un ASV melnādainie iedzīvotāji patiesībā izbauda dažādas privilēģijas, tāpēc protesti ir nepamatoti. Viens no šo apgalvojumu izplatītājiem ir Aivis Vasiļevskis, kas ar savām publikācijām jau vairākkārt nonācis Re:Check redzeslokā, popularizējot maldus par koronavīrusu un 5G tehnoloģijām. Viņš populārā ierakstā pauž, ka protesti ASV esot ieplānots “sabiedrības demontāžas instruments”. Ierakstā minētajiem līdzīgus argumentus mēdz publiski izmantot arī citi, tāpēc Re:Check nolēma tos izvērtēt.

Foto: Facebook

“ASV policijas brutalitāte un cilvēku šaušana attiecas vienādi uz visiem un tur nekāda ‘rasisma’ tajā ziņā noteikti nav. Policijā strādā gan melnie, gan baltie, gan dzeltenie, un visi šauj pa visiem.”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

To, ka policijas brutalitāte biežāk skar ASV melnādainos iedzīvotājus, vairākkārt konstatējuši daudzi dažādi pētnieki un organizācijas. Piemēram, organizācijas Mapping Police Violence dati rāda, ka no tiem, kas iet bojā policijas vardarbības dēļ, 24% ir melnādaini, lai gan viņi veido tikai 13% no ASV iedzīvotājiem. Melnādainajiem ir 3 reizes lielāka iespēja iet bojā policijas vardarbības dēļ nekā baltādainajiem, un ir 1,3 reizes lielāka iespēja, ka šie melnādainie upuri nebija bruņoti. Organizācijas dati arī parāda, ka policijas vardarbība nav saistīta ar noziedzības rādītājiem – policijas brutalitāte nav biežāka tur, kur ir augstāks vardarbīgas noziedzības līmenis.

Pie ļoti līdzīga secinājuma nonāca ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas pētnieki – policisti 2,5 reizes biežāk nonāvē melnādainus vīriešus nekā baltādainus vīriešus, bet melnādainas sievietes – 1,4 reizes biežāk nekā baltādainas sievietes.

Pēc Džordža Floida nāves The New York Times, izmantojot pašvaldības datus, izanalizēja, ka tad, kad policija savā darbā izmanto kādu spēka paņēmienu – piemēram, spērienus, sitienus, asaru gāzi, elektrošoku, satveršanu aiz kakla – 60% gadījumu upuris ir melnādains, lai gan melnādainie ir tikai apmēram 20% Mineapoles iedzīvotāju.

Šādus pētījumus par nevienlīdzīgu attieksmi veikuši pat atsevišķi ASV policijas departamenti, piemēram, Teksasas galvaspilsētā Ostinā un Ohaio galvaspilsētā Kolumbusā, apkopojis izdevums The Washington Post. Arī tiesībsargājošās iestādes Kalifornijā izpētījušas, ka melnādainos autovadītājus biežāk aptur policisti un pret tiem biežāk tiek vērsti spēka paņēmieni, piemēram, tēmēšana ar ieroci. Taču pārmeklēšanas laikā pie viņiem proporcionāli retāk atrod ieročus, kā arī narkotikas vai cita veida kontrabandu.

“ASV vēsturē ir vēl kāds paradokss – melnie vergturi. Proti, bijušie vergi, kuri paši tur vergus – viens no piemēriem ir Viljams Elisons un tikai Dienvidkarolīnā vien 19gs vidū bija 180 melnie vergu īpašnieki.”

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Nenoliedzami, arī melnādainajiem ASV iedzīvotājiem piederēja vergi sava ekonomiskā labuma veicināšanai, kā liecina minētā Dienvidkarolīnas štata kokvilnas plantācijas un 53 vergu īpašnieka Viljama Elisona piemērs. Viņš pat esot oponējis verdzības sistēmas pārtraukšanai. Jāpiebilst, ka iespēja kļūt par brīvo melnādaino viņam radās, jo viņš piedzima mātei, kas bija verdzībā, bet viņa tēvs bija baltādains vergturis. Sava statusa dēļ viņam nebija jāstrādā kā strādniekam laukā un viņš varēja paturēt daļu savu ienākumu, ar ko pēc tam nopirka sev un savai ģimenei brīvību.

Akadēmiskajā vēstures žurnālā The South Carolina Historical Magazine minēts, ka 1830.gada tautas skaitīšanas dati rāda – valstī bijuši vairāk nekā 319 tūkstoši brīvo melnādaino (vien apmēram 13.7% no visiem melnādainajiem iedzīvotājiem). No tiem 3775 cilvēkiem piederējuši vairāk nekā 12 tūkstoši vergu. Tātad jāņem vērā, ka apmēram 1% brīvo melnādaino piederēja vidēji trīs vergi katram.

Gan šajā žurnālā, gan citos avotos minēti vēl citi apstākļi, kuru dēļ šādas situācijas veidojās. Piemēram, bijušais vergs pēc brīvības iegūšanas izpircis kādu radinieku vai savu sievu. Ja šajā laulībā dzima bērns, arī viņš tika oficiāli uzskatīts par sava tēva vergu. Daudzos štatos vergu atbrīvošana bija vai nu ļoti sarežģīta vai pat neiespējama, turklāt ne vienmēr lietderīga, teikts žurnālā The Journal of Southern History. Piemēram, pat brīvie melnādainie nedrīkstēja balsot vai liecināt tiesā pret baltādainajiem, turklāt viņus varēja pērt par necienīgu attieksmi pret baltādainajiem. Džordžijas štatā pat bija aizliegts mācīt brīvajiem melnādainajiem lasīt un rakstīt. Nav gan skaidrs, cik bieži šāda ģimenes locekļu glābšana bija iemesls vergtura statusam un cik bieži – ekonomiska labuma meklēšana.

“Drīkst iznīcināt balto cilvēku īpašumus un fiziski viņus piekaut vai pat nogalināt – par to nekāds sods tagad nepienākas.”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

To Vasiļevskis raksta notiekošo protestu kontekstā. Tā nav taisnība. Internetā viegli atrodams daudz ziņu par cilvēkiem, kas aizturēti par izlaupīšanu un vandālismu, piemēram, Čikāgā, Losandželosā, Indianapolē, Skotsdeilā, Ņujorkā un citās pilsētās. Federālās izmeklēšanas birojs (FBI) turpina vaininiekus meklēt. Albukerkē kāds vīrietis aizturēts, jo sašāvis un savainojis kādu citu. Vispārinātiem apgalvojumiem par likumpārākāpēju nesodīšanu nav nekāda pamata.

“ASV visur darbojas tā sauktās ‘melno privilēģijas’ – universitātēs viņi saņem augstākas atzīmes, var iestāties labākos amatos dažādās struktūrās, tikai pateicoties savai ādas krāsai”

un

“Jau pirms krietna laika visās lielajās kompānijās tika izsludināts par pienākumu valdē pieņemt vismaz vienu melno vai zilo – tas ir jādara tikai tāpēc, ka tas skaitās politkorekti, nevis tāpēc, ka viņiem būtu kaut kāda kvalifikācija.”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Nav skaidrs, par kādām melnādaino privilēģijām konkrēti runā Vasiļevskis. Dati par nevienlīdzību izglītībā un nodarbinātībā drīzāk rāda pretējo.

ASV izglītības sistēma bieži kritizēta par tur valdošo segregāciju – vairākos apvidos izteikti redzams sadalījums melnādaino un baltādaino skolās. The New York Times raksta, ka apmēram puse ASV skolēnu mācās skolās ar izteiktu segregāciju, kur 75% skolēnu ir vai nu baltādaini, vai arī minoritātes. Skolām, kurās pārsvarā mācās minoritāšu bērni, bieži ir mazāks finansējums – vidēji par 2200 dolāriem mazāk uz vienu skolēnu.

Rezultātā arī mācību sasniegumos redzama plaisa, kā, apkopojot vairāku pētījumu rezultātus, secinājusi Amerikas Psiholoģijas asociācija. Pastāv mazāka iespēja, ka apdāvinātiem melnādainiem bērniem piedāvās iespēju mācīties īpašās programmās apdāvinātiem skolēniem. Izpētīts arī, ka melnādainos skolēnus par sliktu uzvedību biežāk soda ar liegumu uz laiku apmeklēt skolu.

Vidusskolu pabeidz 93% baltādaino, bet 88% melnādaino, augstskolu pabeidz 36% baltādaino, bet tikai 23% melnādaino. Absolventu skaits gan katru gadu pieaug.

Tas atspoguļojas arī nodarbinātības statistikā. Melnādainie saskaras ar augstāku bezdarbu un augstāku nabadzības risku. Melnādainie ieņem tikai 3,2% augstākās vadības amatu lielās ASV kompānijās.

Nav nekāda pienākuma kompāniju valdēs iecelt melnādainus darbiniekus, un tas arī nenotiek. Likums, kas liek nodrošināt vismaz vienas sievietes un viena melnādainā iedzīvotāja pārstāvniecību uzņēmumu valdēs, pieņemts Ilinoisā. Vairākos štatos, piemēram, Arizonā, Floridā, Nebraskā un citos pat aizliegts izskatīt personas dzimumu un rasi, lemjot par pieņemšanu darbā kādā štata institūcijā vai augstskolā. Tāpat ir arī Kalifornijā, lai gan ir izdoti arī šai normai pretrunīgi likumi, ar kuriem rosināts uzņēmumu valdēs obligāti iekļaut noteiktu skaitu sieviešu, un sāktas diskusijas, lai kvotu aizliegumu atceltu pavisam.

Kvotas par antikonstitucionālām vairākkārt atzinusi arī ASV Augstākā tiesa – ir tiesas lēmumi, kur pieņemts, ka rase var būt faktors, lēmumu pieņemot, bet ne būtiskāks par citiem, kā to paredzētu kvotu sistēma. Par šo principu atbilstību konstitūcijai gan regulāri notiek cīņas ne tikai štatu likumdevējos, bet arī tiesās.

Aivis Vasiļevskis gan Re:Check raksta autori, gan redaktori ir bloķējis Facebook pēc iepriekšējiem mēģinājumiem sazināties un nesniedz skaidrojumus par informāciju, ko izplata.

Secinājums: Gan izteikumi, ka policijas vardarbība skar visus ASV iedzīvotājus vienlīdzīgi, gan arī, ka melnādainie iedzīvotāji ASV izbauda kādas īpašas privilēģijas izglītībā un nodarbinātībā, ir mīti.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.