Latvijai piegādā pirmo aizsarglīdzekļu kravu no Ķīnas. GP Nord publicitātes foto

Janvārī, kad nāvējošais Covid-19 vīruss jau bija iezadzies Eiropā, Latvijas iestādes mudināja pārlieku nesatraukties un apgalvoja, ka tās vīrusam ir gatavas. Mēnesi vēlāk nāca atskārsme, ka valsts krājumos trūkst pat pirmās nepieciešamības preču — individuālās aizsardzības līdzekļu. Sākās steidzama iepirkumu operācija, kā rezultātā maskas pirka gan no nodokļu parādniekiem, gan firmām – pastkastēm.

Secinājumi:

* Medicīnisko aizsarglīdzekļu ziņā Latvija pandēmijai nebija gatava. Taisnības labad — arī kaimiņi, piemēram, Igaunija, ne. Tur krājumi bija satilpināti 20 kartona kastēs un rezervju pietiktu vienai dienai no plkst. 8 līdz 16. Iekšlietu ministrija jau pērn brīdināja, ka materiālās rezerves netiek finansētas un atstātas novārtā jau 15 gadus.

* Valsts kā pircējs šobrīd nevērtē, cik šaubīga vai nesen dibināta firma piedāvā darījumu. Ja var pierādīt, ka preci var atvest un tai būs vajadzīgie sertifikāti — pērk.

* Pašlaik par maskām pārmaksājam 20-30 reižu, salīdzinot ar normāliem apstākļiem. Taču, salīdzinot cenas ar Igaunijas un Lietuvas iepirkumu, redzams, ka tās sevišķi neatšķiras.

Pirmo Covid-19 slimnieku Latvijā reģistrēja 2. martā. Cik tobrīd valsts materiālo rezervju noliktavā bija individuālo aizsardzības līdzekļu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja (NMPD) vadītāja Liene Cipule neatklāj, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija. “Valsts gatavības atklātība ir saistīta ar informācijas iespējamu nonākšanu pie nedraudzīgām valstīm,” norāda Cipule.

Taču viņa atzīst, ka valsts rezervēs bija mazāk nekā bija pašam dienestam – februārī 6305 sejas masku un 3000 respiratoru. Tikmēr vīruss tuvojās, lai gan, kā norāda Cipule, Pasaules veselības organizācija (PVO) tobrīd  tā izplatības riskus Eiropā vērtēja kā zemus. Toreiz prognozēti daži desmiti pacienti nedēļā, tāpēc bijusi pārliecība par gatavību. “Neviens nebija Zilākalna Marta, lai pateiktu, kā attīstīsies situācija. Turklāt, ja man nav pamatojuma, ka man vajadzēs miljonu masku, aiziet un pajautāt papildu līdzekļus brīdī, kad man nav šādu pacientu, uz mani varētu paskatīties dīvaini.”

Slimnīcas par saviem krājumiem gādā pašas, bet februārī piegādes sāka kavēt nolīgtie piegādātāji. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) marta sākumā bija 300-400 respiratoru, sejas masku bija vairāki tūkstoši, taču nepietiekami, lēš RAKUS Aptiekas dienesta vadītājs Rolands Karvonens. Arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā bija līdzīgi — tur krājumu pietika nedēļai.

To, cik ļoti trūka masku, iezīmē arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītāja Edgara Labsvīra raksturojums. Savācot maskas no slimnīcām, kam bija krājumi (gadījumam, ja sāk nepietikt galvenajām), kopā sanāca 30 000 masku un nepilni 2000 respiratoru. Tas ir RAKUS dažu dienu patēriņš.

Bija izgāzies kopīgais Eiropas Savienības iepirkums. Kļuva skaidrs, ka aizsarglīdzekļi jāpērk centralizēti un steidzami. 12. martā valstī izsludināja ārkārtējo stāvokli, bet dienu vēlāk valdība atļāva iepirkumiem nepiemērot parastās procedūras.

Problēma Nr. 1 — nodokļu parādi

Sākotnēji aizsarglīdzekļus pirka NMPD. Pirmais partneris bija pirms nepilniem diviem gadiem dibinātā GP Nord, kam martā bija 1026,32 eiro nodokļu parāds. Publisko iepirkumu likums normālos apstākļos tādiem komersantiem liedz piedalīties konkursos. Šoreiz tas netika vērtēts.

“Teicu, lai pērkam visu, ko varam dabūt,” Cipule skaidro, ka tobrīd nebija alternatīvu. Tam piebalso Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga: “Nebija citu uzticamu piedāvājumu ar iepriekš izpildītām saistībām.”

No Re:Baltica noskaidrotā var secināt, ka lomu nospēlēja slimnīcu aptieku vadītāji, kuri GP Nord zinājuši kā tādu medikamentu piegādātāju, kurus nav viegli dabūt cenas vai pieejamības dēļ. “Tā ir mūsu niša. Mēs parasti sagādājam to, ko neviens cits nevar dabūt,” stāsta GP Nord īpašnieks Toms Zeltiņš. Viņš pieredzi un kontaktus ieguvis Lielbritānijā, strādājot nu jau bankrotējušā uzņēmumā GP Labs. Kad tas savu darbību beidza, Zeltiņš ar komandu izveidoja GP Nord un sāka sadarbību ar aptiekām un slimnīcām. Tās nereti uzņēmumam par precēm palika parādā. “Visiem piegādātājiem ir pēcapmaksa, un mums kā nelielai kompānijai tas ir sarežģīti,” skaidro Zeltiņš.

Vai šis bija iemesls, kādēļ aptiekas ieteica GP Nord, uzņēmējs noliedz: “Tie cilvēki, kas maksā par rēķiniem, viņi, es teiktu, ir slikti pazīstami ar tiem, kas iepērk preces.”

Valsts ar GP Nord noslēdza līgumu par 849 482 eiro (puse bija priekšapmaksa).

Pirmo kravu 29. martā, mediju kameru gaismu apspīdēta, piegādāja lidsabiedrība airBaltic, ko sarunāja pats uzņēmums. Ar deficīta preci uzreiz sāka apgādāt universitātes slimnīcas Rīgā un reģionālās slimnīcas. Par masku kvalitāti nav bijis iebildumu, Re:Baltica apliecināja aptaujātās slimnīcas. Tās pārsvarā dotas pacientiem un darbiniekiem papildu drošībai. Pirmo kravu pārbaudīja arī Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts.

Problēma Nr. 2 — pastkastes firma

No NMPD iepirkumus pārņēma Nacionālais veselības dienests (NVD), bet 2. aprīlī— Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC), kam jānodrošina rezerves vismaz trīs mēnešiem.

VAMOIC drīz noslēdza līgumus ar diviem uzņēmumiem par 4.07 miljoniem eiro.

Titled Uzņēmumu reģistrā kā savu darbības jomu norādījis reklāmas aģentūru. Tā pārstāvis Nauris Grosu stāsta, ka nodarbojas arī ar elektronikas tirdzniecību, kā dēļ izveidojies kontakts ar dažādiem ražotājiem Ķīnā.

Otra firma — ADDI Trading PTE Ltd. — ir interesantāka. Izdruka no Singapūras biznesa reģistra rāda, ka tā adrese ir tirdzniecības un biznesa centrā, kur ir virkne līdzīgu kantoru. Firmas direktors, latvietis Deivs Jukša parādās kā direktors vēl četros uzņēmumos, bet uzņēmuma otra amatpersona — 55. Uzņēmums īpašniekus nav norādījis. Šīs ir klasiska “pastkastes uzņēmuma” pazīmes. Proti, tādus dibina kā piesegu, ja nevēlas izpaust, kas ir īpašnieks. Uzņēmums kā pamatnodarbi norādījis celtniecības un rūpniecības, bet ne medicīnas iekārtu vairumtirdzniecību.

Arī Jukšas Latvijas firmai ADD sale ir nodokļu parāds 2800 eiro, liecina Lursoft dati. Savukārt Igaunijas biznesa reģistrā viņš reģistrēts kā īpašnieks konsultāciju kompānijai Institute for consulting, research and services. Uzņēmums, kas Igaunijā nav izgaismojies kā pazīstama konsultāciju firma, 2018. gadā apgrozījis 1,2 miljonus eiro, vienlaikus nodarbinot tikai vienu cilvēku ar algu ap 700 eiro mēnesī pirms nodokļiem.

Deivs Jukša ir gatavs saziņai tikai rakstiski. Viņš noliedz, ka ADDI Trading būtu “pastkaste” — lai Re:Baltica nākot ciemos uz ADDI biroju Singapūrā.

Kā direktors viņš “organizē kompānijas ikdienas operācijas. Konkrētajā gadījumā – preču iepirkšanu Ķīnā un piegādi Eiropā.” Par pārējām firmām runāt nevēlas. “Saņemot ar konkrēto preču piegādi nesaistītus jautājumus, man rodas bažas par Jūsu pētījuma patiesajiem mērķiem, tāpēc es šobrīd atturos sniegt jebkādu informāciju, kas nav saistīta ar ADDI darījumu ar VAMOIC,” raksta Jukša.

ADDI Trading kontaktpersona norādīts Artūrs Miglinieks, kurš piesaistīts kā finanšu konsultants. Viņš neko daudz par uzņēmumu nevar pastāstīt, jo to liedzot viņa līgums. Jautāts, vai ADDI Trading ir izkārtnes kompānija, Miglinieks atbild: “Nesaprotu šādu formulējumu, bet, pēc manas rīcībā esošās informācijas, viņiem ir citi darījumi arī ar citiem pircējiem.”

Slēgt VAMOIC līgumu ar ADDI Trading ieteica NVD. Tā vadītājs Labsvīrs nenoliedz, ka nav vērtējis to, ka firmas direktoram ir nodokļu parāds un ka jaunuzņēmums reģistrēts Singapūrā. “Tā bija 100% pēcapmaksa un preces jau tajā brīdī lidoja uz Rīgu,” skaidro Labsvīrs.

Par šo iepirkumu padziļinātu izmeklēšanu veica Delfi, secinot, ka valsts nopirkusi zemākas kategorijas maskas nekā specifikācijā prasīts. To noliedz pārdevējs. Speciāli sasauktā preses konferencē arī vairāki slimnīcu pārstāvji apgalvoja, ka nopirktais derēs.

Problēma Nr. 3. — Pārmaksājam?

Labsvīrs atzīst, ka piedāvājumu e-pastā bijis simtiem. “Man bija sajūta, ka dabūt maskas bija valsts uzdevums numur viens. Izņemot slimnīcu noliktavas, aptiekas un NMPD, tajā nedēļā Latvijā masku nebija vispār. Viss, piemēram, kas bija veikalā Cenu klubs, to vienā piegājienā uzreiz izpirka RAKUS,” situāciju raksturo Labsvīrs.

Daudzi no sadarbības piedāvātājiem nevarēja uzrādīt reālus sertifikātus. Tā vietā sūtīja sertifikātus ar aizkrāsotu rūpnīcas nosaukumu. Šādi piedāvājumi netika izskatīti.

 Daudzi no sadarbības piedāvātājiem nevarēja uzrādīt reālus sertifikātus. Tā vietā sūtīja sertifikātus ar aizkrāsotu rūpnīcas nosaukumu. Šādi piedāvājumi netika izskatīti. Attēls no NVD.

Pieņemts lēmums atsaukties tikai vietējiem komersantiem, kuri spēj piedāvāt skaidru un sertificētu preci, cenu un piegādes ceļu. Rezultātā līgumi tikuši astoņiem. Vērienīgākās piegādes GP Nord, Lauma Fabrics un Saules Aptieka.

Lielākais pasūtījums ir Lauma Fabrics. Līguma vērtība 5,5 miljoni, 80% priekšapmaksa.

Sākotnēji Lauma Fabrics domāja maskas šūt paši, bet atskārta, ka nav ne vajadzīgo sertifikātu, ne ierīču. Preci sagādāja, izmantojot pazīšanās Āzijā. “Tas bija sarežģītāk, nekā bijām domājuši,” atbildot par piegāžu kavēšanos, atzīst Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. “Ķīnā pieprasījums pēc individuālās aizsardzības līdzekļiem ir katastrofāli liels. Visas valstis sūta iekšā savas lidmašīnas, pērk maskas, stāv rindas ar smagām automašīnām, lidmašīnām, muitas pārslogotas, dabūt izlidošanas atļaujas ir ilgāks process nekā parastos apstākļos.”

Preci uzņēmums Latvijai piegādāja par 643 050 eiro, kas ir daudz dārgāk nekā airBaltic reiss (95 000 eiro). “To nevar salīdzināt, mums transporta izmaksas ir rēķinātas uz sešiem miljoniem masku un respiratoru. airBaltic veda miljonu masku, turklāt viņi lidoja no Ķīnas rietumiem. Mēs vedām no austrumu puses,” apgalvo Egliņš.

GP Nord un Lauma Fabrics ir vienīgie, kam par piegādi maksāts ar priekšapmaksu. Priekšapmaksu prasa arī ražotnes Ķīnā. “Gan NMPD, gan Veselības ministrija, gan es skaidri apzināmies, ka riskējam. Riskējam ar budžeta naudu, kas ir svētā govs. Normālā laikā nekad neslēgtu līgumu ar priekšapmaksu pat ar solīdu uzņēmumu. Šie nav normāli laiki,” nopūšas Labsvīrs.

Kamēr NVD gaidīja piegādes, līgumi noslēgti ar tiem, kam maskas bija uz vietas Rīgā, taču tādu nebija daudz. Gaismekļu tirgotājs ATTA-1, izmantojot sadarbības partnerus Ķīnā, vispirms pasūtīja un tad piedāvāja NVD maskas nopirkt. Savukārt vienīgais sertificētais respiratoru ražotājs Latvijā SIA Tavol, kas strādā Vācijas uzņēmumam Dräger, daļu saražotā atlicināja vietējam tirgum.

Attēlā: Latvijā ražoti respiratori.

To, ka par sejas aizsarglīdzekļiem pārmaksājam, nenoliedz neviens. Ja pirms pandēmijas vienreizlietojamo masku varēja nopirkt par diviem centiem, tagad cena pieaugusi vairāk nekā 30 reizes. “Februārī, kad bija pēdējā normālā piegāde, Stradiņa slimnīcā kaste maksāja nepilnu eiro. Tagad, ja maksājam par vienu masku 65 centu, sanāk, ka kaste ir virs 30 eiro. Cenas ir divdesmit, trīsdesmitkārt augstākas nekā miera laikos,” rēķina Labsvīrs. To diktējot lielais pieprasījums, paaugstinātās izejvielu un ražošanas izmaksas, apgrūtinātā piegāde.

Latvijas iepirkums starp pārējām Baltijas valstīm sevišķi neizceļas, liecina Re:Baltica izpēte. Mūsu iestāžu iegādāto vienreizlietojamo masku cena svārstās no 0,45 līdz 0,66 centiem gabalā. Igaunijā — no 0,57 līdz 0,72 centiem gabalā. Turklāt daļa informācijas par iepirkumu nav publiski pieejama. Toties Lietuva var lepoties ar uzskatāmu iepirkuma tabulu. Tajā redzams, ka vienreizlietojamās maskas sagādātas cenu robežās no 0,32 līdz 0,82 centiem gabalā.

Neviens uzņēmums neatklāj, kāds katram bija peļņas procents. GP Nord un ADDI Trading uzreiz pateica, ka to nevēlas izpaust, savukārt citi, kā, piemēram, Lauma Fabrics un Titled sacīja, ka to vēl aprēķināšot, kad būs piegādāta visa krava.

  • 27.aprīlī 16:45 precizēts RSU institūta nosaukums. Pareizi jābūt “Darba drošības un vides veselības institūts”.

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.

Autore: Ilze Vēbere, Re:Baltica
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Ilustrācijas: Raivis Vilūns