Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iesniedzis Saeimā likumprojektu, kas paredz atcelt OIK virskompensācijas jeb no visiem ražotājiem elektroenerģiju iepirkt tikai par biržas cenu. Gan likumprojekta anotācija, gan ministra izteikumi par to ir maldinoši – norādīts tikai uz potenciālajiem ieguvumiem, bet ne ar vārdu netiek pieminēti paredzamie zaudējumi, par kuriem Nemiro pats brīdināja pirms nepilna gada.
OIK jeb obligātās iepirkuma komponentes atcelšana, tā samazinot elektroenerģijas lietotāju rēķinus, bija viens no galvenajiem KPV LV priekšvēlēšanu solījumiem. Neilgi pēc vēlēšanām Saeima pēc KPV LV un ZZS deputātu iniciatīvas lielā vienprātībā uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai pāris mēnešu laikā. Tāds likumprojekts arī tika sagatavots, taču valdība to nepieņēma. Iemesls – pati EM daudzu lappušu ziņojumā detalizēti norādīja uz lielajām izmaksām, ar ko jārēķinās iedzīvotājiem un valsts budžetam straujas OIK atcelšanas gadījumā. Dokumentu valdībā iesniedza Nemiro, viņš arī pēc tam pamatoja valdības lēmumu žurnālistiem.
Tagad, nepilnu gadu vēlāk, EM sagatavojusi jaunu likumprojektu, kuru Nemiro ar frakcijas starpniecību iesniedzis Saeimā jau bez tā skatīšanas valdībā. Šo rīcību Nemiro skaidro ar Saeimas izmeklēšanas komisijas secinājumiem. Tomēr, lai arī tagadējā likumprojekta ietekme būtu līdzīga, tā anotācijā par negatīvajām sekām nav ne vārda un tās ministrs nepiemin arī izteikumos medijiem. Dokuments informē tikai par pozitīvo: par 15% saruks elektrības rēķini mājsaimniecībām, augs uzņēmēju peļņa, būs pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, bet komersantu interešu aizskārums salīdzinājumā ar kopējiem ieguvumiem ir nebūtisks.
Re:Check atgādināja ministram viņa paša un ministrijas iepriekš pausto un lūdza skaidrojumu, kāpēc šobrīd viņš šo informāciju ignorē.
“Augsts risks zaudēt” pret “mūsuprāt, neuzvarēs”
Galvenais arguments, kāpēc OIK nav vienā mirklī atceļams, vienmēr bijis tiesiskās paļāvības principa pārkāpšana. Proti, elektrības ražotāji var vērsties pret valsti par saistību nepildīšanu. Iepriekš EM norādīja, ka OIK atcelšanas likumprojektā ietvertais risinājums “vērtējams ar augstu risku šajās tiesvedībās zaudēt, tādējādi radot papildu zaudējumus valsts budžetā turpmākajos gados”. Toreiz EM ziņoja – zaudējumi var būt atlikušo saistību apjomā un sasniegt vienu miljardu eiro. Par šādām sekām ministriju brīdināja nozares asociācija.
Tagad likumprojekta anotācijā par to nav ne vārda, bet atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ministrs apšauba, ka uzņēmēji tiesā uzvarēs. “Prasība ir jāsagatavo, tā ir jāpamato ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem. Savukārt zaudējumi ir jāaprēķina un jāpierāda. Nezinu, vai tas ir reāli. Kāds droši vien iesniegs prasību tiesā, bet vai viņš uzvarēs? Mūsuprāt – nē,” Nemiro citēts intervijā Latgales Laikam.
Atbildē Re:Check ministrs ar padomnieces starpniecību skaidroja, ka likuma izpratnē tiesiskā paļāvība komersantiem ir saglabāta, jo obligātā iepirkuma apjoms paliek. Savukārt tiesiskā paļāvība attiecībā uz cenu, viņaprāt, neesot spēkā, jo atbalsta intensitāte jau līdz šim bijusi mainīga, Valsts kontrole atzinusi, ka iepirkuma cena nav ekonomiski pamatota, turklāt līgumi nosakot, ka jebkuras izmaiņas normatīvajos aktos automātiski kļūst par līguma sastāvdaļu. Nemiro gan atzīst, ka juristu viedokļi var atšķirties.
“Pieaugs siltuma rēķini” pret “pašvaldība var izvēlēties dažādus risinājumus”
Pirms gada Nemiro brīdināja, ka, pārtraucot subsīdijas koģenerācijas stacijām, kāps iedzīvotāju siltuma rēķini, īpaši vairākās lielajās pilsētās.
“Mēs nevēlētos izveidot tādu situāciju, kad atceļam OIK, elektrības rēķini kļūst mazāki, bet, piemēram, siltuma rēķini pieaug par 40%,” viņš sacīja pēc valdības lēmuma nevirzīt OIK atcelšanas likumprojektu. Nemiro arī norādīja, kur tā ir noticis: “Mēs redzam reālus piemērus, piemēram, Valmierā. Kad beidzās atbalsta sistēma, tarifa kāpums bija 28%”. EM ziņojumā bija minēti vēl citi fakti – pēc atbalsta beigām siltuma tarifi auga Vangažos (līdz 32%), Baložos un Ādažos (līdz 10%).
Patlaban ministrs par siltumerģijas cenu celšanos nerunā vispār. Atbildot Re:Check, viņš norāda, ka katra pašvaldība var izvēlēties dārgākus vai lētākus apkures risinājumus, bet šķērssubsidēšana jeb zemākas elektrības iepirkuma cenas kompensēšana ar augstāku siltuma tarifu ir pretēji likumam.
“Importa dēļ var augt cena” pret “vairāk importēt ne vienmēr ir dārgāk”
“Gadījumā, ja mēs subsīdiju zaļajai enerģijai tik strauji izbeidzam, tad, protams, ļoti daudz stacijas pārstāj strādāt un līdz ar to aizveras ciet. Tas nozīmē, ka mums būs iztrūkums enerģētiskajā tirgū un vairumtirdzniecības cena varētu kāpt, jo elektroenerģija mums būtu jāimportē,” tā Nemiro sacīja pirms gada. Arī par to tagad runāts netiek. Atbildē Re:Check ministrs pauda, ka importa pieaugums ne vienmēr nozīmē cenu kāpumu, un norādīja uz citiem faktoriem, kas var ietekmēt cenas.
“Būtu soda naudas” pret “zaļos mērķus var sasniegt citādi”
Visbeidzot, pirms gada Nemiro kā argumentu pret OIK strauju atcelšanu minēja Latvijas saistības atjaunīgo energoresursu izmantošanas pieaugumā: “Kas ir ļoti būtisks aspekts, proti, mūsu zaļo mērķu sasniegšana. Ja mēs tos nesasniedzam, tad, protams, ES varētu uzsākt pārkāpuma procedūru, un rezultāts būtu sekojošs. Mums būtu gan kavējuma, gan soda naudas par šo pārkāpumu.”
Tagad Nemiro Re:Check skaidro, ka zaļo mērķu izpildei svarīgs ir kopējais AER patēriņš. Lielāko daļu nodrošina HES darbība, un pozitīvāka bilance esot iegūstama, elektrību vairāk izmantojot “apkures risinājumos, aizvietojot dīzeļdegvielas apkures katlus”. Nemiro arī pauž pārliecību, ka ar Eiropas Komisiju saskaņotā atbalsta sistēma zaļajai enerģijai tiek saglabāta pat tad, ja tā tā tiek iepirkta par tirgus cenu.
Nemiro likumprojektā nav pieminētas arī tās sekas, ko OIK virskompensāciju atcelšana atstātu uz Latvenergo un līdz ar to visu valsts budžetu. Re:Check jau rakstīja, ka šāda lēmuma rezultātā ievērojami samazinātos uzņēmuma valstij maksātās dividendes, ciestu tā kredītreitings un iespēja ieguldīt attīstības projektos, tostarp zaļajā enerģijā.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
