Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Beidzies termiņš pagājušajā vasarā ieviestajam alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam, un martā atkal varētu kāpt stipro dzērienu cenas. Līdz ar to atsākušās diskusijas, vai cenu kāpumu nevajadzētu piebremzēt, jo tā rezultātā var būtiski mazināties pierobežas tirdzniecības apjomi un budžeta ieņēmumi. Diskusijās par alkoholu sociālajā portālā Twitter bieži iesaistās viens no lielākajiem cenu celšanas oponentiem, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Re:Check pārbaudīja vairākus mēra izteikumus.

Vai cenas celšana varētu mazināt apreibināšanos?

Lai gan Valkas mērs Veselības ministrijas argumentus par alkohola cenas saistību ar alkohola lietošanas biežumu un tā izraisītajām sekām sauc par smieklīgiem, pētnieku vidū valda teju vienprātība par to, ka cenas regulēšana vai nodokļu celšana ir efektīvs veids, kā mazināt gan alkohola patēriņu, gan tā izraisītās sekas. To atzinusi arī Pasaules Veselības organizācija. Piemēram, zinātnieki Viktorijas universitātes Atkarību pētījumu centrā Kanādā pētīja valsts pieredzi, ieviešot minimālo alkohola cenu. Viņi secināja, ka minimālās cenas pieaugums par 10% atspoguļojās patēriņa kritumā par apmēram 8%. Kritās arī ar alkohola lietošanu saistīto slimnīcas apmeklējumu skaits un par apmēram trešdaļu – nāves gadījumu skaits.

Cenu izmaiņām nav vienlīdzīgas ietekmes uz visu alkoholisko dzērienu patēriņu. Visvairāk cenas pieaugums ietekmē stipro dzērienu iegādi, mazāk vīna, bet visgrūtāk ietekmēt alus patēriņu.

Lai gan eksperti arī brīdina par iespēju, ka līdz ar cenas pieaugumu cilvēki varētu izvēlēties iegādāties nelegālo alkoholu, Kanādas pētnieki uzsver, ka pozitīvās pārmaiņas attiecībā uz cilvēku veselību norāda – tāda rīcība nav norma.

Kad Re:Check Krauklim vaicāja, vai šajā ziņā viņš nepiekrīt zinātniskām atziņām, Valkas mērs norādīja, ka šie pētījumu rezultāti ir sevis mānīšana, jo cilvēki vienkārši pirks lētāku alkoholu vai atradīs citus apreibināšanās veidus. “Zinātniekiem ir arī vienmēr tā sajūta par pasūtījumu un ka jābūt politkorektiem. Ir vispāratzītas lietas, pret kurām neviens nekad neriskēs nostāties,” viņš teica.

Vai alkohols labāks par narkotikām?

Krauklis apgalvo, ka labāk, ja jaunieši lieto alkoholu, nevis narkotikas. Uz jautājumu, kuras apreibinošās vielas ir viskaitīgākās, viennozīmīgu atbildi atrast nevar. Pirmkārt, dažādu narkotisko vielu iedarbība un ietekme uz veselību stipri atšķiras. Otrkārt, narkotiskās vielas nav tik viegli pieejamas kā alkohols, kā rezultātā ietekme uz sabiedrību ir grūti salīdzināma. Neskatoties uz to, Starptautiskā narkotisko vielu politikas komisija nesenā ziņojumā rakstīja, ka iespēja alkoholu iegādāties legāli neatspoguļo to, ka tas būtu salīdzinoši nekaitīgs.

Visbiežāk apspriestais mēģinājums sarindot atkarību raisošās vielas pēc kaitīguma ir 2010.gadā prestižajā medicīnas žurnālā The Lancet publicēts pētījums. Vērā ņemti 10 kaitējuma veidi, ko viela nodara indivīdam (piemēram, atkarība, mirstība un kaitējums garīgajai veselībai) un apkārtējiem (piemēram, noziedzība, zaudējumi ekonomikai un sabiedrībai). Lai gan indivīdam kaitīgākais apreibinošās vielas ir kokaīna smēķējamā forma jeb kreks, metamfetamīns un heroīns, alkohola lietošana uz sabiedrību kopumā atstāj tik būtiskas sekas, ka alkohols pētījumā atzīts par kaitīgāko apreibinošo vielu. Pētījums gan bieži kritizēts, jo ir sarežģīti ņemt vērā un precīzi izmērīt visas nianses.

Avots: Global Comission on Drugs, no pētījuma žurnālā The Lancet

Vai alkohols mazās devās ir veselīgs?

Alkohola lietošanu nelielās devās uzskata par labu sirds un asinsvadu veselībai, tomēr pētnieku vidū atšķiras domas, kādu alkohola devu var uzskatīt par saprātīgu. ASV oficiālajās uztura vadlīnijās, piemēram, norādīts, ka sievietēm nevajadzētu lietot vairāk nekā vienu dzērienu dienā, bet vīriešiem – vairāk nekā divus (ar apzīmējumu “viens dzēriens” ASV saprot 0.35 litrus alus, 0.15 litrus vīna, bet 0.05 litrus spirtoto dzērienu).

Tomēr, piemēram, Hārvardas sabiedriskās veselības skola iesaka piesardzīgi attiekties pret ieteikumiem lietot alkoholu veselības uzlabošanai, jo cilvēki nereti neapstājas pēc viena dzēriena. Turklāt, ja cilvēks ir fiziski aktīvs, bez liekā svara un sirds un asinsvadu saslimšanu vēstures ģimenē, alkohola lietošana veselības stāvokli neuzlabos. Arī Pasaules Veselības organizācija iesaka labāk alkoholu nelietot, jo risks ir lielāks nekā potenciālie ieguvumi. Veselīgs uzturs un fiziskas aktivitātes ir drošāki līdzekļi, lai uzlabotu veselību.

Vai dārgāks alkohols nozīmē, ka jaunieši biežāk izvēlēsies narkotikas?

Krauklis pauž, ka valstīs ar grūtāk pieejamu alkoholu ir problēmas ar jauniešu narkomāniju. Sarunā ar Re:Check viņš skaidroja, ka ar to domājis, piemēram, Zviedriju, kur valdībai ir alkohola tirdzniecības monopols, Somiju, Norvēģiju, atsevišķus štatus ASV. Informāciju viņš guvis sarunās ar šo valstu kolēģiem, citiem pašvaldību vadītājiem, kā arī par to lasījis, taču uz konkrētām publikācijām norādīt nevarēja. Re:Check neguva apstiprinājumu Kraukļa apgalvojumam šo valstu kontekstā. Statistikā neatainojas, ka Ziemeļvastīs narkotikas lietotu biežāk nekā citviet Eiropā.

Krauklis vēl norāda uz pēdējos gados redzamo narkotiku patēriņa pieaugumu Somijā. Tajā pašā laikā šāda tendence redzama arī Latvijā, Vācijā, Bulgārijā. Pētījums neanalizē šīs situācijas iemeslus, tāpēc tas nesniedz iespēju novērtēt, kādu lomu tajā spēlē alkohola cenas izmaiņas.*

2013.gadā publicēts pētījums par studentiem Austrālijā un to apsvērumiem, kādas apreibinošās vielas iegādāties. Pētniekus interesēja, vai pieaugot alkohola cenām, jaunieši apsvērtu marihuānas vai tā sauktā ekstazī iegādi. 49% teica, ka neiegādātos marihuānu un 58%, ka neigādātos ekstazī neatkarīgi no alkohola cenas. Tomēr studentu skaits, kas apgalvoja, ka apsvērtu narkotiku iegādi, tiešām pieauga atkarībā no tā, kādu summu jautājumā pētnieki minēja kā standarta cenu dzērienam.

Secinājums: Lai gan bieži izskan, ka alkohola cenas pieauguma rezultātā cilvēki iegādāsies lētāku vai nelegālu alkoholu, kas kopumā alkohola patēriņu nemainīs, pētījumi pierāda pretējo. Arī vairāki citi Valkas mēra Venta Armanda Kraukļa izteikumi par ietekmi cenu paaugstināšanai vai nu nav pierādījumos balstīti, vai arī pierādījumi ir neviennozīmīgi – grūti skaidri atbildēt, kuras apreibinošās vielas ir nekaitīgākās un vai jaunieši tiešām dārgāka alkohola vietā varētu izvēlēties pirkt narkotikas. Turklāt, lai gan alkoholam, kā stāsta mērs, to lietojot mazās devās, var būt labvēlīga ietekme uz sirdi un asinsvadiem, pret tā lietošanu veselības uzlabošanai eksperti izturas piesardzīgi.

*Papildinājums 29.01.2019. – raksts papildināts ar rindkopu par narkotiku patēriņa pieaugumu Somijā un citās Eiropas valstīs.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.