Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa) atgriezies pie vairākus gadus vecās ieceres panākt, ka pašvaldība savā slimnīcā un citur pilsētā var veidot aptiekas pati, tā dodot cilvēkiem iespēju nopirkt zāles lētāk. Taču viņš arī maldina, tajā skaitā, ka iedzīvotāji šādās aptiekās varētu iegādāties medikamentus bez uzcenojuma un pat bez PVN.

Par pašvaldības plāniem liecina gan Daugavpils domes sagatavots videosižets, gan Elksniņa intervijas medijos, gan virkne viņa ierakstu Facebook.

Kādā no tiem Elksniņš nopublicējis salīdzinājumu – vienā tabulas pusē “cenas uz medikamentiem” Daugavpils Reģionālās slimnīcas (DRS) slēgtā tipa aptiekā, otrā pusē – slimnīcas telpās esošajā Mēness aptiekā. Elksniņš, piesakot tabulu, norāda: “Starpība medikamentu cenās šokē. Kad valdība sakārtos šo nozari, jo tad arī naudas medicīnai būs vairāk!?”

Foto: Slepenais pircējs Facebook profils

Taču ierakstā nav izskaidrota ne norādīto cenu būtība, ne atšķirības to veidojošajos faktoros, vien norādīts, ka pirmajā ailē ir cenas slēgtā tipa aptiekā un bez PVN, bet otrā – Mēness aptiekā un ar PVN. To, ka būtiski fakti noklusēti un cilvēki atšķirību nesaprot, liecina daudzie komentāri, kuros jautāts, kur “lētā” aptieka atrodas un kā tur var iepirkties. Elksniņa tabulu pārpublicējis arī anonīms konts ar nosaukumu Slepenais pircējs, un tur līdzīgu komentāru ir vēl vairāk. Ar ierakstiem kopumā dalījušies ap 2200 cilvēku.

Salīdzināts nesalīdzināmais

Tabula ir maldinoša, jo salīdzinātas nesalīdzināmas lietas. Saskaņā ar Farmācijas likumu slēgtā tipa aptiekas drīkst atvērt stacionāra ārstniecības iestāde vai dienas stacionārs. Tās izplata medikamentus ārstniecības iestādēm, bet nedrīkst pārdot tos fiziskām personām. Tabulā, kā Re:Check apstiprināja Elksniņš, norādītas cenas, par kādu slimnīcas aptieka zāles iepērk no ražotājiem vai vairumtirgotājiem – tas tiek darīts iepirkuma jeb konkursa kārtībā. Savukārt otrajā ailē ir komersanta noteiktā pārdošanas cena. Tā ietver vairumtirgotāju cenu, kā arī uzcenojumu, par kuru tiek segta telpu noma, komunālie maksājumi, farmaceitu algas un citi izdevumi.

Elksniņš Re:Check pauda pārliecinību, ka tabula ir korekta, jo parāda milzīgo atšķirību. “Ja slimnīca varētu pārdot zāles privātpersonām, “izdevumu pozīcijas, kuras vajadzētu segt ar kaut kādu uzcenojumu, gan būtu, bet ne 300 vai 500%,” saka mērs.

Pārdošot par iepirkuma cenām

Mazliet vairāk informācijas sniedz domes videosižets, kurā mērs stāsta, ka uzdevis DRS vērsties Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) pēc atļaujas slimnīcas telpās izveidot pašvaldības aptieku, kurā zāles pārdotu par iepirkuma cenām. Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs sižetā jau stāsta, ka prasīts ZVA saskaņot slēgtās aptiekas pārveidi par atvērto un tai tikšot atvēlēta telpa, kas pašlaik iznomātas Mēness aptiekai. Vieta atbrīvosies, jo ar nākamo gadu būs beidzies nomas līgums. Pēc tam tādas aptiekas varētu atvērt arī citur pilsētā, saka Semjonovs. Lai gan abi runā par nepieciešamību saņemt saskaņojumus, netiek skaidri pateikts, ka šādi saskaņojumi ir neiespējami, jo ir pretrunā ar likumiem, kas aizsargā brīvo tirgu un konkurenci. Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka publiskas personas var veidot kapitālsabiedrības, lai novērstu tirgus nepilnību jeb situāciju, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Tas būtu tad, kad pakalpojums jāsniedz, bet to darīt nevēlas neviens komersants, norāda Konkurences padome.

Jebkurā gadījumā maksātu iedzīvotāji

Jānorāda, ka Elksniņš par pašvaldību aptieku izveidi runājis jau pirms vairākiem gadiem un šāda ideja bija arī Saskaņas un GKR programmā Rīgā. Konkurences padome, kas ideju kritizē, Re:Check norāda, ka maldinošs ir arī pieņēmums, ka pašvaldības aptieku gadījumā iedzīvotāji nekādu uzcenojumu nemaksās. Proti, telpu, algu un citas izmaksas tad segtu no pašvaldības budžeta, tātad no pašu iedzīvotāju nodokļos samaksātās naudas.

Elksniņš tam nepiekrīt un apgalvo, ka papildu izdevumu nebūtu: “Es ieeju pie sevis slimnīcā, man slimnīcā ir pusstāvs, trīs četri kabineti ar zālēm, recepšu, bezrecepšu. Man tur ir farmaceitu personāls jau gatavs, ir kase un kasieris. Kādi papildus izdevumi?” Tas gan ir pretrunā ar paša pirms mirkļa Re:Check teikto, ka kaut kādi papildu izdevumi būtu.

Sola 0% PVN likmi

Visbeidzot kādā citā Facebook ierakstā Elksniņš publicējis bildi ar telpu, kurā pašvaldības slimnīca varētu pārdot zāles iedzīvotājiem, un norāda: “Tieši šinī vietā tagad ir iespējams atvērt pirmo pašvaldības aptieku. Precīzāk – atvērta tipa slimnīcas aptieku, kurā varētu tirgot medikamentus par iepirkuma cenām ar 0% PVN likmi.” Tā nav taisnība, jo šādu aptieku atvērt nevar, un pat, ja varētu, pat tad zālēm nebūtu 0% PVN likme – nodoklis (pašlaik medikamentiem ir 12%) būtu jāmaksā jebkurā gadījumā.

Foto: Andrja Elksniņa Facebook profils

Daugavpils mērs norāda, ka tā ir “nepareiza iztulkošana.“ To rakstot, viņš esot domājis, ka piecām valsts lielākajām slimnīcām būtu jāpiešķir tiesības tirgot medikamentus bez PVN – dome esot sagatvojusi arī šādu priekšlikumu.

Nozarē problēmas pastāv

Elksniņš norāda, ka par pašvaldības aptieku dibināšanu runā tikai tāpēc, lai, pēc šī mērķa tiecoties, nokļūtu Satversmes tiesā ar iespēju pārskatīt likumos pašlaik noteikto kārtību. Viņš atgādina Konkurences padomes šonedēļ publicēto pētījumu – tajā secināts, ka Baltijas valstu vidū Latvijā ir pircējiem neizdevīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms, kuru dēļ tās var izmaksāt dārgāk. Būtiskāko atšķirību veido tieši lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN (Latvijā 12%, Igaunijā 9% un Lietuvā 5%).

To, ka medikamentu cenas ir problēma un būtu valstiski risināma, padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama atzinusi arī iepriekš. Arī Latvijas Radio plašā pētījumā Farmācijas neredzamā vara pirms pāris gadiem secināja, ka normatīvie akti ļauj lielajām ķēdes aptiekām veidot “mazos monopolus”, jeb vairākas savas aptiekas vienā apdzīvotā vietā, kas savukārt rezultējas augstākās cenās. Tāpat tika secināts, ka nereti lielāko ķēžu atvērtās aptiekas slimnīcās zāles pārdod būtiski dārgāk nekā tās pieejamas citur.

Secinājums: Elksniņam ir taisnība, ka pašreizējie zāļu cenu veidošanas mehānismi, kā arī aptieku darbības politika var veicināt zāļu dārdzību. Taču, virzot savu ieceri veidot pašvaldības aptiekas, viņš izplata arī maldinošu informāciju un noklusē būtiskus faktus.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (aapgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.