Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Līdz septembra vidum rīdziniekiem jāpārslēdz līgumi par atkritumu apsaimniekošanu ar uzņēmumu Tīrīga, kas monopola apstākļos, iespējams, to darīs 20 gadus. Bažas sabiedrībā un konkurences uzraugos radījis pakalpojuma cenas kāpums. Vairākkārt izskanējis, ka atkritumu tarifi par nesašķirotajiem atkritumiem varētu pieaugt pat par 40%, savukārt Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe saka – pieaugums būs vidēji tikai ap 9%.

Kuram ir taisnība? Re:Check analīze liecina, ka pašvaldības aprēķins ir nepilnīgs un vidējais pieaugums šobrīd nav nosakāms, taču rīdzinieki par līdzīgu pakalpojumu tagad maksās vairāk nekā Tallinas un Viļņas iedzīvotāji.

Pašvaldība nezina, cik rīdzinieki maksā tagad

“Man tiešām nav skaidrs, no kurienes radusies šāda informācija un kā tas aprēķināts,” tā medijos izskanējušo informāciju par 40% pieaugumu rēķinos domes komitejas sēdē komentēja Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe. To viņa vēlreiz pauda arī Re:Check.

Pārvalde izskaitļojusi, ka šobrīd rīdzinieki maksā vidēji 15,94 eiro par atkritumu kubikmetra izvešanu, bet Tīrīga to piedāvā darīt par 17,38 eiro bez PVN. Tādā gadījumā cenas tiešām pieaugtu par 9%. Medijos šis izteikums vēlāk aprakstīts kā solījums, ka neviens nesaskarsies ar lielāku cenu pieaugumu.

Taču arī pati Piņķe atzīst, ka pārvaldes aprēķins ir nepilnīgs. Rīgā šobrīd par atkritumu izvešanu jāmaksā ļoti dažādi, jo cenas atšķiras. Informācija par vidējo pašreizējo pakalpojuma tarifu iegūta, nevis aprēķinot, kādus maksājumus reāli veic rīdzinieki, bet telefoniski aptaujājot visus četrus pakalpojuma sniedzējus. Viņiem vaicāts, par kādu cenu tie būtu ar mieru izvest atkritumus jaunam klientam. Piņķe skaidro, ka precīzākus datus iegūt nav iespējams: “Līdzšinējie operatori varēja izvēlēties, par kādu cenu viņi izvedīs atkritumus jebkuram klientam, savā starpā konkurējot. Iespējams arī, ka pie viena operatora dažādiem klientiem varēja būt dažādi tarifi.” Informācijas par rīdzinieku reāli saņemtajiem rēķiniem viņiem nav.

Piņķe piebilst, ka tādēļ šis aprēķins “noteikti nav solījums, ka nevienam nebūs vairāk kā 9% pieaugums”. Ir klienti, kuriem var nākties rēķināties arī ar daudz straujāku lēcienu izmaksās.

Vienu šādu piemēru savā komentārā portālam Ir.lv aprakstījis Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Iepriekšējais tarifs, ieskaitot PVN, bijis 15,19 eiro. Kopā ar PVN rīdzinieki turpmāk maksās 21,03 eiro par atkritumu kubikmetra izvešanu, tātad cenas pieaugums ir par 39%.

Svarīgi, ka šis nebūt nav vienīgais piemērs ar ievērojamu cenas pieaugumu. Piemēram, Rīgas Namu pārvaldnieka (RNP) klientiem pēc pieauguma pērn septembrī tarifs bija 10,80 eiro līdz 11 eiro bez PVN. Ģimenei ar trīs cilvēkiem līdz šim bija jāmaksā apmēram 6,50 eiro mēnesī, 75 eiro gadā. Pakalpojumu sniedza uzņēmums CREB. Viņiem jaunais Tīrīga tarifs nozīmētu 58% līdz 61% maksas pieaugumu.

Nākotnē – vēl lielāks pieaugums

Tā kā pēc jauno līgumu noslēgšānas atkritumu šķirošanai vajadzētu pakāpeniski kļūt pieejamākai visiem pilsētas iedzīvotājiem, Piņķe uzsver: “Tikai cenu salīdzināt nav korekti.” Uzņēmējam jāveic būtiski ieguldījumi, lai attīstītu šķirošanas sistēmu Rīgā. Proti, jāizvieto jauni šķirošanas konteineri, jāizveido 12 jauni atkritumu savākšanas laukumi un jāiegādājas jauni auto atkritumu dalītai savākšanai.

Tomēr nav arī garantēts, ka 20 gadu laikā tarifs par nešķirotajiem atkritumiem paliks nemainīgs. Lai gan Piņķe sola, ka Tīrīga nevarēs brīvi mainīt tarifu pēc saviem ieskatiem un jebkuras izmaiņas jāapstiprina domē, to var ietekmēt, piemēram, dabas resursu nodokļa likme vai tarifs par nepārstrādāto atkritumu apglabāšanu.

Tajā pašā laikā jāatgādina, ka nav jāmaksā, lai iztukšotu sašķiroto atkritumu konteinerus.

Kaimiņos lētāk

Re:Check sazinājās arī ar pašvaldībām Tallinā un Viļņā, lai salīdzinātu, cik atkritumu izvešana ar iespējām atkritumus šķirot izmaksā pārējās Baltijas galvaspilsētās. Tallinā, kur vāc papīru un kartonu, bioloģiski noārdāmos atkritumus, kā arī liela apjoma atkritumus, par 1100 litru nešķiroto atkritumu konteinera iztukšošanu jāmaksā 7.14 eiro (1 kubikmetrs = 1000 litri). Dzērienu iepakojumu Igaunijā un Lietuvā iespējams atgriezt depozītsistēmas automātos.

Savukārt Viļņā sistēma būtiski atšķiras un tieši salīdzināt cenu nav iespējams. Lai gan atkritumu šķirošanas iespēju un savākšanu nodrošina uzņēmēji, iedzīvotājiem jānorēķinās ar pašvaldības starpniecību, reizi gadā maksājot nodokli. Tā apmērs atkarīgs no ēkas tipa un kvadratūras. Piemēram, 60 kvadrātmetru dzīvokļa īpašniekiem gadā jāmaksā apmēram 30 eiro. Nodokļa kalkulators ar aptuvenu cenu pieejams šeit. Pašvaldības uzņēmumā pakalpojuma administrēšanai Vasa apstiprināja, ka citas nodevas par atkritumu izvešanu nav jāmaksā.

Tomēr jāpiebilst, ka cenas Viļņā nākamgad pieaugs. Lietuvos Rytas raksta, ka maksa varētu pieaugt par 38%.

Gan Viļņā, gan Tallinā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina vairāki uzņēmēji, pilsētu sadalot vairākās zonās. Tāda pieeja bija viens no Konkurences padomes (KP) ieteikumiem, kā atkritumu apsaimniekošanu īstenot varētu arī Rīgā.

Tāpat jānorāda, ka šobrīd vēl ir daudz neskaidrību par uzņēmuma Tīrīga darbību. Lai gan rīdzinieki slēdz līgumus ar jaunu atkritumu apsaimniekotāju, pastāv iespēja, ka KP iesaldēs pašvaldības un uzņēmuma sadarbību, lai nepieļautu monopola izveidošanos uz 20 gadiem.

Secinājums: Nav datu, kas ļautu noskaidrot, kāds būs vidējais atkritumu apsaimniekošanas rēķina pieaugums Rīgā. Pašvaldības Vides pārvalde neliedzas, ka pašu aprēķinu metodoloģija īsti pie patiesības neļauj nonākt. Taču skaidrs, ka par pakalpojumu rīdzinieki maksās vairāk nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (aapgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712


Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!