Ilustrācija: Raivis Vilūns, Īgnās govs komiksi
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Uz mediķu trūkumu daudzu gadu garumā pievērtas acis, taču tagad, kad nauda beidzot ir, bet speciālistu nav, pienācis patiesības mirklis. Ko darīt, lai novērstu katastrofu un Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu iespējas savlaicīgi tikt pie ārsta un saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi?

Latvija ar ārstu un medmāsu trūkumu nav unikāla. Eiropas Komisija jau pirms pieciem gadiem ziņojumā par veselības aprūpes darbaspēku lēsa, ka līdz 2020. gadam visā Eiropas Savienībā pietrūks viens miljons veselības aprūpes profesionāļu – ārstu, farmaceitu un medmāsu. Tādējādi 15% no nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nevarēs nodrošināt.

Mazāk apmaksāto pakalpojumu

Vai arī mums tas draud? Tas, ka rindas pie speciālistiem sāk veidoties nevis naudas, bet personāla trūkuma dēļ, apliecina, ka tas jau notiek. Uzskatāms piemērs ir endoprotezēšanas operāciju skaits. 2018. gadā valsts bija gatava apmaksāt 5 119 operācijas, bet praksē līdz gada beigām bija veiktas 4 657, rāda Nacionālā Veselības dienesta dati. Iesniedzot dienestam atskaiti par līguma neizpildi, ārstniecības iestādes kā iemeslu bija norādījušas ārstu trūkumu.

Mediķu trūkums netiek ņemts vērā, plānojot valsts pasūtījumu medicīnas iestādēm. Šobrīd valsts apmaksātās konsultācijas, manipulācijas un operācijas plāno, balstoties uz pieejamo finansējumu, nevis speciālistiem. Ja ņemtu vērā arī to, nāktos atzīt, ka paveikt var mazāk. Piemēram, ja pēc Veselības ministrijas aplēsēm trūkst 1500 jeb 15% medmāsu, tad par 15% jāsamazina aprūpes apjoms, kurā medmāsas iesaistītas. Šobrīd šo apjomu uz lielākas slodzes rēķina izdara esošie darbinieki.

Bet tas nozīmē – pārslodzi.

“Mēs gribētu iet uz to, ka cilvēks strādā normālu laiku – vienu slodzi. Protams, tā ir slimnīca, te var būt visādas ārkārtas situācijas, un tās virsstundas tāpat būtu,” saka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Personāldaļas vadītāja Undīne Bušmeistere. Pārslodze nav veselīga nevienam – tā paņem mediķu psiholoģiskos un fiziskos resursus, viņi ātrāk piekūst, un tas savukārt atstāj ietekmi uz sniegtās aprūpes kvalitāti.

Darba likums nosaka, ka normāla slodze mēnesī kopā ar virsstundām ir 200 stundas. Ārstiem, medmāsām un māšu palīgiem oficiāli vienā darba vietā atļauts strādāt 232 stundas mēnesī, bet mediķi strādā vairākās darba vietās un pārstrādājas.

Veselības ministre Ilze Viņķele konsultāciju, operāciju un citu veselības aprūpes pakalpojumu apjoma samazināšanu un kopējās slodzes ierobežošanu gan vairās uzlūkot kā reālu scenāriju. “Ja jūs vaicājat, vai mēs varam operēt katru trešo apendicītu, tad nē, šī nav atbilde, ko jums sneigšu. Mēs nevaram operēt katru trešo nepieciešamo operāciju. Tas jautājums ir par darba organizāciju un plānošanu,” viņa norāda.

Lielākas algas

Algu palielināšana ir viens no galvenajiem risinājumiem, ko min visas puses. 2018. gads bija pirmais, kad mediķiem bija jūtami vairāk naudas makos. Statistikā tas atspoguļojās kā apturēts medmāsu skaita kritums, jo ārstniecības iestādēs atgriezās māsas, kurām ir vajadzīgā izglītība, bet kuras līdz tam strādāja citur, piemēram kosmetoloģijā.

Patiesībā, ja par medmāsām strādātu visi, kas ir tiesīgi to darīt, vismaz īstermiņā par to trūkumu nemaz nevajadzētu runāt. Bez esošajām medmāsām vēl aptuveni 4000 personu jau šobrīd ir tiesības strādāt šajā profesijā.

Veselības ministrija ieplānojusi mediķu algas slimnīcās celt vēl vismaz turpmākos divus gadus, un 2021. gadā tām vajadzētu sasniegt 2672 eiro pirms nodokļiem ārstiem, 1603 eiro – medmāsām, 1069 eiro – medmāsu palīgiem. Solījumi gan ne visus pārliecina, turklāt daudzi mediķi pieredzējuši, ka praksē algas pieaugums mēdz būt mazāks.

“Kad mēs prasām, kādu jums algu vajadzētu, mūsu zelta fonds atbild – mums vajadzētu 700 [eiro] uz rokas. Kad jaunais atnāk – vismaz 1200 [eiro] uz rokas,” Austrumu slimnīcas aprūpes direktore Inese Budzila atklāj paaudžu atšķirīgo izpratni par pienācīgu atalgojumu. Ja slimnīcas nevar apmierināt jauno mediķu prasības, tad viņi brauc prom. “Ja agrāk valoda bija barjera, tad tagad izglītības dokuments ir tāds, ka viņš – aidā, var doties pasaulē.”

Papildspēki no ārvalstīm

Ja mūsējie brauc prom, vai tukšumu varētu aizpildīt ar ārvalstu mediķiem? Strādāt Latvijā būtu ieinteresēti speciālisti no tādām valstīm kā Ukraina, Baltkrievija un Krievija, kur ārstu un medmāsu algas ir vēl zemākas.

Profesionālās biedrības ir novērojušas, ka interese ir, tomēr tam ir vairāki šķēršļi. Valoda, kas mediķiem jāzina augstākajā līmenī, ir viens no tiem. Vēl viena barjera ir ārvalstu izglītības atzīšana. Tā kā izglītības programmas katrā valstī atšķiras, nereti ārpus Eiropas Savienības valstīm iegūto kvalifikāciju Latvijā neatzīst.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā kvalifikāciju lūgušas atzīt 15 medmāsas no Krievijas, Baltkrievijas, Uzbekistānas un Ukrainas, taču to saņēmušas tikai divas – abas izglītību bija ieguvušas līdz 1991. gadam, kad tā bijusi līdzvērtīga Latvijā iegūtajai.

Arī starp ārstiem kvalifikācija atzīta nelielai daļai gribētāju. 2016. gadā dokumetus iesniedza 21 ārsts, 2017. gadā – 11, bet pērn – 16, lielākoties tie ir ārsti no Krievijas, arī Baltkrievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un citām valstīm. Taču kvalifikācijas pārbaudījumu pēdējo divu gadu laikā nokārtojuši vien deviņi pretendenti, stāsta Ārstu biedrībā. Turklāt, neraugoties uz pieredzi savā valstī, viņi neskaitās pilnvērtīgi ārsti – viņiem jāstrādā sertificēta ārsta uzraudzībā.

Veselības ministre Ilze Viņķele piekrīt – par savstarpējo atzīšanu un tās kritērijiem vajadzētu diskutēt, jo bez papildspēkiem no ārvalstīm diez vai varēsim iztikt. “Protams, tas vispār būs jautājums, kas šai valdībai jālemj – tā sauktās gudrās imigrācijas programma, jo kvalificēta darbaspēka trūkums nav tikai veselības aprūpes sistēmā. Noteiktu reģionu speciālisti ar noteiktu izglītību un, protams, ar noteiktām latviešu valodas zināšanām, domāju, šie nosacījumi, kuriem izpildoties, mēs varam aicināt strādāt šeit cilvēkus [no ārvalstīm].”

Latvijā studējušo ārvalstnieku pieturēšana

Medicīnas studiju absolventi – ārvalstnieki ir vēl viens resurss. Vismaz piecus gadus viņi jau ir dzīvojuši Latvijā, iepazinuši kultūru, taču lielākoties pēc studijām aizbrauc. 2018. gadā Latviju atstāja 155 jaunie mediķi – ārvalstu studenti. Daļa varētu turpināt iegūt specializāciju un strādāt Latvijā, ja būtu motivējošs atalgojums. Lai to panāktu, gan jāpalielina rezidentūras vietu skaits, jo šobrīd tas ir mazāks, nekā medicīnas studiju absolventu skaits.

Attālinātas konsultācijas

Pakalpojumu apjoma krituma kompensēšanai būtu noderīgi attīstīt attālinātos pakalpojumus. Jau šobrīd ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis palīdz atslogot ģimenes ārstus un slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Neklātienes konsultāciju loku var paplašināt, pārliecināta ir veselības ministre. Tāpat varētu paplašināt to personu loku, kuri var sniegt noteikta veida palīdzību. “Piemēram, viens no risinājumiem – paplašināt farmaceitiskās aprūpes jēdzienu, proti, farmaceits aptiekās varētu konsultēt vairāk, nekā tas notiek šobrīd,” skaidro Viņķele.

Uz ātru risinājumu mediķu trūkuma novēršanai gan nav ko cerēt. “Nu, nav maģisku risinājumu, un man liekas, tas jautājums ir dīvains un tāds no Ziemassvētku vecīša kategorijas. Ja mēs atrastu tūlītēju risnājumu, tas būtu tikpat liels notikums kā mūžīgā dzinēja izgudrošana. Nav vērts ne sevi maldināt, ne šādā virzienā ēteru tricināt,” noslēdz veselības ministre.



NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Autore: Liene Barisa-Sermule (Re:Baltica)
Redaktore: Aija Krūtaine
Datu vākšana un analīze: Liene Barisa-Sermule (Re:Baltica), Madara Eihe
Zīmējumi: Raivis Vilūns, Īgnās govs komiksi
Video: Jānis Orbidāns
Grafikas: Lote Lārmane
Krieviski tulkojusi: Jara Sizova
Sērijas koordinatore un vadītāja LTV Liene Barisa-Sermule (Re:Baltica), LTV redaktore un producente Rudīte Spakovska, žurnāliste Aija Kinca


Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!