Jau atklātajiem skandalozajiem līdzekļu izšķērdēšanas gadījumiem Rīgas pašvaldības transporta uzņēmumā Rīgas Satiksme (RS) pievienojas vēl viens – Saskaņas domnieks, viens no daudzajiem politkonsultantiem Sandris Bergmanis atskaitēs par padarīto norādījis darbus, kurus veikuši citi, un kas padarīti jau pirms viņa parādīšanās uzņēmuma algu sarakstos.

Katrs no mums kaut reizi ir bijis pacients – kurnējis par garo rindu, nelaipnāku ārsta vārdu. Bet nu jau esam uz robežas, kad jautājums ir ne tikai par to, kādu aprūpi saņemam, bet – vai vispār?

Uz mediķu trūkumu daudzu gadu garumā pievērtas acis, taču tagad, kad nauda beidzot ir, bet speciālistu nav, pienācis patiesības mirklis. Ko darīt, lai novērstu katastrofu un Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu iespējas savlaicīgi tikt pie ārsta un saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi?

Viens likums – vienādas virsstundas visiem, izņemot mediķus, kuri ilgus gadus kolēģu trūkumu lāpījuši saviem spēkiem, vienkārši strādājot vairāk stundas. Un turpina to darīt joprojām.

Daktere Maija Rācene bija pāri pensijas vecuma slieksnim jau septiņus gadus, taču turpināja pieņemt pacientus savā ģimenes ārstes praksē Staicelē. Šogad viņa beidzot devās pelnītā atpūtā un nelielās pilsētiņas 900 iedzīvotāji palika bez ģimenes ārsta.

“Tu varēsi nopelnīt, bet tu vergosi!” Tas nav citāts no vēsturiska romāna, bet realitāte, kurā dzīvo medmāsas Latvijā. Ar algu, kas ir aptuveni septiņas reizes mazāka nekā bagāto valstu kluba OECD vidējais rādītājs, medmāsām nekas cits neatliek, kā strādāt līdz spēku izsīkumam.

Pirmspensijas un vecāki ārsti un medmāsas šobrīd uz saviem pleciem tur Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Ja viņi pensionēsies, akūtais mediķu trūkums pārvērtīsies ārkārtas situācijā.