All Media Baltics uzņēmuma vadītāja Pjērs Danons
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Tradicionāli televīzija ir piesaistījusi vislielākos reklāmu budžetus, bet laiki mainās, it sevišķi, kad runa ir par to, kur, kad un kā skatītāji skatās televīziju. Šī iemesla dēļ mediju grupa All Media Baltics, populārākā televīzijas kanāla Baltijā – TV3 – īpašnieks, investē tehnoloģijās un veido sadarbību ar telekomunikāciju uzņēmumiem, lai televīzijas saturs būtu pieejams visos ekrānos. Nesen uzņēmums izveidoja jauno platformu TVPlay, ar ko All Media Baltics uzņēmuma vadītāja Pjēra Danona (Pierre Danon) mērķis ir pārvērst televīzijas biznesu par Baltflix – Baltijas Netflix.


Kā digitālā attīstība ir mainījusi mediju biznesu, īpaši, šeit, Baltijā?

Agrāk skatītāji saturu skatījās galvenokārt televīzijā un miljoni cilvēku skatījās “lielās reklāmas”. Tagad viena satura, piemēram, futbola spēles vietā, ko skatās miljoni, tūkstošiem satura fragmentu skatās simti vai tūkstoši cilvēku. Rezultātā apjoms un sasniedzamība ir tā pati. Paliekot tikai pie “lielajām reklāmām”, tikai pie televīzijas, tiktu palaists garām viss tirgus pieaugums.

Tas ir arī jautājums par “viens-pret-vienu” mārketingu jeb konkrētu saturu katram cilvēkam. Digitālās tehnoloģijas dod mums iespēju zināt, kas skatās ko, kad un kur. Tagad mums ir daudz datu par cilvēkiem, un mēs daudz labāk varam veidot mērķētu reklāmu. Tas ir mikrotārgetings, ko YouTube un Facebook izprata un praktizē. Jūs zināt, ar ko jūs runājat un kas viņiem interesē. Visbeidzot video industrijā ir parādījušies jauni spēlētāji, īpaši, Netflix.

“Netflix ir pilnīgi izjaucis vērtību ķēdi, jo viņi paši veido savu saturu un paši to arī izplata individuālai lietošanai.”

Ja neeksistētu digitālās tehnoloģijas, neeksistētu arī  . Ja mediju uzņēmumi nepielāgosies šīm pārmaiņām, tie mirs.

Kā visas šīs izmaiņas ietekmē jūsu uzņēmumu Baltijā?

All Media Baltics ir gājis cauri pārmaiņām vismaz pēdējos trīs gadus: pirmkārt, tika izveidots pēcpieprasījuma video (AVOD) portāls TV3Play, kurā iespējams piekļūt All Media Baltics kanālu saturam bez maksas jebkurā Baltijas valstī. Portālam ir bijuši milzīgi panākumi, sasniedzot 500 000 unikālos lietotājus Baltijas valstīs; TV3Play ir bijusi atslēga mūsu digitālās reklāmas biznesa attīstībai, kas šobrīd veido desmit procentus mūsu kopējā reklāmas biznesa un turpina augt.

Cits pārmaiņu stāsts ir abonēšanā balstītas video straumēšanas platformas izveide. Viens no šādas platformas piemēriem ir Netflix, kurā, maksājot septiņus eiro mēnesī, iespējams piekļūt saturam. Šādas platformas (SVOD) piemērs, ko radījusi mediju grupa All Media Baltics, ir Viaplay, kas Baltijas valstīs veiksmīgi konkurē ar Netflix.

Tie ir mediju industrijas jaunie biznesa modeļi. Tātad pirmie digitālo pārvērtību soļi, ko spēris All Media Baltics, ir AVOD portāla TV3play un SVOD aplikācijas ViaPlay izveide. Septembrī mēs paziņojām par ViaPlay un TV3Play apvienošanu vienā aplikācijā – TVPlay. Nu viss saturs ir tur, un tas ir pieejams internetā, viedtālruņos, planšetēs un televīzijas ekrānā. Tam ir iespējams piekļūt jebkurā vietā pasaulē.

Kā tiek aprēķināta cena šiem produktiem?

Cenu visā pasaulē ir noteicis Netflix; tā ir apmēram septiņi eiro mēnesī. Tā ir vidējā cena. Par papildus satura piedāvājumu cena var pieaugt līdz desmit eiro. Ņemot vērā, ka ne visi Baltijas valstīs var to atļauties, būs arī starta komplekta piedāvājumi, kuru cena būs trīs eiro.

Vai TV3 produktiem jau ir pieejams maksas saturs vai arī tas būs kaut kas pavisam jauns?

Jau pašlaik TVPlay ir maksas saturs, bet apjoms mainīsies ar jauno aplikāciju TVPlay. Mēs vēlamies būt līderi šajā tirgū. Mūsu produkts būs unikāls: Baltflix.

Vai tas tiks ieviests visās Baltijas valstīs?

Jā, mēs to laidām klajā visās trīs valstīs, bet saturs katrā valstī būs citādāks, jo ir vietējās atšķirības. Lietuvā, piemēram, būs vairāk satura par basketbolu. Tā kā igauņus basketbols tik ļoti neinteresē, tur visdrīzāk būs vairāk satura par automašīnām.

Kādus alternatīvos kanālus jūs izmantojat, lai sasniegtu savu auditoriju?

Mēs esam izveidojuši sadarbību ar mobilo sakaru operatoriem Bite un Tele2, un mēs būsim viņu viedtālruņos, jo mērķis ir sasniegt klientu viens-pret-vienu. Mēs esam televīzijas kompānija, mēs nesasniedzam divus miljonus klientu viens-pret-vienu, mēs tikai pārraidām saturu. Bet Bite un Tele2 ir viens-pret-vienu attiecības ar viņu klientiem. Mēs izplatīsim savus produktus viņu tīklos.

Kad jūs nopirkāt MTG biznesu Baltijas valstīs un izveidojāt jaunu zīmolu, jūs teicāt, ka ir plānots investēt desmit miljonus gadā. Vai tas ir izdarīts?

Mēs neteicām, ka gada laikā. Mēs teicām, ka vairāk nekā desmit miljonus eiro, un, patiesībā, mēs esam investējuši 16 miljonus eiro. Ar šo ieguldījumu mēs esam sasnieguši trīs lietas. Pirmkārt, visi mūsu kanāli pašlaik ir augstas izšķirtspējas (HD), ko bija nepieciešams izdarīt, lai panāktu pārējās pasaules attīstību. Otra lieta ir TVPlay, digitālā platforma, kas apvieno TV3Play un Viaplay. Visbeidzot, mēs esam veikuši apjomīgas investīcijas Viasat, MTG satelīta televīzijā. Mēs nomainījām tās nosaukumu uz TVPlay Home. Viasat ir 200 000 klientu Baltijas valstīs, bet tiem līdz šim nebija nekādu interaktīvo iespēju, piemēram, iespējas noskatīties TV raidījumus pēc to pārraides vai video pēc pieprasījuma.

“Mēs esam vieni no pirmajiem pasaulē, kas interaktīvās iespējas ievieš satelīta televīzijā.”

Satelīta televīzija pašlaik izzūd digitālās dēļ. Tas ir vēl viens piemērs principam “pielāgojies vai mirsti”. Digitālajā televīzijā ir iespējams skatīties raidījumus pēc to pārraides, skatīties video pēc pieprasījuma un pastāv meklēšanas opcija. Kāpēc gan pirkt satelīta televīziju, kur to visu nav iespējams darīt? Ja satelīta televīzijas nepielāgosies digitālajai pasaulei, tie mirs. Bet mēs gan – nē.

Es vēlos tikai precizēt – 16 miljonu eiro ieguldījums bija visās trijās Baltijas valstīs?

Jā.

Piedabīgā reklāma (native advertising) ir nozīmīga lieta internetam un drukātajiem medijiem. Kā tā ietekmē digitālo televīziju?

Es neesmu pārliecināts, ka tā ir nākotne.

Es domāju, ka nākotne ir interaktīvajā reklāmā.

Pētījumi rāda, ka cilvēku uzmanību patiesi piesaista iespēja mijiedarboties ar zīmolu, un digitālās iespējas to ļauj. Piemēram, var veidot aptaujas, anketas, lūgt izteikt viedokli. Jo vairāk klients tiek iesaistīts dialogā ar zīmolu, jo veiksmīgāka ir reklāma un lielāks to klientu skaits, kas pieslienas zīmolam.

Kādas ir jūsu gaidas vai mērķi saistībā ar jūsu ieguldījumiem?

Nākamgad vairs nebūs tik lielu ieguldījumu. Mums ir regulārs ieguldījumu līmenis tehnoloģijās, bet tie noteikti nebūs 16 miljoni eiro, tas būs daudz mazāks.

Kopējie grupas ieņēmumi ir aptuveni 115 miljoni eiro. Es ceru uz pieaugumu. Ja mediju uzņēmums neattīstās digitāli, izaugsme var būt neliela. Mēs vēlamies izaugsmi ar divciparu skaitli, taču, paliekot tradicionālajos medijos, to nav iespējams sasniegt. Ir nepieciešams apzināties, kur slēpjas izaugsme – tā ir digitālajā vidē, datos u.c.

 All Media Baltics uzņēmumi un to 2017. gada finanšu rezultāti. Avots: uzņēmuma atskaites * šeit uzrādītie AS TV Play Baltics Latvijas filiāles finanšu rezultāti ir balstīti 2015.gada pārskata datiem, ka sir pēdējie, ko uzņēmums ir iesniedzis Uzņēmumu reģistrā.

Līdz šim jūsu “problēmbērns” Latvijā bija LNT, kam bija milzīgi zaudējumi. Kā jūs plānojat to risināt?

Problēmas bija ievērojamo ierobežojumu dēļ. Kad MTG nopirka LNT, bija daudz regulējošu šķēršļu, bet tie 2018. gada janvārī tika atcelti, attiecīgi, tagad mēs varam optimizēt savas izmaksas. Regulējuma dēļ mēs, piemēram, bijām spiesti uzturēt divas juridiskas vienības. Mums tas vairs nav jādara (Saskaņā ar reorganizācijas līguma projektu, kas jūlijā tika iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, 2019. gadā LNT tiks apvienota ar All Media Latvia). Bija divas pilnīgi nodalītas ziņu redakcijas, bet tagad mēs varam dalīties tehnoloģijās un saturā.

Pagājušajā gadā jūs teicāt, ka All Media Baltics varētu piedāvāt produktu paketi Baltijas valstu krievvalodīgajiem. Kā šī ideja ir virzījusies tālāk?

Manas domas nav mainījušās. Daudz krievvalodīgo vēlas meklēt un patērēt saturu savā dzimtajā valodā. Krievijas kanāli sniedz saturu, kas cilvēkiem patīk, bet tajos ir ļoti apšaubāmas ziņas. Tā ir Baltijas valstu un arī Ukrainas problēma, tāpēc es domāju, ka arī Rietumeiropas medijiem ir svarīgi radīt saturu krievvalodīgajiem, kas nebūtu piesātināts ar propagandu. Ja mēs nenodrošināsim labu, pielāgotu saturu krievvalodīgajai auditorijai, viņi turpinās skatīties Krievijas piedāvāto saturu.

Es sniegšu vienu piemēru. Sporta pārraidīšanā mēs esam līderi Baltijas valstīs. Mums ir produkts TVPlay Sports (agrāk saukts Viasat Sport Baltic – red.), kam ir pareizais saturs, viss, kas cilvēkiem patīk, bet mums nav krievu komentētāju. Mums ir latviešu, lietuviešu, igauņu, angļu, bet nav krievvalodīgo komentētāju. Un, kā jūs domājat, 40% krievvalodīgo iedzīvotāju Latvijā izvēlas skatīties UEFA spēles Krievijas satelīta kanālos. Tagad mums ir arī būs komentētāji krievu valodā. Mēs arī plānojam iegādāties augstas kvalitātes Krievijas filmas. Ir labas filmas krieviski, un mēs vēlamies mūsu skatītājiem piedāvāt labu saturu, neliekot viņiem skatīties apšaubāmas kvalitātes ziņas.

Kā un kur jūs plānojat piedāvāt šo saturu? Vai tam nav nepieciešams atsevišķs kanāls?

Viss būs pieejams TVPlay. Par EUR 6,99 varu piedāvāt paketi krievu valodā – krievu kanālus, krievu filmas, saturu no Holivudas krievu valodā, sporta pārraides ar krievvalodīgiem komentētājiem, programmas bērniem krievu valodā. Un tas viss planšetdatorā un televizorā.

Kā jūs mainīsiet paradumu pievērsties Krievijas kanāliem?

Mēs varētu attīstīt mārketinga stratēģiju “babushkām” (“vecmāmiņas” – red.), taču tā nebūtu uz nākotni orientēta.

“Mums ieinteresētajai auditorijai ir jāsniedz augstas kvalitātes saturs krievu valodā.”

Tas var būt sports, Holivudas vai jebkāds cits saturs, taču tam ir jābūt par pieejamu cenu, pielāgotam krievu valodā un mārketingam jābūt vērstam uz krievvalodīgo kopienu. Mums jābūt uzmanīgiem, jāsaprot konteksts un jāpielāgo saturs specifiski vietējai krievvalodīgajai kopienai Baltijas valstīs, nevis hipotētiskai, nošķirtai krievvalodīgai sabiedrības daļai.

Vai jūs plānojat piedāvāt arī ziņas krievu valodā?

Es par to domāju. Mums ir ļoti labas ziņas, un vienkārši balss krievu valodā varētu būt risinājums. Digitālās tehnoloģijas ļauj mums darīt dažādas gudras lietas. Pašlaik mūsu galvenais mērķis ir izveidot paketi krievu valodā, bet mēs sāksim ar izklaidējošu saturu.

Attiecībā uz Facebook un YouTube – tie ir jūsu konkurenti, bet vai ir veidi, kā tos izmantot savā labā?

Protams, mēs izmantojam un turpināsim izmantot sociālos tīklus savam mārketingam. No tā nevar izvairīties.

Vai jūs esat ieguldījuši naudu satura popularizēšanā Facebook?

Mazliet. Bīstamība Baltijas valstīm un Eiropai slēpjās lielā atkarībā no Facebook, mums nav īsti citu alternatīvu. Mums ir jārada kaut kas līdzīgs kā TVPlay, nevis izstumjot viņus, bet veidojot konkurenci, piedāvājot alternatīvu. Mums ir nedaudz jālīdzsvaro lietas – Amerikas Savienotajās valstīs Google un Facebook jau piesaista vairāk reklāmu nekā televīzija.

“Mēs parādīsim, ka reklāma TVPlay ir krietni efektīvāka nekā YouTube.”

Ja jūs skatāties uz saturu YouTube, tas nekad nav pats par sevi – ir ļoti daudz iespēju novērsties. Bet TVPlay platformā reklāmdevējs ir viens ar skatītāju, un tam ir nedalīta uzmanība. Reklāma TVPlay ir par 40% efektīvāka nekā YouTube, jo to netraucē viss cits ārpus tās.

Vai reklāmas cena ir atkarīga no tā, cik ilgi cilvēki to skatās?

Tāda pašlaik ir tendence. Mēs to arī mēģināsim darīt. Viens no maniem uzņēmumiem Francijā piedāvā interaktīvo reklāmu un viena no pamata lietām, ko mēs vēlamies darīt, ir pagarināt laiku, ko cilvēki pavada ar zīmolu. Ja tiek veikta, piemēram, aptauja, skatītājs pavada divas trīs minūtes mijiedarbībā ar zīmolu, kam ir lielāka vērtība nekā 20 sekunžu video. Bieži tas netiek mērīts un atspoguļots cenā.

Vai jūs varat sniegt kādu konkrētu piemēru, kā darbojas interaktīvā reklāma?

Tas, ko mēs darām Francijā, mums ir reklāmas tīkls, un īstajā vietā saturā mēs ievietojam aptauju, sakot, piemēram, ka žurnāls vēlas uzzināt, kāds matu sakārtojums skatītājam patīk labāk – sprogaini mati, spīdīgi, mati aizlikti aiz auss. Kad cilvēkiem tiek uzdoti šāda veida jautājumi, viņi tiek iesaistīti un pēc tam jau tiek virzīti uz reklāmdevēja lapu.

Jūs agrāk vadījāt lielāko dāņu telekomunikāciju kompāniju TDC, kas 2018. gada sākumā paziņoja, ka iegādāsies MTG uzņēmuma aktīvus Ziemeļvalstīs. Vai TDC varētu apsvērt arī Bite un All Media Baltics iegādi?

Ja es būtu palicis TDC vadītājs, es to apsvērtu.

Kā jūs redzat nākotni? Vai jūs paliksiet All Media Baltics uzņēmumā uz ilgāku laiku?

Nekad nevar zināt, bet es esmu ilgtermiņa cilvēks. Es paliku TDC uzņēmumā desmit gadus un Ukrainā sešus gadus, man patīk darīt lietas padziļināti un uz labu.

Mēs tiešām ticam Baltijas valstīm, un tām veicas labi. Man ir īpaši labs iespaids par to, ko Viļņa dara saistībā ar digitālo pāreju. Tā ir trešā pilsēta pasaulē saistībā ar blokķēdēm. Ekonomiskā vide Baltijas valstīs ir ļoti laba – tas ir reģions ar septiņiem miljoniem cilvēku. Tomēr mēs visdrīzāk nebūtu pirkuši MTG uzņēmumu Baltijas valstīs, ja nebūtu milzīgās sinerģijas starp telekomunikācijām un medijiem.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Intervija publicēta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica Baltijas mediju veselības apskata ietvaros. Tulkojumi tapuši sadarbībā ar Eiropas Žurnālistikas observatorijas interneta portālu www.parzurnalistiku.lv, ko finansiāli atbalsta Vācijas Federālā Ārlietu ministrija.

Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!