Ungārijas valdība pēdējos gados nodibinājusi tuvas attiecības ar Vladimira Putina Krieviju, tāpēc Budapeštas atbilde uz “Skripaļu lietu” varētu šķist pārsteidzoši stingra. Reaģējot uz bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu Anglijā, šā gada pavasarī Viktora Orbāna valdība izraidīja Krievijas diplomātu, tādējādi solidarizējoties ar Lielbritāniju.
Ungārijas atbilde bija pārsteidzoša, ņemot vērā tās labās attiecības ar Maskavu. Abu valstu vadītāji tiekas vienu vai divas reizes gadā, paraksta ilgtermiņa līgumus par dabasgāzes piegādi, Krievija piegādā Budapeštai metro vilcienu vagonus, un abas valstis noslēgušas 12 miljardu eiro vērtu līgumu par jaunu atomelektrostaciju, ko būvēs Krievijas uzņēmums Rosatom.
Orbāna valdība ne vien atturas no publiskas Putina kritizēšanas. Ungārijas valdībai pietuvinātie mediji izplata prokremliskus naratīvus un atsaucas uz Kremļa propagandas kanālu RT un Sputnik rakstiem. Kopš 2010.gada Orbāna valdība nebija oficiāli izraidījusi nevienu Krievijas diplomātu.
Taču Direkt36 un Re:Baltica kopīgā izmeklēšana liecina, ka Ungārijas atbildes reakcija bija rūpīgi izplānota tā, lai neapdraudētu īpašās attiecības abu valstu starpā. Dokumenti un intervijas liecina, ka abas valstis centās nenodarīt viena otrai reālu kaitējumu, vienlaikus virspusējā līmenī formāli izpildot savus pienākumus un nosodot viena otras rīcību.
Direkt36 rīcībā nonācis Ungārijas vēstnieka Maskavā Jānosa Ballas 2018.gada 3.aprīlī rakstīts diplomātiskais ziņojums. Tajā viņš norāda, ka Krievijas Ārlietu ministrija viņam apliecinājusi, ka Ungārijas veiktās Krievijas diplomāta izraidīšanas dēļ neesot gaidāma Ungārijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās.
Vairāki informācijas avoti diplomātiskajās aprindās atklājuši, ka Ungārijas izvēlētais diplomāts esot bijis Krievijas militārās izlūkošanas dienesta GRU aģents, kurš diplomātiskā aizsegā strādājis vēstniecībā Budapeštā. Tobrīd viņam bija paredzēts tur nostrādāt vēl dažus mēnešus.
Maskavas atbildes gājiens bija Ungārijas ārējās tirdzniecības atašeja izraidīšana. Atašejs tolaik vēlējās pamest Maskavu un ģimenes apsvērumu dēļ jau sen cerēja uz jaunu amatu Rietumeiropā. Krievijas atbildes solis nozīmēja, ka ungāru diplomāta vēlēšanās tika izpildīta.
Krievijas Ārlietu ministrija un vēstniecība Budapeštā neatbildēja uz jautājumiem par šo lietu. Ungārijas Ārlietu ministrija norādīja, ka “par šo tēmu jau pateikts viss, ko varētu pateikt”.
Konflikta simulēšana
2018.gada 26.martā Ungārijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Ungārija pievienosies ASV, Kanādai, Ukrainai un vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras izraidīja Krievijas diplomātus, atbalstot Lielbritānijas mēģinājumu sodīt Krieviju par uzbrukumu ar ķīmisko ieroci Anglijas pilsētā Solsberi. Līdz marta beigām 29 valstis un NATO bija izraidījušas 153 Krievijas diplomātus. Krievija uzreiz nāca klajā ar atbildes soļiem.
Ungārija izraidīja vienu Krievijas diplomātu, un Krievija lika vienam Ungārijas diplomātam pamest Maskavu.
Toreizējais Ungārijas premjerministra biroja vadītājs Jānoss Lāzārs preses konferencē atteicās izpaust izraidītā Krievijas diplomāta identitāti, aizbildinoties ar nacionālās drošības apsvērumiem. Ungārijas Ārlietu ministrijas preses relīzē bija norādīts, ka izraidītais krievu diplomāts esot “veicis arī izlūkošanas darbības”.
Lielbritānijas ārlietu sekretārs Džeremijs Hants septembrī intervijā sacīja, ka visi 153 izraidītie diplomāti esot bijuši Krievijas izlūkošanas aģenti.
Augsta ranga britu valdības amatpersona sarunā ar Direkt36 apstiprināja, ka Ungārijas izraidītais diplomāts esot bijis saistīts ar GRU. Tā kā GRU aģenti bija atbildīgi par “Novičok” uzbrukuma sarīkošanu Solsberi, Lielbritānija un tās sabiedrotie vēlējās galvenokārt vērsties pret Krievijas militāro slependienestu.
Tomēr trīs NATO dalībvalstu diplomāti apstiprināja, ka Ungārijas valdība esot nolēmusi izraidīt Krievijas diplomātu, kas tuvākajos mēnešos tik un tā plānoja pamest Budapeštu. Visi Direkt36 avoti piekrita sniegt informāciju tikai ar noteikumu, ka netiks atklātas viņu identitātes.
Diplomātiskajās aprindās Ungārijas valdības atbilde uz Skripaļu lietu tika uztverta kā “maigā izraidīšana” – mēģinājums vienlaicīgi gan izpatikt ES un NATO, gan arī izvairīties no reāla kaitējuma nodarīšanas Krievijai.
Direkt36 rīcībā nonākušais diplomātiskais ziņojums liek domāt, ka nekāda reāla konflikta abu valstu starpā nebija. Dokumentā, ko Balla izsūtīja Ungārijas augstākajām amatpersonām, Ārlietu ministrijas departamentiem un citu ministriju amatpersonām, bija minēts, ka viņš 29.marta vakarā apmeklējis Austrijas vēstnieka Maskavā rīkotas vakariņas (Austrija bija viena no nedaudzajām ES valstīm, kas atteicās izraidīt Krievijas diplomātus). Tur viņš runāja ar Oļegu Tjapkinu, kurš Krievijas Ārlietu ministrijā strādā ar jautājumiem, kas attiecas uz Ungāriju.
Tjapkins esot Ballam apliecinājis, ka Krievija ir ieinteresēta draudzīgu attiecību saglabāšanā ar Ungāriju un, visticamāk, atbildēs tādā veidā, kas ļaus izvairīties no tālākas eskalācijas.
Tjapkins “teica, ka Krievijas atbilde, visticamāk, būs simetriska un nekaitēs abu valstu attiecībām. Krievija vēlas saglabāt divpusējo sadarbību un nogludināt plānoto vizīšu grafiku”, 3.aprīļa ziņojumā raksta Balla.
Ziņojuma autentiskumu apstiprinājusi Ungārijas Ārlietu ministrijas amatpersona, kas bija starp tā saņēmējiem, kā arī vēl viens informācijas avots, kas ziņojumu saņēma no citiem kanāliem.
Augsta ranga Ungārijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, norāda, ka Ungārijai tomēr esot bijis svarīgi reaģēt uz Skripaļu lietu – daļēji tāpēc, ka Lielbritānijā valdošie konservatīvie ir svarīgi Orbāna sabiedrotie. Kāds ārvalstu diplomāts norādīja uz faktu, ka astoņas ES valstis – Austrija, Bulgārija, Kipra, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovākija un Slovēnija – pēc uzbrukuma Skripaļam un viņa meitai vispār neesot spērušas soļus pret Krievijas diplomātiem.
Informācijas avots Lielbritānijas valdībā norāda, ka Lielbritānija sabiedrotajiem esot prezentējusi pierādījumus, lai tie varētu saprast draudu nozīmīgumu.
Britu valdība saviem sabiedrotajiem uzsvēra, ka GRU virsnieku izraidīšana ir ne vien solidārs žests, bet arī veids, kā atturēt Krieviju no slepkavībām ar nervu indēm NATO un ES dalībvalstu ielās.
Amatpersona norāda, ka daudzās izraidīšanas esot nodarījušas ievērojamu kaitējumu Krievijas izlūkošanai. “Mēs pat atradām un izraidījām dziļi slepenus aģentus. Pat viņu krievu kolēģi nezināja, ka viņi ir spiegi,” piebilda amatpersona.
Turpmākajos mēnešos bija skaidrs, ka diplomātu izraidīšana nav sašķobījusi Ungārijas un Krievijas attiecības. Orbāns jūlijā tikās ar Putinu futbola čempionātā Krievijā, bet septembrī notika abu ikgadējā oficiālā tikšanās.
Citas valstis izjūt Krievijas dusmas
Ungārijas vēstnieka ziņojums parāda, ka Krievija pret citām valstīm, kas izraidīja tās diplomātus, izturējusies daudz agresīvāk. Piemēram, Vācija esot izraidījusi vien četrus zema ranga krievu diplomātus, bet bargas Krievijas atbildes rezultātā zaudēja savus svarīgākos diplomātus Maskavā. Krievija bija jāpamet pat militārajam atašejam – šo amatu parasti ieņem augsta ranga militārie virsnieki, kuri atbildīgi par sadarbību militārajā jomā.
Rakstot par sarunu ar Vācijas vēstnieku Krievijā, Balla norāda, ka Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško, kurš kādreiz bija Krievijas pārstāvis NATO, esot “ļoti nopietnā tonī” runājis vairāk nekā divas stundas. “Viņa paustā Krievijas nostāja atgādināja Auksto karu, ieskaitot bruņošanās sacensību,” ziņojumā piebilda Balla.
Taču Krievija tā neizturas pret Ungārijas diplomātiem Krievijā, kaut Ungārija arī ir ES un NATO dalībvalsts. “Pirms mēs sākām diplomātisko misiju Krievijā, Ungārijas pretizlūkošanas virsnieki mums stāstīja, ko gaidīt no [Krievijas] slepenajiem dienestiem. Ungāru virsnieki mums teica, ka no Krievijas Slepenā dienesta neesot gaidāma nekāda nopietna vēršanās vai agresija, pateicoties pašreizējām politiskajām attiecībām starp Ungāriju un Maskavu,” stāsta Ungārijas diplomāts, kurš strādājis Krievijā.
Tomēr esot bijušas pazīmes, ka Krievijas aģenti iekļuvuši Ungārijas diplomātu dzīvokļos, noklausījušies telefonsarunas un pārmeklējuši viņu mājokļus, sacīja informācijas avots, kas pieprasīja anonimitāti. Taču tā Krievijā esot ierasta lieta. “Mēs varējām just viņu klātbūtni, taču tā nebija draudīga,” norāda avots.
Šāda pieeja atšķiras no tā, kā Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) izturas pret amerikāņu un britu diplomātiem. Medijos bieži izskan informācija par diplomātu vajāšanu Krievijā, tai skaitā diplomātu mājdzīvnieku nogalināšanu vai izkārnījumu atstāšanu dzīvokļos pēc ielaušanās tajos.
Ungārijas gadījumā pat Tjapkina solītā simetriskā atbilde bija ļoti vārga – par spīti tam, ka oficiālajā paziņojumā tika runāts par Ungārijas “nedraudzīgo un nepamatoto” Krievijas diplomāta izraidīšanu.
“Tā dēvētajos simetriskas atbildes gadījumos izraidīšanas un atbildes gājieni dažreiz tiek pieņemti kā viltus mēri, būtībā to uzdevums ir maldināt ārpasauli,” skaidro bijušais Ungārijas pretizlūkošanas virsnieks, kurš arī sniedza interviju ar noteikumu, ka varēs palikt anonīms.
Tā kā Ungārijas izraidītais krievu diplomāts gatavojās drīzumā pamest amatu, domājams, ka viņš jau bija paspējis nodot visu nozīmīgo informāciju savam pēctecim. “Ja izraidīšana notiek pēc tam, kad izlūkošanas virsnieks jau ir nodevis informāciju, spiega aizsūtīšana mājās nekādā veidā neizjauks ienaidnieka izlūkošanas darbības,” norāda pretizlūkošanas virsnieks. “Tā ir tikai formalitāte, turklāt to pat var tulkot kā savā veidā draudzīgu žestu.”
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Raksts ir daļa projektā, kur apvienojušies Re:Baltica, Postimees, 15min.lt, Direkt36 un Respekt.cz. To konkursa kārtībā finansē ES fonds pētnieciskajai žurnālistikai IJ4EU.
Autors: Sabolčs Paņi
Redaktori: Sanita Jemberga (Re:Baltica) un Andras Petho (Direkt36)
Ilustrācija: Arturs Kūss
