Grafika: Lote Lārmane, Re:Baltica
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Šogad Saeimas vēlēšanās piedalās neierasti liels partiju skaits – 16 saraksti. Partiju priekšvēlēšanu reitingi rāda, ka no tām šobrīd tikai trīs – Saskaņa, ZZS un KPV LV – stabili pārvar iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% robežu. Pārējo reitingi svārstās ap šo barjeru.

Mazās partijas ir satraukušās, ka tieši reitingi varētu atbaidīt viņu potenciālos vēlētājus, jo svārstīgie, neredzot skaidru iespēju partijai tikt pāri 5% barjerai, var izvēlēties atdot savu balsi cerīgākam kandidātam. Re:Baltica apskatīja, cik precīzi priekšvēlēšanu reitingi bija pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Izmantojām SKDS veikto aptauju datus.

2010. gads. 10. Saeimas vēlēšanas. Mēnesi pirms vēlēšanām pārliecinoša uzvara tika prognozēta Saskaņas centram un Vienotībai. Vēlēšanu dienā balsošanas iecirkņos veiktās aptaujas jeb exit polls rādīja uzrāvienu Vienotībai. Rezultātā – vairāk balsu nekā prognozēts ieguva Vienotība un ZZS, mazāk Saskaņa.

Grafika: Lote Lārmane, Re:Baltica

2011. gads. 11. Saeimas vēlēšanas (ārkārtas). Nav būtisku pārsteigumu. Vairāk, nekā prognozēts priekšvēlēšanu reitingos, atkal iegūst Vienotība un Nacionālā Apvienība.

Grafika: Lote Lārmane, Re:Baltica

2014. gads. 12. Saeimas vēlēšanas. Atkal Saskaņai tiek prognozēts vairāk nekā reālais vēlēšanu iznākums. Toties vairāk balsu nekā rādīja aptaujas, ieguva latviešu partijas.

Grafika: Lote Lārmane, Re:Baltica

Secinājums: atšķirības ir, taču tās nav milzīgas. No kā tās atkarīgas, nosaka vairāki faktori.

Kādēļ prognozes atšķiras no iznākuma

Viens no faktoriem ir neizlēmušo skaits, kas pirms pēdējām trim Saeimas vēlēšanām bija vidēji 20%, pirms šīm vēlēšanām – 23%. SKDS dati rāda, ka pirms 2014. gada Saeimas vēlēšanām katrs ceturtais vēlētājs izlēma par ko balsos tikai nedēļu pirms vēlēšanām. Stabilākā auditorija bija Saskaņas centram un Nacionālajai apvienībai. Vairāk nekā trešā daļa abu partiju vēlētāju bija izlēmuši par tām balsot jau vairākus mēnešus iepriekš.

Otrkārt, ievērojami atšķiras balsotāju aktivitāte dažādās vecuma grupās – jo jaunāks cilvēks, jo lielāka iespēja, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Līdz ar to iespējams, ka jaunietis SKDS aptaujā minējis konkrētu partiju, bet uz vēlēšanām tomēr neaizgāja.

Treškārt, aptaujas metode – vai tā ir tiešā (mājās) veiktā intervija, kur ir lielāka iespēja, ka cilvēks kautrēsies teikt īsto partiju, vai internetā, ko, piemēram, vecāki cilvēki lieto mazāk.

Atšķirības rezultātos atkarībā no aptaujas veida uzskatāmi rāda SKDS direktora Arņa Kaktiņa Twitter profilā publicētās diagrammas. Tajās redzamas būtiskas atšķirības starp atbildēm, kas iegūtas klātienē, un tām, kas internetā. Klātienes aptaujā 23% nezināja par ko balsot, internetā – gandrīz 33%.

Ceturtkārt, svarīgi, kā aptaujai tiek izvēlēti cilvēki.

Šajā rakstā izmantotie SKDS dati iegūti, aptaujājot ap tūkstoš cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem vairāk nekā simts dažādās vietās Latvijā. SKDS pārstāve Ieva Strode stāsta, ka respondenti tiek atlasīti no dažādām sociālajām grupām, veidojot mazu Latvijas sabiedrības spoguli.

Dažādas aptaujas, dažādi rezultāti

Pirms šīm vēlēšanām internetā redzami dažādu aptauju veicēju dati, kuru rezultāti atšķiras. Redzamākie ir SKDS reitingi, jo tos izmanto Latvijas televīzija. Līdz 2014. gadam LTV izmantoja Latvijas fakti veiktās aptaujas, bet sadarbību pārtrauca, kad šīs kompānijas vadītājs Aigars Freimanis kļuva par premjera Māra Kučinska padomnieku. “Gribējām izvairīties no  aizdomām par iespējamu neobjektivitāti,” Re:Baltica skaidroja LTV producente Dagnija Neimane.

Freimanis Re:Baltica skaidroja, ka Latvijas fakti joprojām priekšvēlēšanu aptaujas veicot, bet nepublisko, lai izvairītos no pārmetumiem saistībā ar viņu premjera padomnieka statusu.

Partiju reitingi 2018. gada augustā. Avots: LTV

Avots: Ekrānšāviņš no klubs.factum.lv/reitingi

Regulāri savu aptauju rezultātus piedāvā arī interneta aptauju klubs Factum, kas respondentu izlasi veido no “e-pasta adrešu reģistra nejauši izvēlētiem” cilvēkiem, minēts firmas interneta vietnē. Factum rezultāti atšķiras no SKDS, uzrādot labākus rezultātus jaunajām partijām.

Internetā klejo arī aptaujas rezultāti no interneta vietnes barometrs.com, kas rāda pārliecinošu KPV LV uzvaru. Šīs vietnes īpašnieks Māris Antons Re:Baltica skaidroja, ka viņam bijis “interesanti paskatīties, kas notiks, bet KPV LV disciplinētā troļļu armija pārķēra, un rezultāti vairs nav reprezentatīvi.” Šī raksta tapšanas laikā aptaujas vietne internetā nestrādāja.

Nezināmais padara interesantu

Jautāta, vai aptauju rezultāti ar katrām nākamajām vēlēšanām varētu kļūt precīzāki, SKDS pārstāve Ieva Strode atbild noliedzoši. Tas neesot iespējams lielās politiskās vides mainības dēļ. Latvijas partijām nav stabilas vēlētāju bāzes. Izvēle par balss atdošanu notiek vēlu un līdz ar to prognozes ir neprecīzākas. Turklāt gaidāmajās vēlēšanās partiju sadrumstalotība un mazo partiju daudzums ir lielākais vairāku vēlēšanu laikā.

Gatavas receptes, kā rīkoties, ja māc šaubas vai izvēlētā partija pārvarēs 5% robežu, nav arī politologiem Mārtiņam Daugulim un Ivetai Kažokai. Ekspertu galvenais ieteikums ir pievērst uzmanību, vai konkrētās aptaujas, kas tiek izmantotas lēmuma pieņemšanā, ir veiktas un pasniegtas profesionāli.

Tas nozīmē:

  1. Kas ir aptaujas veicējs – vai zināma un uzticama firma. Piemēram, SKDS.
  2. Kādi un cik daudz cilvēku aptaujāti – vai ir dažāda vecuma un sociālās grupas.
  3. Kur tika veikta aptauja – mājās, internetā vai pa telefonu.
  4. Kad veikta aptauja.
  5. Vai norādīts neizlēmušo skaits.
  6. Vai grafikā norādīta statistikas kļūdas amplitūda.

Grafika: Lote Lārmane, Re:Baltica

Noderīgu infografiku par partiju reitingiem ir izveidojusi domnīca Providus, lasiet šeit.

*11.09.2018. rakstā veikts labojums, novēršot kļūdu apgalvojumā par balsu sadalījumu 5% barjeru nepārvarējušajām partijām, kā arī veikts labojums grafikā – Saskaņas un Vienotības 2014. gada vēlēšanu rezultātu stabiņi bija sajaukti vietām. Atvainojamies.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Autors: Matīss Rihards Vilcāns
Redaktore: Inga Spriņģe, Re:Baltica

Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!