Avots: ICIJ
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Jauna noplūde atklāj paniku un haosu, kas iezīmēja “Panamas dokumentu” firmas beigu sākumu.

2016. gada 9.marta rīts Panamas juristu firmā Mossack Fonseca sākās ar šoku. Kāds bija nokopējis milzīgu apjomu datu no serveriem uzņēmumā, kurš gadu desmitiem glabājis slavenību, oligarhu un noziedznieku finanšu noslēpumus.

Bija paņemti e-pasti, līgumi, bankas izraksti – 11,5 miljoni slepenāko dokumentu par firmas klientiem, neiedomājami 2,6 terabaiti datu.

Pēkšņi ikdienas rutīnas darbi, reģistrējot čaulas kompānijas tā dēvētajās nodokļu paradīzēs, vairs nebija prioritāte. Tā vietā darbinieki sāka drudžaini darboties pie jaunas misijas – noskaidrot, kas bija tās klienti, liecina jaunākie no Mossack Fonseca noplūdušie dokumenti, kuri nonākuši starptautiskā žurnālistu konsorcija ICIJ rīcībā.

Mossack Fonseca kā viens no galvenajiem ārzonu finanšu pasaules spēlētājiem gadiem ignorēja noteikumus, kas prasa noteikt un apliecināt klientu identitāti: prasību, kam jāpalīdz novērst potenciāli kriminālas darbības.

Jaunā noplūde jeb Panama – 2 liecina, ka nākamās nedēļas un mēnešus Mossack Fonseca darbinieki izmisīgi rakstīja e-pastus baņķieriem, grāmatvežiem un juristiem – profesionāļiem, kas bija algojuši Panamas juristu kompāniju, lai tā nodibinātu čaulas kompānijas turīgu klientu vārdā, kuri vēlējās palikt anonīmi -, cenšoties glābt, kas vēl bija glābjams tās lietvedībā.

Atbildes svārstījās starp paniku un niknumu.

“KLIENTS PAZUDA! ES VAIRS NEVARU VIŅU ATRAST!!!!!!!” Šveices aktīvu pārvaldīšanas konsultante Nikola Didī (Nicole Didi) rakstīja 2017. gada martā. Viņa bija ilggadēja Mossack Fonseca starpniece un darbojās 80 kompāniju vārdā, kuras bija izveidojusi juristu firma.

“Tas ir smieklīgi,” rakstīja Elizērs Panels (Eliezer Panell), advokāts Floridā, kuru nokaitināja Mossack Fonseca vairākkārtīgie pieprasījumi, dažreiz tikai ar dienas nobīdi, iegūt un dalīties ar dokumentiem, kas apliecinātu divu ārzonu kompāniju īpašnieku identitāti.

“Nākamajā dienā pēc tam, kad esam prasījuši dokumentus, MĒS NEVARAM atgriezties, prasot kaut ko citu,” viņš rakstīja. “MĒS IZSKATĀMIES PĒC SASODĪTIEM AMATIERIEM. Kaut kāds mikimaušu kantoris.”

Jaunie dokumenti rāda, ka vēl divus mēešus pēc noplūdes nākšanas gaismā Mossack Fonseca nevarēja identificēt vairāk kā 70% aktīvu klientu, ko pati kā čaulu kompānijas bija reģistrējusi Britu Virdžīnās (28 500) un Panamā (10 500).

Firmas neziņa par patiesā labuma guvējiem čaulās, ko pati bija palīdzējusi reģistrēt,  radīja būtisku risku. Neatbilstība “zini savu klientu” principam varēja ieraut Mossack Fonseca tiesvedībās un izmeklēšanās, un piespiest to slēgt čaulas kompānijas, tādējādi ieraujot gan pašu firmu, gan tās klientus neprognozējamā haosā.

Pastiprinoties valdību centieniem apkarot terorisma finansēšanu un naudas atmazgāšanu, standarti finanšu pasaulē kļūst arvien striktāki. Liepratēji norāda, ka Mossack Fonseca izaicinošā to ignorēšana bija nepieredzētā līmenī.

“Nedrīkstētu būt pieņemami, ka tāda firmā kā šī nezina kaut vienas čaulas kompānijas īpašnieku, nemaz nerunājot par tūkstošiem,” teica Džeks Blams (Jack Blum), ASV advokāts, kurš specializējas nodokļu krāpniecības un naudas atmazgāšanas noziegumos. Tas, ka nav dokumentu, kas kam pieder, “pasaka, cik tālu čaulu bizness ir aizgājis, kļūstot par fikciju. Mani pārsteidz, ka tas ir tieši tik traki, cik traki varētu būt.”

Šis stāsts par Mossack Fonseca darbības pēdējiem mēnešiem ir rezultāts otrajai dokumentu noplūdei no firmas. Pirmā noveda pie “Panamas dokumentu” izmeklēšanas un firmas slēgšanas.

2016. gada aprīlī ICIJ kopā ar vairāk nekā 100 mediju partneriem publicēja simtiem rakstu, kas, balstoties uz noplūdi,  izgaismoja firmas darba metodes no 70. gadu beigām līdz 2015. gadam.

Islandes bijušais. premjerministrs Sigmundurs Davids Gunnlaugsons Foto: Frankie Fouganthin

“Panamas dokumentu” izmeklēšana satricināja politikas, finanšu un jurisprudences pasauli. Starp personām, kuras slēpās no atklātības un izmantoja Mossack Fonseca pakalpojumus, bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvs līdzgaitnieks, arī toreizējais Islandes premjers un kompānija, kuru turēja aizdomās par ieņēmumu glabāšanu no lielākās zādzības Lielbritānijā, kad Londonā 1983. gadā no noliktavas Hītrovā tika nozagti zelta stieņi, dimanti un skaidra nauda 26 miljonu mārciņu vērtībā.

Islandes premjerministrs Sigmundurs Davids Gunnlaugsons (Sigmundur David Gunnlaugsson) atkāpās, kad atklājās – viņam un sievai ir daļas ārzonu kompānijā, kam piederēja Islandes banku obligācijas gandrīz 4 miljonu USD vērtībā, pat laikā, kad viņa valdība risināja sarunas ar banku kreditoriem.

Bijušais Pakistānas premjerministrs Navazs Šarifs. Foto: Z A Balti

Pakistānas iedzīvotāji izgāja protestos, kad izgaismojās premjerministra Navaza Šarifa (Nawaz Sharif) bērnu čaulas kompānijas, kas diskrēti iegādājušas vairākus miljonus USD vērtus īpašumus Londonā. Šarifs demisionēja 2017. gada jūlijā, kad Pakistānas Augstākā tiesa liedza viņam ieņemt amatus valsts pārvaldē.

Policija pārmeklēja Mossack Fonseca birojus Salvadorā, Peru un Panamā. 2016. gada beigās valdības un kompānijas kopumā 79 valstīs bija sākušas 150 izmeklēšanas un auditus par juristu firmas darbību, tās starpniekiem vai klientiem.

Jaunā dokumentu noplūde sniedz priekšstatu par Mossack Fonseca darbībām dažas nedēļas pirms “Panamas dokumentu” izmeklēšana satricināja pasauli, kā arī pēc tam, cenšoties identificēt klientus un klientiem sākot atbirt. Nopludinātie dokumenti, kas iekļauj e-pastus, pases kopijas un krimināllietu materiālus, ir no 2016. gada sākuma līdz 2017. gada beigām,  tātad dažus mēnešus pirms firmas slēgšanas.

Slepenība un tad – caurums

1986. gadā Jurgens Mosaks (Jürgen Mossack), vācu imigrants, kura tēvs ar ģimeni aizbēga uz Panamu pēc dienēšanas Waffen-SS vienībā, un Ramons Fonseka (Ramón Fonseca), prominents Panamas novelists un jurists, apvienoja savas juristu prakses.

No kreisās: Jurgens Mosaks un Ramons Fonseka. Foto: Mossack Fonseca & Co.

Mossack Fonseca birojs attīstīja savu nišu, palīdzot bagātajiem slēpt savu turību ārzonās. No Panamas tas izvērsa darbību vairāk nekā 30 valstīs, rokrokā strādājot ar bankām, cita starpā HSBC, UBS un Credit Suisse, un juristu kompānijām Nīderlandē, Meksikā, ASV un Šveicē.

Tieša Mossack Fonseca saziņa ar sava darba patiesā labuma guvējiem bija retums. Tā vietā firma sarakstījās ar starpniekiem, kas stāvēja starp firmu un turīgiem cilvēkiem, kuri meklēja iespējas pasargāt dārgās mājas, jahtas un lidmašīnas, bankas kontus un vērtīgas mākslas kolekcijas no neprognozējamām cīņām tiesas zālēs, bijušajiem lauleņiem un zinātkāriem nodokļu inspektoriem. Daži Mossack Fonseca diskrēto pakalpojumu saņēmēji izmantoja čaulas kompānijas, lai piekukuļotu valsts amatpersonas.

Viss patīkamā pustumsā turpinājās vairākus desmitus gadu, līdz kāds aiznesa sargātāko krājumu dokumentu žurnālistiem.

2016. gada marta sākumā ICIJ žurnālisti sāka bombardētt Mossack Fonseca un starpniekus ar zvaniem un jautājumiem. Sapratusi, ka notikusi datu noplūde, juristu firma pilnībā pārslēdzās krīzes režīmā.

Nākamajā dienā pēc oficiālā apstiprinājuma, ka notikusi noplūde, Mossack Fonseca jurists lūdza Panamas ģenerālprokuroru sākt kriminālizmeklēšanu un “steidzami izjautāt” žurnālistus no Francijas, Dānijas, Austrālijas, ASV un Vācijas, kuri Panamā filmēja dokumentālās filmas par “Panamas dokumentu” atklājumiem. Viņš neveiksmīgi prasīja liegt žurnālistiem izbraukt no Panamas vai pamest viesnīcu, līdz viņi nav atklājuši, kā tikuši pie dokumentiem.

Šveices konsultante Nikola Didī bija viena no pirmajām, kas paziņoja firmai par mediju interesi.

“Šis franču žurnālists vēlas publicēt rakstu laikrakstā “Le Monde”, kas man nav pieņemams!!!,” Didi rakstīja e-pastā, drošības labad savas pretenzijas iezīmējot ar dzeltenu krāsu.

Mossack Fonseca klientu apkalpošanas koordinators Horhe Seruds (Jorge Cerrud) centās viņu telefoniski nomierināt. “Runāšu ar mūsu PR departamentu, lai saprastu, kā mēs varam palīdzēt sagatavoties gadījumā, ja žurnālisti vēlreiz kontaktēsies ar tevi,” Seruds vēlāk rakstīja e-pastā.

Kad žurnālisti vienlaikus daudzviet pasaulē nopublicēja savus atklājumus, telefona zvanu un e-pastu skaits auga augumā. Daudzi e-pasti atbalsoja elektronisko vēstuli, kuru bija nosūtījis Čārlzs Hotons (Charles Hotton), Singapūras bankas Džērsijas filiāles rīkotājdirektors.

“STEIDZAMI…kādi dokumenti/BO info tika paņemta no dosjē un kad,” rakstīja Hotons, domājot ārzonu kompāniju faktiskos īpašniekus (beneficial owners, BO – red.], kurus parasti slēpj izvērstas uzņēmumu ķēdes.

Klientu apkalpošanas koordinators Seruds drošsirdīgi centās nomierināt arī Hotonu. “Kopš marta mēs esam apturējuši turpmāku noplūdi no mūsu sistēmām,” viņš atbildēja.

Dažreiz augsta līmeņa klienti paši steidzās Mossack Fonseca pierādīt, ka viņi patiesībā ir klienti.

Dažreiz augsta līmeņa klienti paši steidzās apliecināt savu identitāti. No kreisās puses: Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Apvienoto Arābu Emirātu šeihs Kalifs bin Zajīds Alnahjāns, Holivudas zvaigzne Džekijs Čans un Argentīnas futbola zvaigzne Lionels Mesi. Foto: Vikipēdija

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko (Petro Poroshenko) palīgi nosūtīja elektrības rēķinu, lai apliecinātu viņa identitāti pēc tam, kad Britu Virdžīnu salu naudas atmazgāšanas izmeklētāji pieprasīja īpašumtiesību apliecinājumu no Porošenko ārzonas kompānijas. Apvienoto Arābu Emirātu šeiha Kalifa bin Zajīda Alnahjāna (Sheikh Khalifa bin Zayed Al Nahyan) juristi zibenīgi nosūtīja Mossack Fonseca ar paroli aizsargātu e-vēstuli par viņa pasi un viņa ģimenes locekļiem. Šādi pierādījumi ļautu monarham turpināt turēt un pārvaldīt īpašumus Lielbritānijā caur ārzonu kompānijām.

Korespondencē ir arī 17 e-pasti ar Holivudas zvaigznes Džekija Čana (Jackie Chan) pārstāvjiem. Kā klients viņš sniedza firmai savas pases kopiju un American Express ziņojumu, lai saglabātu savas ārzonu tirdzniecības un filmu producēšanas kompānijas, un palīdzētu Mossack Fonseca izvairīties no sodiem par nepilnīgu dokumentāciju. Mossack Fonseca arī sarakstījās ar juristiem, kas palīdzēja pārvaldīt Argentīnas futbola zvaigznes Lionela Mesi (Lionel Messi) Panamas kompāniju (Mesi nesen Spānijā atzina par vainīgu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ar “Panamas dokumentiem” nesaistītā lietā).

Citi uz ziņām par datu noplūdi reaģēja ar neticību un dusmām. Saskaņā ar Mossack Fonseca iekšējiem e-pastiem, kāds Urugvajas grāmatvedis noraidīja firmas ierosinājumu rakstīt dokumentu ar atpakaļejošu datumu, radot iespaidu, ka tai kopš sākta gala bijusi precīza informācija par īpašumtiesībām kompānijā, kuru kontrolēja Argentīnas prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) ģimene. Šī ideja tika noraidīta, kad grāmatvedis Mossack Fonseca norādīja, ka šādu dokumentu “eksperts kaligrāfs varētu viegli atspēkot”.

Nigērijas ietekmīgo Senāta prezidentu Bukolu Saraki (Bukola Saraki) un viņa sievu pārstāvošais jurists lidojis no Londonas uz Panamu nokopt skandālu. Viens no Šveices augstākā līmeņa advokātiem bargi kritizēja firmu Benija Šteinmeca (Beny Steinmetz) ģimenes vārdā. Šobrīd Izraēlā notiek izmeklēšana par šī kalnrūpniecības nozares vadītāja iesaisti kukuļošanā un korupcijā Āfrikā (Šteinmeca pārstāve ICIJ apsūdzības noliedza kā nepamatotas).

Mossack Fonseca & Co sargātās informācijas noplūde radījusi zaudējumus mūsu klientiem, kuri kļūdījās, uzticoties jums un noticot jūsu spējām un profesionālajai precizitātei,” rakstīja jurists Marks Bonants (Marc Bonnant).

Kāds finanšu nozares profesionālis bija sašutis, ka nekad nav devis atļauju savu vārdu rakstīt uz ārzonu kompāniju dokumentiem, kur nu vēl padarīt to publisku.

“Tas ir neiedomājami, un es pieprasu jums IZDZĒST manu vārdu no visiem jūsu failiem,” Žans Īvs Loviņjī (Jean-Yves de Louvigny) rakstīja e-pastā Mossack Fonseca birojam Luksemburgā. Baņķieris pamanīja savu vārdu publicētajos “Panamas dokumentos”, taču apgalvoja, ka nekad nav bijis saistīts ar nevienu ārzonu. Ja kāds uzdotos par Francijas toreizējo prezidentu Fransuā Olandu  (François Hollande) vai ASV līderi Baraku Obamu (Barack Obama),  “Vai jūs to darītu?????”, viņš sašutis rakstīja firmai.

ICIJ centās iegūt komentāru no Loviņjī un citiem starpniekiem, kas pieminēti šajā rakstā, bet neviens neatbildēja.

Seku mazināšana

Lai mierinātu klientus par noplūdes blaknēm, Mossack Fonseca informēja, ka uzstādījusi ugunsmūri, lai atraidītu datoruzbrukumus, un ieviesusi sistēmu e-pastu un dokumentu šifrēšanai par ārzonu industrijas visslepenāko daļu – kam kas pieder.

Juristu firma noalgoja mediju attiecību konsultantus, lai “pasniegtu savu versiju par notikumiem”. Tā arī sazinājās ar “industrijas līderiem”, lūdzot publisku atbalstu, rāda e-pasti.

Firma klientiem norādīja uz Caribbean News Now publicēto viedokļa rakstu, kura autors apgalvoja, ka “firmas kā Mossack Fonseca ir tikai viens no pēdējā laika aizsegiem daudz plašākai kampaņai, ko īsteno kreisā spārna valdības un to dažādie sabiedrotie un interešu grupas”.

Klienti nebija īsti pārliecināti par firmas spējām ierobežot radušos zaudējumus, liecina dokumenti. Viens jurists kļuva nepacietīgs, klausoties telefonā mūziku, gaidot savienojumu, un nosūtīja sūdzību firmas vecākajai direktorei. Cits kļuva ar katru dienu neapmierinātāks, nesaņemot atbildi uz e-pastu: “Mūsu klienti nav rotaļu dzirnaviņas, kuras virpināt jūsu brīvajā laikā.”.

Kādam Šveices starpniekam bija, vienkārši sakot, līdz brošai. “Ar daudziem ziņojumiem jūs cenšaties pārliecināt mūs, ka kontrolējat šo neticamo situāciju,” Fēlikss Čils (Félix Chille) rakstīja. Ziņa noslēdzās ar: “Šis e-pasts, visticamāk, arī tiks pārtverts tāpat kā 11,600,000 citi dokumenti. Man ir vienalga.”

Citi bija līdzjūtīgāki, taču skaidri norādīja, ka Mossack Fonseca bija pārkāpuši ārzonu industrijas svētāko, nerakstīto slepenības kodeku.

“Mums ir ļoti žēl par to, kas ir noticis… un vēlam jums visu labāko, bet galvenais šādu struktūru nolūks – konfidencialitāte – ir sagrauts,” rakstīja finanšu plānotājs no Urugvajas Ignasio Frečo (Ignacio Frechou).

Uzklūp regulatori

Klienti un mediji nebija vienīgie – nedēļās pēc stāsta nonākšanas atklātībā sākās asi jautājumi no regulatoriem un likumsargiem. Valdības uzsāka izmeklēšanas kompānijās, kuras bija dibinājuši daži no Mossack Fonseca darbīgākajiem birojiem, ieskaitot Panamas, Britu Virdžīnu salu, Samoa, Seišeļu salu un Angvilas birojus.

Seišeļu finanšu noziegumu aģentūras audits secināja, ka Mossack Fonseca birojs regulāri nemonitorēja augsta riska, politiski nozīmīgus klientus un bija pārkāpis sešus naudas atmazgāšanas novēršanas likumus un regulējumus, liecina jaunie faili.

Arī firmas klienti tika pārbaudīti. Atbildīgās institūcijas Indijā, Spānijā, Zviedrijā un Argentīnā pieprasīja informāciju no Mossack Fonseca par nodokļu maksātājiem, kuriem caur firmu piederēja ārzonu kompānijas, liecina jaunākie nopludinātie dokumenti. Mossack Fonseca Britu Virdžīnu salu birojā vietējā policija meklēja dokumentus britu kukuļošanas izmeklēšanas ietvaros, kurā iesaistīts Nigērijas naftas dūzis Kolavole Aluko (Kolawole Aluko)

Divus mēnešus pēc “Panamas dokumentu” izmeklēšanas publicēšanas, britu atbildīgās iestādes piespieda Mossack Fonseca nodot dokumentus par čaulas kompāniju, kuru pārvaldīja Eurasian Natural Resources Corporation (ENRC) filiāle. ENRC tajā brīdī bija biržā publiski tirgota kalnrūpniecības un enerģijas kompānija. 2013. gadā, Lielbritānijas Nopietnu krāpšanu birojs (Serious Fraud Office) paziņoja par izmeklēšanu ENRC saistībā ar kukuļošanu Kazahstānā un Āfrikā. Vēlāk tajā gadā ENRC pārtrauca akciju kotāciju Londonas fondu biržā.

“Viss reiz iznīks”

Sākotnēji Mossack Fonseca centās iedrošināt tās klientus palikt lojāliem, neskatoties uz sacelto juridisko un sabiedrisko attiecību vētru.

Firma samazināja cenas un piedāvāja klientiem iespēju mainīt čaulas kompāniju nosaukumus, lai biznesa operācijas varētu diskrēti turpināties.

Mossack Fonseca palīdzēja dažiem klientiem, nomainot pati savu nosaukumu, lai tādējādi noņemtu jebkādas atsauces uz Panamas dibinātājiem pasta sūtījumos un rēķinos. Samoa Mossack Fonseca pārtapa par Central Corporate Services Ltd. Panamā Mossack Fonseca pārvietoja klientus uz Orbis Legal Services, kas noalgoja dažus Mossack Fonseca darbiniekus, lai nodrošinātu “to pašu servisa līmeni”.

Citi klienti vienkārši pārcēla savu biznesu uz citiem ārzonu pakalpojumu sniedzējiem tādās zemu nodokļu teritorijās kā Gērnsija, Britu Virdžīnu salas un Kipra.

Klienti sāka ziņot, ka bankas atsakās pieņemt vai izpildīt jebkādus maksājumus Mossack Fonseca.

2016. gada maijā firma paziņoja saviem klientiem, ka tā slēdz biroju Menas salā. Drīz sekoja biroju slēgšana Džērsijā un Honkongā.

Frmas dibinātāji Fonseka un Mosaks paziņoja, ka pensionēsies. Mossack Fonseca miniatūrā formā turpinās darboties vēl pāris gadus, lai izpildītu esošās saistības, taču galu galā “viss reiz iznīks”, bija teikts e-pastā  klientiem.

2017. gada februārī Panamas ģenerālprokurore paziņoja, ka Mossack Fonseca kompānijas izmantotas, lai dotu un ņemtu kukuļus Latīņamerikā saistībā ar Lava Jato jeb “automazgātuves” skandālu. Izmeklēšana, kura šobrīd turpinās, ir balstīta uz apsūdzībām, ka desmitiem politiķu un vadītāju Brazīlijas valstij piederošajā naftas kompānijā Petrobras saņēma miljardiem USD kukuļos no uzņēmumiem, kuri pretī tika pie dāsniem līgumiem.

Ģenerālprokurore nosauca Mossack Fonseca par “kriminālu organizāciju, kura nododas no aizdomīgiem avotiem iegūtas naudas slēpšanai”. Viņa lika arestēt Mosaku un Fonseku par naudas atmazgāšanu Abi vīri, kuri vainu noliedza, pavadīja vairākus mēnešus cietumā, līdz viņus izlaida pret drošības naudu. “Prokurori cenšas iegūt pierādījumus noziegumam, kurš neeksistē,” Mosaka kricelēja piezīmju grāmatā savā cietuma kamerā. “Ja šī būtu Spānija tumšajos viduslaikos, viņi mūs sadedzinātu sārtā.”

Mosaka un Fonseka tika atbrīvoti 2017. gada aprīlī. Apmēram pēc gada firma, kuru viņi bija kopā dibinājuši, beidza darbību.

2018. gada maijā Panamas prokurori uzrādīja apsūdzības par naudas atmazgāšanu 10 citiem Mossack Fonseca darbiniekiem saistībā ar Brazīlijas Lava Jato skandālu.  Prokurori Ķelnē, Vācijā turpina izmeklēt Mosaka saistību ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Mosaks un Fonseka neatbildēja uz konkrētiem ICIJ vai tās partneru jautājumiem. Šogad jūnijā juristi paziņojumā prese sacīja, ka juristu firma, tās darbinieki un tās dibinātāji “nekad nebija iesaistīti nelikumīgās darbībās”.

Pēdējais salmiņš

Nikolas Didī sūtītās vēstules neapsīka. Šveices konsultante, kas viena no pirmajām informēja par žurnālistu jautājumiem, turpināja firmai rakstīt nākamos 19 mēnešus.

Viņa apsūdzēja kompāniju par dokumentu glabāšanu nevietā, ārzonas kompānijas īpašnieka nepareizu identifikāciju  un atkārtotiem jautājumiem, uz kuriem, kā šķita šveicietei, viņa nespēj atbildēt.

“Es nespēju noticēt jūsu kompānijai!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!” Didi raksta 2017. gada maijā.

Galu galā Mossack Fonseca Seišeļu salu biroja vadītājs paziņoja, ka viņai pienācis laiks meklēt citu konsultantu savam biznesam.

“Mēs neatbildēsim ne uz vienu vēstuli, ko tu sūtīsi, un jebkuras problēmas tev būs jārisina ar aģentu, ar kuru tu izvēlēsies strādāt kopā,” viņš rakstīja.

Mossack Fonseca darbinieks gan piedāvāja pēdējo palīdzības salmiņu. Viņš norādīja uz sarakstu ar 67 citiem Seišeļu salās bāzētiem ārzonu speciālistiem, kuri piedāvāja tos pašus pakalpojumus, ko Mossack Fonseca.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Autori: Will Fitzgibbon, Ben Hallman, ICIJ
Latviski tulkojusi Aija Brasliņa
Redaktore Sanita Jemberga

Pētījums ir Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) kopdarbs, kurā Re:Baltica ir viens no biedriem. Dati pieejami, pateicoties vācu laikraksta Suddeutsce Zeitung lēmumam dalīties ar kolēģiem.

Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!