N. Ušakova tikšanās ar ASV republikāņu senatoru Džonu Makkeinu 2017. gada aprīlī. Avots: N. Ušakova Twitter konts
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Rīgas mērs un partijas Saskaņa priekšsēdētājs Nils Ušakovs noalgojis augsta ranga amerikāņu politisko konsultantu Kristiānu Feriju (Christian Ferry), lai viņš palīdzētu partijai uzvarēt oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Re:Baltica sadarbībā ar Buzzfeed.com noskaidroja, ka amerikānis jau vairākas reizes viesojies Rīgā un pēdējā no tām bija pirms dažām nedēļām. Elektroniskā pasta vēstulē Ferijs atzina, ka viņam ir noslēgts konsultāciju līgums ar Saskaņu, kas paredz palīdzību stratēģiski politisku lēmumu pieņemšanā, politiskā vēstījuma izstrādi un sabiedriskās domas pētījumu izveidē.

Ferijs politisko konsultāciju jomā darbojas jau divdesmit gadus un starp viņa lielākajiem darba devējiem ir bijuši divi ietekmīgi Amerikas republikāņu senatori un prezidenta amata kandidāti – Lindslijs Grems (Lindsley Graham) un Džons Makkeins (John McCain). Ferijam ir darba pieredze arī Austrumeiropā, jo 2006. gadā viņš kā firmas Davis-Manafort darbinieks konsultēja tā laika Kremļa atbalstīto Ukrainas premjerministru Viktoru Janukoviču, kurš vēlāk kļuva par prezidentu un pēc gāšanas aizbēga uz Krieviju. Firmas Davis-Manafort īpašnieki tolaik bija vēlākais ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas padomnieks Pauls Manaforts (Paul Manafort) un senatora Makkeina vēlēšanu kampaņas vadītājs Riks Deiviss (Rick Davis).

Ferijs elektroniskajā vēstulē raksta, ka Ušakovu saticis Vašingtonā, kur viņu iepazīstinājis “kopējs draugs Deivids Merkels (David Merkel). Deivids zināja par manu veiksmīgo darbu Latīņamerikā un mēra Ušakova apbrīnu par maniem diviem iepriekšējiem darba devējiem Makeinu un Gremu.”

Ferija minētais draugs Deivids Merkels ir bijušais ASV valdības darbinieks, kura pārziņā bija Eiropas un Eirāzijas starptautiskās attiecības. Šobrīd viņš ir Vašingtonas domnīcas Atlantic Council eksperts un organizācijas Summit International Advisors vadītājs.

Kā šīs organizācijas pārstāvis viņš pērn decembrī Vašingtonā restorānā Mirabelle Ušakova vārdā rīkoja vakariņas. Re:Baltica zināms, ka Merkels centās Ušakovam noorganizēt arī tikšanos ar Čikāgas mēru Ramu Emanuēlu, kādreizējo prezidenta Baraka Obamas padomdevēju, bet nesekmīgi. Merkels neatbildēja uz Re:Baltica aicinājumu sniegt interviju.

N. Ušakovs 2017. gada decembrī tiekas ar ASV republikāņu senatoru Lindsiju Gremu, 2017. gada aprīlī – Džonu Makkeinu. Avots: N.Ušakova Facebook un Twitter konti

Izsūtītajā vakariņu ielūgumā Ušakovs raksturots, kā “centrāla figūra Latvijas politikā”. Viņš publiski esot atbalstījis NATO spēku izvietošanu Latvijā un iebildis pret Krimas aneksiju. Turpat arī norādīts, ka 2017. gada septembrī Ušakovs informējis Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedjevu par sadarbības līguma pārtraukšanu starp Saskaņu un Vienoto Krieviju, “lai veidotu ciešākas attiecības ar Eiropas sociāldemokrātiskajām partijām, jo īpaši Vācijā un Zviedrijā.”

Vēstules nobeigumā norādīts, ka 1999. gadā “Nils kopīgi ar savu tēvu naturalizējās, lai kļūtu par Latvijas pilsoni. Taču viņa māte, literatūras un krievu valodas skolotāja, “joprojām ir “bezvalstniece” valodas ierobežojumu dēļ.” Krievu valoda un tobrīd valdošo partiju iecere likvidēt bilingvālo izglītību bija Ušakova viens no sarunu tematiem, mērs vēlāk rakstījā savā Facebook profilā.

Kādas ASV domnīcas pārstāvis, kas piedalījās vakariņās, Re:Baltica stāstīja: Ušakovs centies uzsvērt, ka iestājas par Eiropas un Rietumu politiku un atbalsta NATO.

“Es zinu, ka ir cilvēki, kas šaubās par Ušakova patiesajiem nolūkiem un uzskata viņu par Krievijas Trojas zirgu, bet, man jāatzīst, viņš atstāja ļoti labu iespaidu. Viņš neminēja izteikumus, kas manī raisītu aizdomas,” norādīja vakariņu dalībnieks.

N. Ušakovs 2014. gada septembrī tiekas ar Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu, Maskavas mēru un Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhu. Avots: N. Ušakova Twitter konts

Aizdomas par Ušakova patiesajiem nolūkiem rada viņa un Saskaņas līdzšinējā darbība. Ušakovs deva galveno grūdienu parakstu vākšanai referendumam par krievu valodas atzīšanu kā oficiālo valsts valodu. Krimas aneksijas laikā Saskaņa vienīgā balsoja pret nosodījuma izteikšanu Krievijai. Lai arī Krimas krīzes laikā Ušakovs norādīja, ka tai jāpaliek Ukrainas robežās, viņš kategoriski atteicās komentēt Krievijas darbības un pāris mēnešus vēlāk aizlidoja vizītē uz Maskavu, lai svinīgā pasākumā pozētu kopā ar Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu, Maskavas mēru un Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhu. Ušakovs arī iestājies pret sankciju noteikšanu pret Krieviju.

Atbalstu ASV politiskajās aprindās Ušakovs sāka meklēt īsi pēc tam, kad Rīgā 2016. gada nogalē viesojās virkne augsta līmeņa ASV politiķi, ieskaitot minētos Makkeinu un Gremu. 2017. gadā Ušakovs jau ar abiem tikās atkārtoti savās vizītēs Vašingtonā aprīlī un decembrī. Re:Baltica noskaidroja, ka tās notika, nesaskaņojot ar Latvijas vēstniecību Vašingtonā vai Ārlietu ministriju, kā tas pieņemts oficiālajās vizītēs.

Jautāts, vai nesaskata pretrunas savā darbā, atbalstot partiju, kas vēl nesen atklāti izrādīja simpātijas Krievijas ārpolitikai, kamēr viņa bijušie darba devēji – Makkeins un Grems – aktīvi iestājas pret Kremļa iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, Ferijs Buzzfeed atbildēja: “Jūsu jautājums ir maldinošs, jo nepiemin, ka mērs publiski nosodīja situāciju Ukrainā un norādīja, ka Krima ir Ukraina. Manam darbam nav nekādas saistības ar Krievijas negodīgajiem mēģinājumiem iejaukties ASV vēlēšanās.”

Ušakovs no komentāriem atteicās. Viens no tiem bija, kāds ir Freija honorārs un kur partija ņems naudu, lai to apmaksātu. ASV ārvalstu lobētāju datu bāze rāda, ka par Panamas valdības interešu lobēšanu ASV Ferija kompānija Trailblazer Group no 2016. gada septembra līdz 2017. gada augustam nopelnīja 160 tūkstošus dolāru. Viens no Ferija darbiem bija noorganizēt Panamas prezidenta tikšanos ar Makkeinu, kas notika 2017. gada jūnijā. Pirms vizītes Ferijs no Panamas valdības kā honorāru saņēma USD 21 000, bet mēnesi vēlāk – USD 37 500.

Saskaņā ar KNAB publisko datu bāzi, Saskaņa šogad ziedojumos saņēmusi nepilnus EUR 100 000.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Autore: Inga Spriņģe
Informācijas vākšanā piedalījās Holger Roonemaa.
Materiāls tapis sadarbībā ar Buzzfeed.com

Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!