Re:Baltica vadītāja Inga Spriņģe atklājot pētnieciskās žurnālistikas konferenci Rīgā, 2011.gada decembrī. Foto: Re:Baltica

Dažas dienas pirms pētījuma “Krievijas nauda Baltijā” palaišanas, ierakstīju par tā tapšanu twitter. Atbildē saņēmu atzinīgu izteikumu no twitter konta Aivars Lembergs ar jautājumu: vai pētīsiet arī citu valstu finansējumu?

Šo jautājumu – kādēļ pētāt tieši Krievijas naudu, nevis ASV, vai skandināvu – pētījuma laikā dzirdējām bieži. Daži intervējamie neslēpa savu agresīvo nostāju, vienlaikus pajautājot – no kurienes Re:Baltica saņem finansējumu? Un secināja, ka esam ASV spiegi. Jo lielāko daļu finansējumu esam saņēmuši no ASV Valsts departamenta (uzvarējām konkursā starp 700 pretendentiem), Sorosa fonda, ASV baltiešu organizācijas – US Baltic Foundation. Mūsu sadarbības partneru vidū ir arī Stokholmas Ekonomikas augstskola, Polijas un Norvēģijas vēstniecības (viņi nedod naudu, bet apmaksā dalībniekus un izdevumus konferenču rīkošanai).

Tātad – katrs pats var izspriest, cik neatkarīgi esam. No savas puses varu apgalvot, ka man patīk ar šiem partneriem sadarboties, jo varam brīvi izvēlēties tēmas pie kurām strādāt (atšķirībā no vairums fondu, kas nosaka tēmu loku).

Kādēļ mēs izvēlējāmies Krievijas naudu? Pie šīs tēmas sākām strādāt jau pērn augustā. Bija jāizvēlas saistoša tematika pirmajam Baltijas pārrobežu pētījumam. Krievijas finansējums likās aktuāls visām Baltijas valstīm, plus bija konkrēts pētāmais objekts – Kremļa paspārnē dibināts kultūras fonds Russkij Mir, kas dod finansējumu krievu kultūras popularizēšanai pasaulē. Krievija neslēpj, ka krievu kultūras izplatīšana ir viena no tās ārpolitikas stratēģijām (akadēmiskajā vidē to dēvē par “maigās varas” izmantošanu). Tas ir veids, kā izplatīt savu ideoloģiju “maigā” veidā bez agresijas pielietošanas.

Russkij Mir mājas lapā bija publicētas simtiem organizācijas Baltijas vastīs, kas it kā sadarbojas ar šo fondu. Gribējām saprast, kā notiek šī sadarbība un cik daudz naudas ienāk Baltijā. Jā, arī citas valstis mums dod finansējumu, bet skandināvija, vai ASV nav 50 gadus okupējusi Baltiju. Amerikāņu 4.jūlija svinības Mežaparkā latviešiem neizraisa tik pretrunīgas izjūtas kā 9.maija svētki ar šņabi un sarkanām neļķēm pie Uzvaras pieminekļa. Tādēļ kultūras pasākumi, kuriem naudu dod amerikāņi, nešķeļ Latvijas sabiedrību, kā to dara Russkij Mir nauda.

To pierāda mūsu pētījums. Par Krievijas naudu izdotas mācību grāmatas un filmas krievu skolām, kas slavina Krievijas nāciju un Sarkanās armijas uzvaru Otrajā Pasaules karā. Šīs grāmatas noklusē, ko šī uzvara nozīmēja Latvijai. Nauda dota zināmiem Latvijas krievu politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Tas uzreiz nenozīmē, ka visi šie cilvēki ir Maskavas spiegi. Drīzāk tā ir tāda abpusēji izdevīga sadarbība. Nedomāju, ka Russkij Mir neredz, cik diletantiskas ir Jakova Plinera un Valērija Buhvalova (PCTVL) filmas. Nils Ušakovs savas ambīcijas ar Krievijas naudu realizē inteliģentākā veidā, bet rezultāts visām aktivitātēm ir viens: Krievijai nepieciešamības gadījumā ir lojāli cilvēki Latvijā. Otrs Krievijas ieguvums – nenotiek krievu un latviešu integrācija. Re:Baltica izmeklēšana uzskatāmi parāda, ka ir izaugusi jauna krievu paaudze, kas, neskatoties uz Latvijas valsts apmaksāto vispārējo izglītību, joprojām uzskata, ka Baltijas okupācija nav notikusi.

Ko darīt? Aizliegums saņemt finansējumu no Krievijas nelīdzēs. Tikai padarīs Latvijai nelojālos politiskos darboņus par mocekļiem, sagādājot vēl lielāku popularitāti. Nav peļama izglītības ministra Roberta Ķīļa doma par integrētiem latviešu un krievu bērnu dārziem. Ne velti Valērijs Buhvalovs vienā no savām mācību grāmatām iesaka Latvijas krieviem savus bērnus sūtīt krievu skolās. Pretējā gadījumā, uzsākot mācības latviešu skolā, bērni sākot domāt latviski un notiekot “brīvprātīga asimilācija”.

Kopīgi rokkoncerti, nometnes, olimpiādes – jo vairāk krievu un latviešu jaunieši redzēs, ka pretējā pusē ir “normāli” cilvēki, jo mazāk iespēju, ka tos ietekmēs vecā politiskā krievu elite.