Sīpols zeķē nepalīdz pret saaukstēšanos
Vairāk nekā 600 Facebook lietotāji dalījušies ar ierakstu par to, ka sarkanā sīpola turēšana zeķē palīdz pret klepu un aizliktu degunu. Tam nav nekādu pierādījumu, un klikšu lapa, visticamāk, to stāsta, lai pievērstu uzmanību un vāktu sekotājus.
Seksuālā izglītība nemudina jauniešus agrāk nodarboties ar seksu
Populārā Facebook ierakstā pārpublicēts krievu rakstnieces Irinas Medvedevas teksts, kurā viņa maldina, ka seksuālā izglītība mudina jauniešus nodarboties ar seksu. Tā nav taisnība. Vairums pētījumu liecina pretējo – bērni un jaunieši, kam bijusi formāla seksuālā izglītība, ar seksu sāk nodarboties vēlāk un to dara retāk.
Latvijas valsts parāds nav 294 tonnas zelta
Sociālajā medijā Facebook spriež par Latvijas parādu, kas esot mērāms 294 tonnās zelta. Tas ir būtisks pārspīlējums. Turklāt tagadējais parāds pretstatīts Latvijas zelta krājumam Kārļa Ulmaņa laikā. Taču Latvijai zelts ir arī pašlaik, savukārt valsts parāds bija arī Ulmaiņlaikos.
Ziņas par Zelenska krāpšanas shēmu nav ticamas
Krievijas medijos izplatīts stāsts, ka ASV it kā izmeklē Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska saistību ar krāpšanu 48 miljardu eiro apmērā. Pierādījumu tam nav, un vienīgais informācijas avots ir kāds prokremlisks blogeris no ASV. “Ziņa” nonākusi arī Latvijā, un Facebook ar to dalījušies vairāki simti lietotāju.
Kādas sazvērestības izplata par Latviju, PSRS un Rotšildu ģimeni?
Sociālajos medijos regulāri popularitāti gūst sazvērestības teorijas par it kā visvareno baņķieru Rotšildu ģimeni. Viņi pārvaldot globālo finanšu sistēmu vai kontrolējot centrālās bankas. Šoreiz kādā video stāsta, ka Rotšildi esot kontrolējuši PSRS. Tā it kā bijusi pārdota šai ģimenei un kļuvusi par korporāciju. Skaidrojam, no kurienes nāk šī sazvērestība un kāpēc tai nav nekāda pamata.
Vai Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm lētāko produktu cenas krītas?
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) apgalvo, ka viņa politikas rezultātā kopš maija zemo cenu pārtikas grozs Latvijā kļuvis lētāks, kamēr Igaunijā un Lietuvā – dārgāks. Taču kaimiņvalstīs salīdzināmi dati netiek ievākti, līdz ar to Valaiņa teiktajam nav nekādu pierādījumu. Savukārt pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenas kopumā Latvijā šajā laikā pat minimāli augušas, un uz abu pārējo fona mēs pozitīvi neizceļamies.