Vai tiešām mazus kredītus bankā saņemt ir grūtāk?
Šovasar spēkā stājās grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Asi pret pārmaiņām iebilda nebanku kreditētāji jeb tā sauktās ātro kredītu kompānijas, skaidrojot – īstermiņa aizdevumi patērētājiem turpmāk nebūs pieejami. Arī tagad, pēc ieviešanas, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš Tvnet publikācijā norāda – bankās aizdevumiem šobrīd pieejama “divreiz lielāka summa uz divreiz garāku termiņu” nekā iepriekš. Tomēr Re:Check pārliecinājās – izteikums nav patiess.
Vai Reiram ir taisnība par Noguldījumu garantiju fondu?
PNB bankas slēgšana raisījusi jautājumu, vai garantēto noguldījumu izmaksai ir uzkrāta pietiekama summa un, ja tā nav, kur tiks ņemti trūkstošie līdzekļi. Par šo jautājumu mediji atkārtoti runājuši ar finanšu ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība). Ministrs, pinoties skaidrojumos, sniedza neprecīzu un arī patiesībai neatbilstošu informāciju.
Burovam nav taisnība – konkurences uzraugi neklusēja
Neraugoties uz Konkurences padomes (KP) ierosināto pārkāpuma lietu, Rīgas dome neplāno apturēt jaunā atkritumu apsaimniekotāja Tīrīga līgumu slēgšanu ar iedzīvotājiem. Ja KP lems par aizliegumu, Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Oļegs Burovs sola vērsties tiesā. Tagad Burovs jautā, kāpēc iepriekš padome nav neko teikusi un kāpēc vienošanos ar uzņēmēju apšauba tikai tagad.
Atkritumu tarifa pieaugums Rīgā – tiešām tikai 9%?
Līdz septembra vidum rīdziniekiem jāpārslēdz līgumi par atkritumu apsaimniekošanu ar uzņēmumu Tīrīga, kas monopola apstākļos, iespējams, to darīs 20 gadus. Bažas sabiedrībā un konkurences uzraugos radījis pakalpojuma cenas kāpums. Vairākkārt izskanējis, ka atkritumu tarifi par nesašķirotajiem atkritumiem varētu pieaugt pat par 40%, savukārt Rīgas domes Vides pārvalde saka – pieaugums būs vidēji tikai ap 9%.
Vai Ķirsim taisnība, ka 11 domniekiem ir statuss korupcijas lietās?
Jaunās vienotības Rīgas domes frakcija atkārtoti norādījusi uz pilsētas līdzšinējās vadības atbildību galvaspilsētas novešanā līdz finanšu un korupcijas krīzei. Taču vai taisnība frakcijas vadītājam Vilnim Ķirsim, ka 11 domes deputātiem pašlaik ir dažāda veida statusi ar korupciju saistītos kriminālprocesos? To Ķirsis paziņoja Delfi TV diskusijā ar Jāni Domburu 21.augustā.
Vai Zaļais punkts runā patiesību?
Latvijā pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu rosina vairāk nekā piecpadsmit gadus, bet iniciatīvai vienmēr atrodas oponenti un par spriešanu tālāk netiekam. Tagad iepakojuma pārstrādes uzņēmums Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis saka – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais projekts par depozītsistēmu ir novecojis. Skandināvijā un Rietumeiropā depozītsistēmas galvenokārt izmantojot, lai nodotu atkārtoti lietojamus dzēriena iepakojumus kā stikla pudeles, nevis vienreizlietojamās plastmasas pudeles, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā Kā labāk dzīvot?. Bet vai tā ir tiesa?