Faktu pārbaudītājs Andris: Šitās lietas vairs nepasūtīšu nekad!

Sapratot, ka viņa pasūtītie apavu ieliktņi un krēms pret locītavu sāpēm ir naudas izmešana vējā, 78 gadus vecais Andris pats veica faktu pārbaudi – kas īsti ir cilvēki, kas šos produktus uzmācīgi reklamē Facebook? Secinājis, ka reklāmās redzamie it kā augstas klases speciālisti dzīvē neeksistē, Andris tagad aicina cilvēkus neiekrist un nepirkt no krāpniekiem medicīnas produktus, no kuriem nav nekādas jēgas.

Veselības aprūpes finansējums – Kariņam nav taisnība

Veselības aprūpe ir viena no premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības deklarētajām prioritātēm un to viņš vairākkārt sacījis arī publiski. Tagad premjers apgalvo, ka veselības aprūpei nākamgad plānoti apmēram 4% no IKP – tas esot labi un pietiekami, taču problēma esot līdzekļu izlietošanas efektivitātē un slimnīcu tīklā. Re:Check analīze rāda, ka neviens no Kariņa apgalvojumiem neatbilst patiesībai – finansējums būs būtiski mazāks nekā 4%, naudas veselības aprūpei ne tuvu nav pietiekami un arī slimnīcu tīkla uzlabošana vien problēmas neatrisinās.

Vai Pabrika izteikums rāda jaunu attieksmi pret leģionāriem?

Partija Saskaņa nosūtījusi vēstuli NATO ģenerālsekretāram, sūdzoties par aizsardzības ministru Arti Pabriku (Attīstībai/Par!), kurš Mores kaujās kritušo piemiņas pasākumā nosauca leģionārus par varoņiem un latviešu tautas un valsts lepnumu. Saskaņa norāda, ka ar savu publisko izteikumu Pabriks “būtiski maina attieksmi pret latviešu leģionāriem – padarot tos no upuriem par varoņiem”.

Statistika kā propagandas rīks jeb kā Facebook tīklā sasniegt tūkstošus

Atlasīt tikai tos salīdzinošās statistikas datus, kuros Latvija ir sliktākajās pozīcijās. Izņemt no konteksta, pārspīlēt un dažus piedomāt klāt. Pievienot meistarīgi samontētu ilustrāciju, biedējošu virsrakstu un ievietot feisbukā. Paļauties, ka nostrādās līdzīgi domājošo pārpublicēšanas tīkls un Facebook algoritms, kas populāriem ierakstiem palīdz kļūt vēl populārākiem.

Vai jaunais budžets uzlabos dzīvi nabadzīgākajiem?

Jaunajā budžetā 32 miljonus eiro plānots atvēlēt, lai celtu maksimālo neapliekamo minimumu līdz 300 eiro. Par to visaktīvāk iestājās Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas uzstāja, ka neapliekamajam minimumam vajadzētu sasniegt pat 500 eiro. JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe skaidroja, ka tā ir partijas prioritāte, jo “ne tikai mēs, bet arī citi politiskie spēki ir solījuši strādāt virzienā, lai mazinātu nabadzību”. Šī budžeta kontekstā daudz runāts arī par citiem plāniem šī mērķa sasniegšanai. Kādi tie ir un vai tie tiešām būtiski mazinās nabadzību? Re:Check analīze rāda – drīzāk ne.