Atlasīt tikai tos salīdzinošās statistikas datus, kuros Latvija ir sliktākajās pozīcijās. Izņemt no konteksta, pārspīlēt un dažus piedomāt klāt. Pievienot meistarīgi samontētu ilustrāciju, biedējošu virsrakstu un ievietot feisbukā. Paļauties, ka nostrādās līdzīgi domājošo pārpublicēšanas tīkls un Facebook algoritms, kas populāriem ierakstiem palīdz kļūt vēl populārākiem.

Jaunajā budžetā 32 miljonus eiro plānots atvēlēt, lai celtu maksimālo neapliekamo minimumu līdz 300 eiro. Par to visaktīvāk iestājās Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas uzstāja, ka neapliekamajam minimumam vajadzētu sasniegt pat 500 eiro. JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe skaidroja, ka tā ir partijas prioritāte, jo “ne tikai mēs, bet arī citi politiskie spēki ir solījuši strādāt virzienā, lai mazinātu nabadzību”. Šī budžeta kontekstā daudz runāts arī par citiem plāniem šī mērķa sasniegšanai. Kādi tie ir un vai tie tiešām būtiski mazinās nabadzību? Re:Check analīze rāda – drīzāk ne.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta Labklājības ministrijas (LM) plānam samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru un izmaksas laiku. Organizācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone to aizstāvēja arī TV24 raidījumā Preses klubs 23.septembrī, nosaucot priekšlikumu par “ļoti loģisku un atbilstošu situācijai”. Taču kādi ir Meņģelsones argumenti? Re:Check secināja – kļūdaini un neatbilstoši patiesībai.

Otrais pasaules karš sākās Polijas pašas vainas dēļ, Molotova – Ribentropa pakts Baltijas valstīm bija izdevīgs, un Padomju Savienība to parakstīja tikai, lai pasargātu sevi. Šādus vēstījumus ietver Krievijas Ārlietu ministrijas un Kremļa propagandas mediju vēstures interpretācijas centieni. PSRS pilnībā attaisnojošo retoriku, kas vēsturisko notikumu astoņdesmitgadē pārpludina Krievijas oficiālos informācijas kanālus, sociālajos tīklos mēģina izplatīt arī Latvijas aktīvisti. Tiesa, bez īpašiem panākumiem.