Pēdējos gados pasaulē un arī Latvijā zeļ pretvakcinācijas kustības. To atbalstītāji apgalvo, ka vakcīnas satur indīgas vielas, tās izraisa nāves un rada komplikācijas, par kurām sabiedrība neuzzina, jo informācija par blaknēm tiekot noklusēta. Epidemiologi un dati savukārt rāda citu ainu. Vakcīnu pieejamība ļāvusi izskaust bakas un ievērojami samazināt saslimstību un nāves gadījumu skaitu no tādām infekciju slimībām kā poliomielīts, masalas, stingumkrampji un citām. Vakcinācija palīdz izvairīties no smagas saslimšanas gaitas un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem ik gadu no nāves pasargā 2 līdz 3 miljonus pasaules iedzīvotāju.

“Latvijas atgriešanās pie Krievijas. Koronavīruss visu noliek savās vietās.” Tāds virsraksts dots rakstam, ko par Latviju publicējis Krievijā bāzētais portāls RuBaltic.ru. Tajā apgalvojuma formā pausts, kā pandēmija izvēršas pilnīgā katastrofā Latvijas ekonomikai un vienīgā iespēja, kā izdzīvot jaunajā realitātē – atgriezties pie stratēģiskās sadarbības ar Krieviju. Arī citos kaimiņvalsts varai uzticīgajos medijos Latvija attēlota kā nespējīga pretoties slimības radītajam postam, to pamatojot ar pārspīlētiem, no konteksta izrautiem un nepatiesiem apgalvojumiem.

Iespējams, pateicoties sazvērestības teorijām par plāniem cilvēkos implantēt mikročipus kopā ar jaunā koronavīrusa vakcīnu, uzmanību atkal izpelnījusies 2018.gada informācija, ka Tele2 igauņu filiāle piedāvāja darbiniekiem plaukstā implantēt mikroshēmas, lai izmantotu parastās biroju caurlaides kartes vietā. Lai gan informācija ir patiesa, lasītājam jāņem vērā, ka tas nav jauns un ar vīrusu vai vakcīnām saistīts projekts, pasākums ir brīvprātīgs un to darīt izvēlējies neliels skaits cilvēku.

Sociālajos tīklos tiek izplatīti dažāda veida vēstījumi, kuros noliegta jaunā koronavīrusa esamība, un daži no tiem joprojām gūst lielu popularitāti lietotāju vidū. Melu izplatītāju jaunākais “arguments” ir Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko it kā pārliecība, ka nekāda Covid-19 vispār nav, ignorējot, ka šajā valstī slimība izplatās līdzīgi kā citur un ir vairāki desmiti mirušo.

Diennakts laikā trīsarpus tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar bildi, kurā, kā raksta autors, esot redzama Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vakariņu porcija diviem cilvēkiem. Ieraksta autoram nav taisnība.

Lielu uzmanību sociālajā tīklā Twitter guva Valkas mēra Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) ieraksts par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ieturējusi daļu valsts naudas, ko pašvaldība pirms attiecīga valdības rīkojuma iztērējusi trūcīgo bērnu ēdināšanai Covid-19 krīzes laikā. Krauklim ir taisnība – lai gan vairākas pašvaldības šos bērnus sāka nodrošināt ar pusdienām jau uzreiz pēc skolu slēgšanas, valsts daļu par visu periodu tās nesaņems. No skolēnu pusdienām plānotajiem 9,6 miljoniem valsts budžetā paliks 375 tūkstoši eiro.