Deputāts Armands Krauze (ZZS) šonedēļ Saeimas sēdē pauda viedokli, ka Covid-19 statistika pasaulē un Latvijā tiek manipulēta un ārkārtas situācija, kā arī veselības aprūpes pieejamības ierobežojumi Latvijā neesot bijuši vajadzīgi. Viņš aicināja Latvijā mainīt attieksmi pret Covid-19, jo efektīvas vakcīnas pret to nebūšot. Šo viedokli deputāts pamatoja ar apgalvojumu, ka efektīva neesot arī citas elpceļu slimības – gripas – vakcīna.

“Dīvaina epidēmija. Slimo elite, valdība, ārsti. Bet universālveikalu kasieres – neslimo. Nemirstīgas?” – ar šādu un līdzīgiem ziņojumumiem dalās Facebook lietotāji. Vienā no ierakstiem minēts, ka pārdevēju un kasieru bēru neesot nevienā valstī. Tā, protams, nav. Ārvalstu presē ziņots par daudziem gadījumiem, kad saslimuši un bojā gājuši pārdevēji.

Aprīļa vidū Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja jaunākos demogrāfiskos datus, kas rādīja, ka martā, salīdzinot ar šo mēnesi pērn, provizoriski par 5% pieaugusi mirstība. Endokrinologs Uģis Gruntmanis Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā par pieaugumu runāja kā par faktu un pieļāva, ka tas var būt saistīts ar cilvēku bailēm Covid-19 laikā meklēt mediķu palīdzību. Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene Rīga TV24 jau apgalvoja, ka Gruntmanis pētījis mirstību no citām slimībām, un pieaugumu saistīja ar veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu. Visbeidzot to, ka Covid-19 dēļ vairāk miruši citu slimību dēļ, atsaucoties uz Circeni, paziņoja mūziķis Andris Kivičs.

Vien dažas stundas pēc jaunās lietotnes Apturi Covid prezentācijas sociālajos portālos parādījās ieraksti, kuros paustas bažas, ka lietotne ievāc privātus datus, piemēram, kontaktu sarakstu telefonā. Lietotnes privātuma politikā nav norādīts, ka šada informācija tiktu apkopota, un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas ir lietotnes datu pārzinis, apstiprina, ka šadu informāciju nelieto.

Ziedošie rapša lauki un cilvēku vēlme tajos fotografēties sabiedrībā atsākuši diskusiju par tajos lietoto pesticīdu kaitējumu videi. Sociālajos tīklos cilvēki dalās ar stāstiem par to, kā lauku miglošana nogalina bites. Re:Check analizēja, vai visi populārie pieņēmumi atbilst patiesībai.

Uzliku masku un pēc stundas sajutu pirmos saslimšanas simptomus – ar šādu stāstu dalījusies Facebook lietotāja, ambulatorās aprūpes māsa Anita Zepa, kura norāda, ka maskas var veicināt saslimšanu un neveselīgas mikrofloras veidošanos. Teju divi tūkstoši cilvēki sociālajā portālā Facebook dalījušies ar viņas ierakstu. Viņas teiktais ir neprecīzs – ar vīrusu nevar inficēties stundas laikā un maska nav faktors, kas risku varētu palielināt, ja to nēsā pareizi. Arī neveselīgas mikrofloras veidošanos var veicināt vienīgi tās neatbilstoša, ilga lietošana.