Vai atteikšanās no enerģētiskās kūdras tiešām apdraud Latvijas kūdras nozari? Tā vedina domāt kāds Facebook lietotājs, kurš jau iepriekš publicējis maldinošu informāciju. Ieraksta autors noklusē, ka nolemts pārtraukt tikai kūdras izmantošanu enerģētikā, kas veido tikai pusprocentu no kūdras nozares apgrozījuma. Savukārt kūdras izmantošana ieguve, piemēram, substrāta izgatavošanai arvien būs atļauta.

Sociālajā medijā Facebook 2,7 tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā it kā atklāti Izglītības un zinātnes ministrijas plāni skolu slēgšanā vai reorganizācijā. Tajā minētie skaitļi nav korekti – Latvijā pašlaik nav 325 vidējās izglītības iestāžu, bet krietni mazāk. Tāpat nav pamata apgalvot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno slēgt vai reformēt 277 skolas vai vidusskolas.

Sociālajos medijos popularitāti guvis kāds video par Latviju kā izgāzušos valsti. Ierakstā redzams vīrietis kreklā ar uzrakstu Russia jeb Krievija; ieraksta laikā viņš uzliek sev uz pleciem šīs valsts karogu. Viņš stāsta par Latviju kā “cauru kabatu” un izsaka vairākus maldinošus apgalvojumus.

Pagājušajā nedēļā Saeimas deputāts Mārcis Jencītis (Latvija pirmajā vietā) biedēja savus Facebook sekotājus, ka vēl tapšanas procesā esošais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pandēmiju nolīgums apdraud valstu suverenitāti. Līdzīgi apgalvojumi izskan jau vairākus gadus, taču tiem nav nekādu pierādījumu.

Pagājušās nedēļā Pasaules Ekonomikas forumā Davosā notika diskusija par iespējām nākotnē saskarties ar jaunām pandēmijām, kā arī veidiem, kā kā tās novērst un apturēt. Maldinātāji un vairāki nobažījušies sociālo mediju lietotāji šī temata apspriešanu pasniedz kā foruma dalībnieku plānus izraisīt jaunu pandēmiju un tādā veidā pilnībā kontrolēt sabiedrību.

Facebook lielu atsaucību guvis apgalvojums, ka Latvija jaunos elektriskos vilcienus no uzņēmuma Škoda nopirkusi krietni dārgāk nekā Čehija un Slovākija (kas ierakstā saukta par Slovēniju). Kā pamatojums pievienotas mediju ziņas, taču nav ņemts vērā, ka Čehijas pirktie vilcieni ir daudz mazāki un vienkāršāki, savukārt izmantotajā avotā par Slovākiju patiesībā teikts, ka vairums vilcienu nevis pirkti jauni, bet atjaunoti. Līdz ar to šos darījumus pēc izmaksām vien nav iespējams korekti salīdzināt.