Mīta anatomija: Kā rodas un izplatās mīti



Baltijas medijiem 2014.gads bijis relatīvas stabilitātes gads, kad nav notikušas būtiskas izmaiņas ne to starptautiskajos brīvības reitingos, ne tirgū ienākuši vai to pametuši lieli starptautiskie mediju spēlētāji. Uzņēmumu pārpirkšanas darījumi notikuši pamatā starp Baltijas uzņēmējiem. Peļņas rekords pieder “TV3 Latvia”,…

Žurnālisti, kuri pārstāv 28 Eiropas Savienības valstis, ir iesnieguši bezprecedenta prasību Eiropas Savienības tiesā pret Eiropas parlamentu (EP), atbildot uz tā atteikumu sniegt informāciju par to, kā EP deputāti tērē dāsnās piemaksas. Prasību no Baltijas valstīm iesniedza Baltijas pētnieciskās žurnālistikas…

Latvijas pedagogi strauji noveco. Augstskolas sagatavo pietiekami daudz jauno, taču skolās viņu ir maz. Kāpēc jaunie un spējīgie nevēlas strādāt skolā un kā padarīt skolotāja darbu par prestižu profesiju?

Viņu mātes ir pārgurušas, gādājot iztiku, un bieži audzina bērnus vienas. Skola varētu kļūt par iespēju tramplīnu šiem bērniem — ja sniegtu ne tikai zināšanas, bet arī motivētu un audzinātu raksturu. Vai skolas Latvijā to spēj?

Latvijas mazās skolas nereti kalpo kā glābiņš grūtībās nonākušu ģimeņu atvasēm, taču tās nedod galveno — labu izglītību. Ar katru gadu pieaug noslāņošanās starp laukiem un pilsētām, kas līdzi nes plaisu zināšanu līmenī. Kāpēc izglītības sistēma Latvijā padziļina nevienlīdzību?

Pētījuma galveno faktu apkopojums, kas norāda uz Latvijas skolu straujo noslāņošanos.

Kas jādara, lai visiem Latvijas bērniem būtu vienādas iespējas iegūt labu izglītību.

Kremlis ar vienu roku žņaudz nevalstiskās organizācijas Krievijā, ar otru — dāsni finansē savu interešu aizstāvjus Baltijā.