Ekrānšāviņš no pētījuma
Share on FacebookTweet about this on TwitterEmail this to someonePrint this page
Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Baltijas medijiem 2014.gads bijis relatīvas stabilitātes gads, kad nav notikušas būtiskas izmaiņas ne to starptautiskajos brīvības reitingos, ne tirgū ienākuši vai to pametuši lieli starptautiskie mediju spēlētāji. Uzņēmumu pārpirkšanas darījumi notikuši pamatā starp Baltijas uzņēmējiem. Peļņas rekords pieder “TV3 Latvia”, kas 2014.gadā nopelnījis 3,08 miljonus eiro, liecina “Baltijas mediju veselības pētījums 2014 – 2015”.

Pētījumu otro gadu pēc kārtas izdod Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” un Stokholmas ekonomikas augstskolas Mediju centrs. Tajā apkopota informācija par 75 vadošajiem Baltijas valstu preses izdevumiem, interneta vietnēm, radio un TV kanāliem, apkopojot to finanšu un auditorijas rādītājus iepriekšējā gadā.

Saskaņā ar pētījumu, 2014.gadā no 53 uzņēmumiem, kuriem pieder 75 populārākie Baltijas mediji, 34 bizness pieauga. 70% kompāniju jeb 37 strādāja ar peļņu.

Visvairāk 2014.gadā nopelnīja zviedru “MTG Broadcasting” meitas uzņēmums Latvijā “TV3 Latvia” (3,08 miljoni eiro). MTG dominē Baltijas televīziju tirgū, bet ar nevienmērīgiem rezultātiem. Ja TV3 Latvijā uzrāda rekordpeļņu, tā otrs Latvijas kanāls – LNT – turpināja nest zaudējumus jau trešo gadu, kopš tas nonācis MTG īpašumā (–1,70 miljoni eiro). Otrais pelnošākais Baltijas mediju uzņēmums bija MTG meitas uzņēmums Lietuvā, “Tele 3” (2,17 miljoni eiro), kamēr Igaunijā tas cieš zaudējumus (–1,21 miljons eiro). Trešais pelnošākais Baltijas mediju uzņēmums pērn bija Lietuvas mediju nams “Lietuvos Rytas” (2,04 miljoni).

Vislielākais biznesa kritums bijis laikrakstiem, kas jau kļūst par noturīgu tendenci – vairākumam no 15 populārāko Baltijas laikrakstu īpašnieku pērn samazinājies apgrozījums. Taču tikai trīs strādājuši ar zaudējumiem (“Dienas Mediji” Latvijā, “Diena Media News” and “Šiaulių kraštas” Lietuvā). Igaunijas mediju nami ir spēcīgākie šai nišā. Lielākais apgrozījums no Baltijas laikrakstiem ir Igaunijas “Postimees” (13,9 miljoni), bet lielākā auditorija “Lietuvos Rytas” (250 000 lasītāju, kritums par 15% salīdzinājumā ar gadu iepriekš). Vienīgais vadošais Baltijas laikraksts, kam pērn izdevies palielināt auditoriju, ir Igaunijas “Maaleht”.

No 15 populārākajiem laikrakstiem četri iznāk krieviski, trīs no tiem: Latvijā. Igaunijā, kur krievvalodīgā minoritāte ir gandrīz tikpat liela kā Latvijā, starp pieciem populārākajiem laikrakstiem krievu valodā iznākošais ir tikai Tallinas domes izdevums.

Žurnālu bizness ir finansiāli stabilāks nekā laikrakstu, lai gan 12 no 15 populārākajiem žurnāliem lasītāju skaits turpināja kristies. Taču tikai divi žurnālu izdevēji cietuši zaudējumus (“Kodu ja Aed” izdevējs “Ühinenud Ajakirjad” un “Naisteleht” izdevējs “Presshouse” Igaunijā). Stabils ir arī radio bizness.

Interneta izdevumu auditorija turpināja pieaugt: tas noticis ar 10 no 15 populārākajām ziņu vietnēm. Populārākā vietne visās trīs Baltijas valstīs arī šogad ir ‘’Delfi”.

Šogad papildus datu analīzei “Baltijas mediju veselības pētījums 2014 – 2015” iedziļinājies arī svarīgākajos notikumos Baltijas mediju tirgū iepriekšējā gadā, par nozīmīgāko atzīstot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dažādos ceļus, pretojoties Krievijas propagandai (lasiet šeit). Par gada svarīgāko notikumu Igaunijā atzīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Delfi AS vs Estonia, ar kuru medijiem noteikta atbildība par lietotāju komentāriem. Par svarīgāko notikumu Latvijā – sabiedrisko mediju nostiprināšanās un tam sekojošie konflikti ar politiķiem un konkurentiem, bet Lietuvā – mēģinājums atcelt aizliegumu pašvaldībām izdot savas avīzes.

Par gada cilvēku Re:Baltica un SSE Riga Mediju centrs atzinuši Igaunijas uzņēmēju Margusu Linnemā (Margus Linnamäe), kurš pērn kļuva par vienīgo īpašnieku vadošajā Baltijas mediju grupā “Eesti Media” un iegādājās arī abas Latvijas nacionālās ziņu aģentūras LETA un BNS. Pēdējā gan ātri tika pārdota citam igauņu uzņēmējam, Arnoldam Megi, kam mediju nozarē nav lielas pieredzes.

Pētījums pieejams angļu valodā (Baltic Media Health Check) Tas ir brīvi izmantojams ar atsauci uz Re:Baltica un SSE Mediju centru. Finanšu datus nodrošināja “Baltic Target”, bet datus par auditoriju – TNS.

Share on FacebookTweet about this on TwitterEmail this to someonePrint this page
Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!