Kad iedegas sarkanā lampiņa

Otrajā pandēmijas vilnī sabruka arī teicamnieki. Elizabetei atzīmes pasliktinājās tikai nedaudz, bet viņa no rītiem raudāja, jo nespēja sevi piespiest pieslēgties kārtējai tiešsaistes stundai.

Otrajā pandēmijas vilnī sabruka arī teicamnieki. Elizabetei atzīmes pasliktinājās tikai nedaudz, bet viņa no rītiem raudāja, jo nespēja sevi piespiest pieslēgties kārtējai tiešsaistes stundai.

Attālināto mācību laikā Kārlis no skolēna ar labām atzīmēm iekļuva to pusaudžu rindās, kam draudēja palikšana uz otru gadu. Nelīdzēja nedz draudi, nedz mammas asaras.

“Mammu, man neko negribas. Galīgi nevaru piespiest sevi izpildīt mājas darbus,” pērn ziemā man Whatsapp rakstīja meita, kas mācījās 12.klasē. Citā reizē viņa zvanīja un raudāja. Ka ir slikti. Ka viņa jau teju divus gadus nav varējusi satikties ar draugiem. Ka nebūs izlaiduma. Ka mājasdarbu par daudz un viņai nav pat laika paēst. Es mēģināju uzmundrināt. Saņemies. Pacieties. Tikai tagad, vairākus mēnešus strādājot pie rakstu sērijas par to, kādas sekas attālinātās mācības atstājušas uz skolēniem, sapratu, cik nepareiza bija mana rīcība.

No dziļas apātijas līdz pat domām par pašnāvību - eksperti norāda, ka attālināto mācību radītās psihoemocionālās problēmas skolēniem paliks arī jaunajā mācību gadā. Skolas saka, ka ir tam gatavas. Tas neizklausās ticami, jo vidusskolās uz vienu psihologu ir vidēji 750 skolēnu, bet profskolās - pat 5000, rāda Re:Baltica aprēķini.

Covid-19 pandēmijā it īpaši mediķi un žurnālisti kļuvuši par agresijas mērķiem internetā, bet vainīgie lielākoties paliek nesodīti, jo policija netic draudu īstumam.

Sieviete, kura ziņo par izvarošanu, iecirknī sastop iespējamo varmāku, uzklausa darbinieka mēģinājumu atrunāt no iesnieguma un nevar mazgāties divas dienas, jo policija nevar nodrošināt tiesu medicīnas ekspertu. Ko šis gadījums liecina par policistu attieksmi un prasmēm strādāt ar vardarbības upuriem?

Neilgi pēc Eiropas Savienības (ES) lēmuma Ryanair lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas un tam sekojošās opozīcijas žurnālista aresta dēļ jūnijā papildināt sankciju sarakstu ar vairākiem Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko pietuvinātiem biznesmeņiem, straujas īpašnieku maiņas piedzīvojuši divi Latvijas uzņēmumi, ko kontrolēja sankcionētā Alekseja Aleksina (Oleksina) ģimene.

Summas, ko farmācijas firmas atvēl mediķu atbalstam, Latvijā ar katru gadu pieaug. Pēdējos piecos gados atbalsts sasniedzis 18,5 miljonus eiro. Lielākie saņēmēji ir dažādas ārstu biedrības: ne tikai konferencēm vai ārzemju braucieniem, bet arī ļoti dārgām biedrību sēdēm ar klātiem galdiem. Agrāk mediķi teica — valsts nefinansē tālākizglītību, ņemam no zāļu ražotājiem. Tagad, kad maksā arī valsts, pacientiem riskantā prakse turpinās vēl lielākos apmēros.

Zāļu firmas atbalsta ne tikai mediķu organizācijas, bet arī individuālus ārstus, maksājot kā lektoriem vai finansējot ārzemju braucienus. Tā ārsts var nopelnīt pat 19 000 eiro gadā.