Vai ES iznīcinās piekrastes zveju?

Vairāk nekā 600 cilvēku Facebook dalījušies ar biedrības Mazjūras zvejnieki ierakstu, ka “”zaļo” prasību pavadā top Latvijas piekrastes zvejas iznīcināšanas plāns”.

Vairāk nekā 600 cilvēku Facebook dalījušies ar biedrības Mazjūras zvejnieki ierakstu, ka “”zaļo” prasību pavadā top Latvijas piekrastes zvejas iznīcināšanas plāns”.

Sociālajos medijos ar nekorektu kontekstu izplatīta ziņa par Eiropas Komisijas reģistrēto pilsoņu iniciatīvu Eiropas Savienībā samazināt industriālās lauksaimniecības dzīvnieku skaitu. Šāds piedāvājums nenāk no ES institūcijām. Lai iedzīvotājus vairāk iesaistītu lēmumu pieņemšanā, jebkurai pilsoņu grupai ir iespēja piedāvāt savu likumdošanas ideju, un tās reģistrēšana nebūt nenozīmē, ka ideja tiks atbalstīta.

Šogad septembrī Latvija iesaistīsies ES mēroga projekta EUVABECO pilotprogrammā, kurā plānots izstrādāt un izmēģināt dažādus ar vakcināciju saistītus rīkus. Taču sociālajos medijos izskanējuši maldi, ka projekts it kā paredz piespiedu vakcinēšanos un jaunu pošu testēšanu. Tā nav taisnība.

Jūlija vidū valdības sēdē skatīts ziņojums par 2028. gadā gaidāmo Latvijas prezidentūru ES un paredzētajām izmaksām – 92,5 miljoniem eiro. Tas radījis jautājumus, vai Latvija neplāno tērēt daudz vairāk pat par stipri turīgākām valstīm. Re:Check, salīdzinot publiski pieejamo informāciju par citu valstu ES prezidentūras izmaksām, secināja, ka plānotā summa nebūt nav starp augstākajām.

Sociālajos medijos daudzi redzējuši maldinātāja Rūdolfa Brēmaņa video par plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica izmaksām. Viņš to sauc par “vienkāršām sliedītēm un pāris stacijām”, kas potenciāli varot būt dārgākais dzelzceļa projekts pasaulē. Tādiem pieņēmumiem nav nekāda pamata.

Sociālajā medijā Facebook kāds zināms maldinātājs aicina rūpīgi pētīt augļu un dārzeņu uzlīmes, jo uz tām esot kods, kas atklāj, vai produkts ir ģenētiski modificēts. Tā nav taisnība – tam, vai produkts ir ģenētiski modificēts vai satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas, ir jābūt skaidri norādītam ar vārdiem. Proti, lai atpazītu ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), nav jāpēta ciparu kodi.