Vai partijas pildījušas vēlēšanu solījumus? Izglītība

Skolu tīklā un pedagogu atalgojumā būtisku uzlabojumu nav. Augstākajā izglītībā un zinātnē lielie solījumi palikuši uz papīra.

Skolu tīklā un pedagogu atalgojumā būtisku uzlabojumu nav. Augstākajā izglītībā un zinātnē lielie solījumi palikuši uz papīra.

Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija (ZM) panākusi kopš 2017. gada virzītās izmaiņas, kas atļauj cirst jaunākus kokus un tātad nocirst vairāk. To formālais pamatojums šoreiz ir nepieciešamība saražot vairāk kurināmās šķeldas, lai palielinātu Latvijas enerģētisko drošību. Re:Check skaidro, kāpēc pieņemtie grozījumi šā resursa pieejamību būtiski nepalielinās un kāpēc ministrijas prognoze “par 20% vairāk šķeldas” ir stipri apšaubāma.

Pāris dienas pirms Jāņiem valdība lielā steigā pieņēma izmaiņas koku ciršanas noteikumos, ļaujot cirst jaunākus mežus. Iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) šo pašu lēmumu (neveiksmīgi) virzīja ar argumentu – jāļauj īpašniekiem pelnīt vairāk, savukārt tagad politiķi to attaisno ar rūpēm par Latvijas energodrošību jeb nepieciešamību palielināt kurināmās šķeldas pieejamību. Re:Check skaidro, kāpēc izmaiņas ražotājiem vairāk vai lētāku šķeldu nenodrošinās, kādas vēl pretrunas ir politiķu teiktajā un kāpēc vairāki pēdējo gadu laikā mainījuši viedokli.

Dienu pirms 16. jūnija pedagogu piketa LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? par skolotāju algas prasībām diskutēja Seimas frakciju pārstāvji. Re:Check pārbaudīja viņu teikto un secināja, ka vairāku deputātu paustais ir maldinošs un neatbilst patiesībai.

Pusotrs tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, ka bijusī Latvijas Augstākās Padomes deputāte Velta Čebotarenoka, kura aicina ziedot Uzvaras pieminekļa nojaukšanai, esot apzagusi 1995.gadā likvidētās Bankas Baltija noguldītājus. Tā nav taisnība.

Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība) raidījumā Kas notiek Latvijā? komentēja pārmetumu, ka daudzi priekšlikumi par ukraiņu bēgļiem nepieciešamo atbalstu atduras pret partijas pārziņā esošo Finanšu ministriju, un kā pretargumentu minēja Igauniju. Proti, tur valsts bēgļiem esot paredzējusi mazāku kopējo finansējumu nekā Latvijā. Re:Check secināja, ka tā nav taisnība. Gan Igaunijā, gan Lietuvā rezervētās summas ir lielākas nekā Latvijas 116 miljoni eiro.