Sociālajos medijos daudzi dalījušies ar ierakstu, kurā it kā redzami pārtikas veikala plaukti Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Tajā krievu valodā teikts, ka pirms iestāšanās ES arī mums esot solīts simts veidu desas, taču nekā. Uz video ir vārdi” “Latvija bankrots”, bet Facebooktas publicēts ar piebildi: “Tagad es zinu, kāpēc žogu vajag.” Šie apgalvojumi ir absurdi un bez jebkāda pamatojuma.
Klimata pārmaiņu rezultātā pasaulē arvien biežāk ir ekstrēmi laikapstākļi. Šajā kontekstā tiek runāts arī par postošām vētrām – tostarp šovasar Cēsu pusē un Bauskā pieredzētajām. Vai Latvijā vētru kļūst vairāk, ko par to biežumu un vēja ātrumu rāda meteorologu apkopotie vēsturiskie dati un kādas ir ekspertu prognozes nākotnei?
Jūlija vidū valdības sēdē skatīts ziņojums par 2028. gadā gaidāmo Latvijas prezidentūru ES un paredzētajām izmaksām – 92,5 miljoniem eiro. Tas radījis jautājumus, vai Latvija neplāno tērēt daudz vairāk pat par stipri turīgākām valstīm. Re:Check, salīdzinot publiski pieejamo informāciju par citu valstu ES prezidentūras izmaksām, secināja, ka plānotā summa nebūt nav starp augstākajām.
Dezinformators Rūdolfs Brēmanis populārā Facebook un Tiktok video stāsta, ka Latvijā bijušas pirmās geju kāzas. Tā nav taisnība. Latvijā viendzimuma laulība nav atļauta. Latvijā ir iespējams noslēgt partnerības līgumu, kas nav laulība.
Latvijā līdzīgi kā citās valstīs vakcīnskeptiķi dalās ar kādu ziņu par respektablajā medicīnas žurnālā BMJ Public Health publicētu rakstu. Tajā esot teikts, ka Covid vakcīnas var būt līdzvainīgas mirstības pieaugumā rietumvalstīs. Pētījuma ziņojums ir pārprotams, citi zinātnieki ir kritizējuši tajā paustā vēstījuma pamatojumu un datu neesamību un arī pats žurnāla izdevējs solījis prasīt autoriem plašāku skaidrojumu.
Facebook populārs kļuvis apgalvojums, ka Šveicē esot aizliegta mamogrāfija – šī krūšu pārbaudes metode esot bīstama un izraisot vēzi. Tā nav taisnība. Šveice nav aizliegusi mamogrāfiju. Tā neizraisa audzējus, bet gan palīdz tos atklāt un glābt dzīvības.
Mamogrāfija ir krūts pārbaude ar rentgenu, kas ļauj atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā. Daudzās valstīs, arī Latvijā, sievietēm noteiktā vecumā tā ir valsts apmaksāta vēža skrīninga metode. Latvijā par valsts līdzekļiem to veic sievietēm no 50 līdz 68 gadiem. Latvijā audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis, un sievietēm tas visbiežāk ir krūts vēzis.