mRNS kovida potes neizraisa vēzi un infertilitāti
APGALVOJUMS
mRNS kovida vakcīnas palielina vēža risku un rada fertilitātes problēmas.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Pētījumi liecina, ka kovida vakcīnām nav saistības ne ar vēzi, ne auglības problēmām.
Dezinformators Armands Māliņš, kurš izmanto segvārdu Viedais Manels, maldina, ka kovida vakcīnas palielina vēža risku un rada fertilitātes problēmas. Tam nav pamata.
Manels stāsta par gadījumu, kad 14 gadus vecs pusaudzis bez vecāku piekrišanas saņēmis vakcīnu. Likums to atļauj, taču Manels brīdina par pošu ietekmi uz veselību:
“Vecākiem atliek vien izskaidrot bērnam par draudošo ar mRNS vakcīnām “nekādi nesaistīto” vēzi un brīdināt par potenciālām fertilitātes problēmām.”
Latvijā mRNS vakcīnas pieejamas tikai pret kovidu. Tādēļ var spriest, ka Manels runā par kovida vakcīnām. Atšķirībā no tā sauktajām klasiskajām potēm, mRNS vakcīnas nesatur pašu mikrobu vai tā fragmentus, bet ģenētisku instrukciju, kas iemāca imūnšūnām cīnīties pret attiecīgo organismu
Kovida vakcīnas neietekmē vēža risku. Šādu saikni noliegušas vairākas medicīnas institūcijas, piemēram, ASV Nacionālais vēža institūts, Majo klīnika un Lielbritānijas vēža pētniecības centrs Cancer Research UK. Vēzis nav konstatēts arī pētījumos par kovida vakcīnu ilgtermiņa blaknēm.
Pērn no jauna raisījās diskusijas par kovida vakcīnu saistību ar vēzi, jo gada nogalē Dienvidkorejas pētnieki publicēja vēstuli par sava pētījuma provizoriskajiem rezultātiem – vakcinētie Korejas iedzīvotāji gadu pēc vakcinēšanās biežāk slimojuši ar noteiktiem vēža veidiem nekā nepotētie. Taču pētījums vēl nav izgājis zinātnisko recenzēšanu jeb peer-review un Dienvidkorejas pētnieku metodes ir plaši kritizētas. Viena sūdzība ir – viņi nav ņēmuši vērā virkni citu faktoru, kas varētu veicināt vēzi, piemēram, smēķēšanu, kovida infekciju, cilvēku un viņu ģimeņu slimības vēsturi. Citi kritizē statistisko analīzi, kas neatbilstot pētījumā dizainam.
Kovida vakcīnas nerada fertilitātes problēmas
Šogad janvārī Linčēpingas Universitāte publicēja pētījumu par 60 tūkstošiem fertīlā vecuma sieviešu laikā no 2021. līdz 2024. gadam. 75 % bija vakcinētas pret kovidu (absolūtais vairums ar mRNS vakcīnām). Nebija būtiskas atšķirības tajā, cik bieži sievietes dzemdēja. Lai pārliecinātos par vakcīnu efektu, pētnieki ņēma vērā arī citus ar auglību saistītus faktorus, piemēram, vecumu un hroniskas slimības.
Savukart Ķīnas zinātnieki, apkopojot 14 pētījumus, šogad secināja, ka vakcinācijai pret kovidu nav būtiskas ietekmes uz vīriešu un sieviešu auglību. Turpretim saslimšana ar kovidu samazina spermas kvalitāti, spermatozoīdu skaitu un spēju peldēt.
Kovida vakcīnas nav saistītas arī ar grūtniecības komplikācijām: spontāno abortu, priekšlaicīgām dzemdībām, nedzīvi dzimušiem bērniem vai mazuļu veselības traucējumiem. Tāpat jāmin, ka kovida infekcijas gadījumā vakcinētām sievietēm ir zemāks komplikāciju risks.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
