Zobu pastās fluors nav bīstamā daudzumā

Dzīvesstila influenceris Pēteris Valdmanis populārā video pielīdzina zobu pastu indei un lēš, ka tajā esošais fluors samazina cilvēku prāta spējas un pilnībā noslēdz viņus no “dabas, Dieva un spiritualitātes”. Lielās devās fluors var kaitēt veselībai, taču zobu pastās šī viela ir niecīgā un drošā daudzumā. 

Valdmanis apgalvo, ka viņa mērķis ir uzdot jautājumus, taču video zobu pasta parādīta ar toksiskas vielas simbolu.

Kas ir fluors?

Fluors ir minerālviela, kas dabiski atrodas ūdenī un pārtikā. Fluoru parasti izmanto zobu pastu sastāvā, jo tas uzlabo zobu veselību: atjauno emalju, padara to noturīgu pret skābēm un kavē baktēriju vairošanos. Zobu pastās fluors ir sāļu formā. Piemēram, Colgate izmanto nātrija fluorīdu. Ja uz iepakojuma rakstīts, ka fluorīda koncentrācija ir 1000 ppm, tas nozīmē, ka tajā 0,01 % ir fluora daļiņas.

Pārtikā fluora ir salīdzinoši maz, tādēļ vairumu cilvēki uzņem ar dzeramo ūdeni un zobu pastu. Daļā valstu, piemēram, ASV un Īrijā  fluoru pievieno dzeramajam ūdenim. Latvijā to nedara, bet fluors ūdenī ir arī dabiski.

Cik daudz fluora drīkst uzņemt?

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pērn secināja, ka cilvēkiem virs astoņu gadu vecuma, tajā skaitā grūtniecēm, drošs fluora daudzums dienā ir 3,3 miligrami. Zīdaiņiem līdz gada vecumam iesaka nepārsniegt vienu gramu dienā, bērniem 1–3 gadu vecumā – 1,6 miligramus, bet 4–8 gadus veciem bērniem – divus miligramus dienā. EFSA ir ļoti piesardzīgi. Salīdzinājumam ASV varas iestādes noteikušas, ka droša deva ir līdz 10 miligramiem dienā.

Akūta saindēšanās ar fluoru parasti notiek, īsā laikā uzņemot ļoti lielu vielas daudzumu. Tie ir aptuveni pieci miligrami uz cilvēka svara kilogramu. Piemēram, 75 kilogramus smagam cilvēkam tie būtu 375 miligrami dienā, ko ar pārtiku, zobu pastu un fluorētu ūdeni uzņemt faktiski nav iespējams.

Valdmanis min, ka “pēdējos gados publicētas vairākas meta analīzes, kurās bērniem ar augstāku fluorīda ekspozīciju konstatēta saistība ar zemākiem IQ radītājiem”.

Pētnieki šādu saistību tiešām ir novērojuši, taču Valdmanis noklusē, ka korelācija eksistē tikai vietās, kur ūdenī fluors ir augstā koncentrācijā – lielākā nekā atļauts Latvijā un citur Eiropas Savienībā. Tāpat Valdmanis nemin, ka zobu pastās ir tik maz fluora, ka tās risku nepalielina.

Zobu pastās ir nekaitīgs fluora daudzums

ASV Nacionālais Veselības institūts norāda, ka pieauguši cilvēki, mazgājot zobus, dienā uzņem aptuveni 0,1 miligramus fluora. Bērni zobus mazgā neuzmanīgāk un apēd divas līdz trīs reizes vairāk fluora. Abos gadījumos tas ir niecīgs daudzums, kas nav ne tuvu EFSA drošuma robežām.

Kas notiek, ja cilvēks nejauši norij visu zobu pastas zirnīti? Pēc Re:Check aprēķiniem zirnītī ir 1–1,5 miligrami fluora (tas sver ne vairāk par vienu gramu, un vairumā zobu pastu ir 0,01–0,15 % fluora). Pieaugušam cilvēkam šāds daudzums nekaitēs, bet mazam bērnam tas ir daudz. Tādēļ drošības dēļ bērniem jāizmanto zobu pasta ar salīdzinošu zemu fluora koncentrāciju (1000 ppm) un zobi jāmazgā vecāku uzraudzībā.

Tātad Valdmaņa biedēšanai ar zobu pastu kā indi nav pamata.

Likumā noteikts, ka dzeramajā ūdenī nedrīkst būt vairāk par 1,5 miligramiem (mg) fluora jonu. Taču vairumā Latvijas dzeramā ūdens tā ir stipri mazāk. Piemēram, Rīgā tas satur vidēji 0,1 miligramus fluora litrā, bet Liepājā – 0,32 mg/L. Tātad arī, piemēram, Rīgā pieaugušam cilvēkam būtu jāizdzer 33 litri krāna ūdens, lai sasniegtu EFSA drošuma robežu.

Vai bez fluora var iztikt?

Valdmanis min, ka pats nelieto zobu pastu. Tā vietā viņš izmanto sodu, aktivēto ogli, kokosriekstu eļļu un minerāli hidroksiapatītu, kas satur kalciju un fosfātu.

Rīgas Stradiņa universitāte norāda, ka kalcijs un fosfors ir nepieciešami, lai atjaunotu zobu emalju. Taču tas nevar notikt bez fluora palīdzības. “Tikai fluora joni ir pietiekami spēcīgi, lai apvienotu izšķīdušos kalcija un fosfāta jonus, un kopā ar tiem atjaunotu bojāto emalju,” rakstīts universitātes informatīvajos materiālos. Ja trūkst fluora, papildu kalcijs un fosfāts neko nedos.

Uzticamu avotu vietā mākslīgais intelekts

Valdmanis video parāda pētījumus, kas it kā pamato viņa pausto. Taču šie pētījumi neeksistē – tos halucinējis jeb “izfantazējis” mākslīgais intelekts. Piemēram, video norādītais Juntao Hao (Yuntao Hao) pētījums par fluoru un IQ nepastāv. Valdmaņa video redzams “pētījuma” digitālā objekta identifikators jeb DOI. Tas ir unikāls kods, ar kuru var atrast interneta publikācijas. Šajā gadījumā norādītais DOI ir “10.1016/j.envint.2022.107199”. Taču, ievadot šo kodu DOI meklētajā, redzama pilnīgi cita publikācija par plastmasas piesārņojumu cilvēku asinīs. Šāda pētījuma nav arī akadēmisko publikāciju datubāzē Google Scholar.

Video redzami arī apšaubāmi pētnieku citāti. Piemēram, fiziķis Alberts Einšteins 1954. gada vēstulē Gustavam P. Ādamsam it kā rakstījis, ka “iekšķīga fluorīda uzņemšana nodara vairāk ļaunuma nekā labuma.” Re:Check neatrada pierādījumus, ka šāda vēstule eksistē vai ka Einšteins būtu publiski runājis par fluoru.

Citāts piedēvēts arī skotu psihiatram Donaldam Evenam Kameronam, kurš pazīstams ar neētiskiem eksperimentiem ASV izlūkdienestu labā. Tas it kā ņemts no viņa publikācijas Vēzis un fluorēts ūdens. Taču šādas publikācijas nav, un Re:Check neatrada, ka Kamerons būtu rakstījis par šo tematu.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.