Vēja enerģija nav bezvērtīga

Kāds Facebook dezinformatoru profils atkārtoti publicējis fragmentu no laikraksta Ventas Balss 2020. gada publikācijas par vēja parkiem. Ierakstā noklusēts, ka teksts ir sešus gadus vecs un nav attiecināms uz pašreizējo situāciju.

Fragmentā pausts:

“Grāveris ir pētījis Ekonomikas ministrijas datubāzes par to, cik tiek samaksāts par atjaunojamām enerģijām, salīdzinot ar tirgus jeb biržas cenu. Viņš konstatēja, ka par vēja saražoto enerģiju tiek samaksāts četras reizes vairāk nekā enerģija maksā biržā.”

Tekstā minētais Grāveris ir fizikas zinātņu doktors Visvaldis Grāveris, kurš iepriekš maldinājis par atjaunīgo enerģiju un klimata pārmaiņām.

Pirms 22 gadiem Latvijā ieviesa atbalsta sistēmu uzņēmējiem, kas elektrību ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunīgajiem energoresursiem, piemēram, vēja stacijās un mazajās hidroelektrostacijās. Tika nolemts, ka elektroenerģiju no šiem ražotājiem iepirks dārgāk nekā tirgū. Ražotājiem noteiktā virskompensācija jeb obligātā iepirkuma komponente (OIK) tika iekļauta elektrības gala patērētāju rēķinos, bet kopš 2023. gada to ražotājiem maksā valsts.

Raksta publicēšanas laikā 2020. gadā OIK sistēmas ietvaros ar vēju saražotā elektrība tiešām tika iepirkta par gandrīz 3,7 reizes augstāku cenu. Taču tas ir mainījies. Pērn šāds atbalsts tika sniegts tikai vienam vēja enerģijas ražotājam SIA Vēja enerģija, un pirmajā pusgadā iepirkuma cena bija 1,75 reizes augstāka par tirgus cenu. Iepirkuma summa bija 817 tūkstoši eiro, no kuriem 350 tūkstoši bija atbalsts virs tirgus cenas. Dati par otro pusgadu vēl nav publicēti. Salīdzinājumam: 2020. gadā ar vēju ražotā enerģija iegādāta par 15,8 miljoniem. Valsts virs tirgus cenas iegādājas arī elektrību, kas ražota no biomasas, biogāzes un hidroelektrostacijās. Par to valsts maksāja attiecīgi 1,81, 1,6 un divas reizes vairāk par tirgus cenu.

Jau pagājušajā gadā Klimata un enerģētikas ministrija Re:Check skaidroja, ka nākotnē uzbūvētajiem vēja parkiem šādu atbalstu sniegt nav paredzēts.

Lieki saražotā elektrība nenonāk “izgāztuvē”

Autors turpina:

“Tādai elektrībai nav tirgus vērtības, jo prece ir vērtīga tikai tad, ja tai ir pieprasījums. Ja to saražoto kilovatu ir par daudz, jāmaksā nauda par to nogādāšanu izgāztuvē.”

Tā nav taisnība. Ar vēju par daudz saražoto elektrību pārdod Nord Pool biržā un eksportē. Nord Pool biržā elektrības ražotāju un patērētāju pārstāvji katru dienu iesniedz savus solījumus nākamajai dienai un atbilstoši piedāvājumam un pieprasījumam tiek noteikta biržas cena. Ja nākamajā dienā rodas neparedzētas izmaiņas, ražotāji un patērētāji var iesniegt pieteikumus biržā par papildu pārdošanas vai pirkšanas apjomiem. Lieki saražoto elektrību var Baltijas ietvaros pārdot arī balansēšanas tirgū, piemēram, izmantošanai elektriskajos boileros katlumājās.

Vai vēja parki strādā ar tikai 20 % jaudu?

Tālāk tekstā minēts:

“Grāveris ir veicis Latvijas vēja parku izstrādes analīzi. Gada griezumā tie ir saražojuši tikai ap 20% no enerģijas, kas tiem būtu jāsaražo, ja spētu visa gada garumā darboties ar nominālo jaudu (kā to spēj termoelektrostacijas un kodolelektrostacijas). Turklāt pusi no visa gada laika tie ir strādājuši ar jaudu mazāku par 10%, jo nav bijis pietiekami stiprs vējš.”

Vēja enerģijas asociācijas padomes loceklis Renārs Urbanovičs Re:Check iepriekš skaidrojis, ka vēja stacijas ar maksimālo jaudu darbojas tad, kad vēja ātrums ir no 11,5 līdz 13 metriem sekundē. Urbanovičs stāstīja, ka vecākos vēja parkos, piemēram, Grobiņas pagastā efektivitāte tiešām ir aptuveni 20 %, bet modernākos parkos, piemēram, vēja parkā Tārgalē tā pārsniedz 30 %. Savukārt 165 metrus vai augstāku vēja turbīnu efektivitāte var sasniegt 35–40 %. Latvernergo Re:Check skaidro, ka, piemēram, uzņēmuma Laflora Energy vēja parkam, kurš darbību sāka jūlijā, prognozētā efektivitāte ir 36,7 %,

Vai ražot ar vēju ir dārgāk nekā ar dabasgāzi?

Tālāk tekstā rakstīts:

“Obligātā iepirkuma dēļ var būt situācijas, ka ir jāaptur daudz lētākie un izdevīgākie ģenerācijas avoti – TECi un pat lielie HESi – un obligāti jāpieņem daudz dārgākā vēja enerģija.”

Pieņēmumam, ka ar dabasgāzi darbināmās termoelektrostacijas elektroenerģiju saražo lētāk nekā vēja parki, nav pamata. Turklāt kopš 2020. gada, kad publicēts oriģinālais teksts, situācija būtiski mainījusies – dabasgāzes cena pasaulē ievērojami augusi, savukārt vēja parki kļuvuši modernāki un efektīvāki. Saskaņā ar Deutsche Bank jau 2021. gadā apkopoto informāciju ES elektrības ražošanai ar iekšzemes un jūras vēja stacijām mūža laikā ir zemākas izmaksas nekā ražošanai ar dabasgāzi vai oglēm. Prognozējams, ka līdz 2030. gadam izmaksu starpība augs. Starptautiskā enerģētikas aģentūra secinājusi, ka 96 % no 2023. gadā atklātajām iekšzemes vēja un liela mēroga saules elektrostacijām bija zemākas ražošanas izmaksas nekā jaunuzceltām ogļu un dabasgāzes spēkstacijām. 

Tikmēr OECD Kodolenerģijas aģentūra janvārī ziņoja, ka pērn ražot elektrību iekšzemes vēja stacijās bija izdevīgāk nekā termoelektrostacijās. Jūras vēja staciju izmaksas savstarpēji ievērojami atšķīrās, tādēļ tās ir grūti salīdzināt ar citiem enerģijas avotiem.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.