Vai piesātinātie tauki kaitē veselībai?

Uztura speciāliste, ķīmiķe un homeopāte Silvija Ābele populārā video stāsta, ka piesātināto taukskābju uzņemšana korelē ar garāku mūžu un nav saistīta ar kardioloģisko notikumu risku. Ābeles paustais balstās uz pretrunīgiem pētījumiem. Tāpat viņa rada maldinošu iespaidu, ka “sliktajam” holesterīnam nav negatīvas ietekmes uz veselību.

Vai piesātinātās taukskābes ir saistītas ar kardioloģisko notikumu risku?

Ābele video stāsta, ka “konvencionālā medicīna” cenšas iebaidīt cilvēkus ar holesterīnu, taču no taukiem neesot jābaidās. Viņa pauž:

“Piesātinātie tauki un vairāk tauku uzturā nav saistīti ar kardiovaskulāro notikumu augstāku risku.”

Kardioloģiskie notikumi ir, piemēram, sirdstrieka, insults, sirdsdarbības apstāšanās.

Daudz piesātināto taukskābju parasti ir dzīvnieku izcelsmes produktos (zīdītāju gaļā, olās, sviestā), kā arī kokosriekstu un palmu eļļā. Amerikas sirds asociācija iesaka uzturu, kurā piesātinātās taukskābes ir ne vairāk kā 6 % no kopējām kalorijām. 

2020. gadā pētnieki no Cochrane Library apkopoja 15 kontrolētus nejaušinātus pētījumus par piesātinātajām taukskābēm un veselību. Kontrolētus nejaušinātus pētījumus uzskata par zelta standartu cēloņsakarības pētīšanā. Autori secināja: samazinot piesātināto taukskābju daudzumu uzturā, samazinās kardioloģisko notikumu un slimību risks. “Jo lielāks ir piesātināto tauku daudzuma samazinājums un jo vairāk pazeminās kopējā holesterīna līmenis serumā, jo labāka ir aizsardzība pret sirds un asinsvadu slimībām,” raksta autori. Cochrane Library pētījums tiek vērtēts atzinīgi, taču vairāki pētnieki lēš, ka šobrīd pieejamie pierādījumi nav pietiekami spēcīgi. 

Mūsdienās pētnieki sāk arī izsvērt, cik liela nozīme ir piesātināto taukskābju avotam. Piemēram, novērojuma pētījumā par 27 tūkstošu eiropiešu ēšanas paradumiem kopējais piesātināto taukskābju daudzums uzturā nebija saistīts ar koronārās sirds slimības rašanos. Taču tās biežāk attīstījās tiem, kas piesātinātās taukskābes uzņēma ar sarkano gaļu, un retāk tiem, kas lietoja jogurtu un sieru. 

Tātad šobrīd uzskata, ka piesātinātās taukskābes palielina kardioloģisko notikumu risku. Šis jautājums jāpēta tālāk, taču Ābeles nostāja, ka saistības nav, ir pārāk kategoriska.

Vai piesātinātie tauki pagarina mūžu?

Ābele pauž:

“Kad cilvēkiem mērīja dzīvildzi, patiesībā tiem, kuriem bija piesātinātie tauki vairāk uzturā, bija lielāka dzīvildze – ilgāka nekā tiem, kam maztauku uzturs. Un tagad es runāju par pētījumu, kas saucas PURE study.”

Ābeles minētais PURE ir starptautisks projekts, kurā pēta urbanizācijas ietekmi uz cilvēku veselību. 2017. gadā projekts publicēja pētījumu par uztura ietekmi uz mirstību. Tajā analizēja datus par 135 tūkstošiem cilvēku no 18 valstīm, lielākoties no Āzijas. Lielāks ogļhidrātu īpatsvars uzturā bija saistīts ar augstāku mirstību, bet lielāks tauku (arī piesātināto taukskābju) īpatsvars – ar zemāku.

Taču viss nav tik vienkārši, kā stāsta Ābele.

Pirmkārt, pētījumu kritizējuši, piemēram, Hārvarda Universitātes Uzturzinātnes nodaļa. Tās zinātnieki norāda, ka PURE pētnieki nav ņēmuši vērā, cik daudz cilvēki ēduši transtaukskābes, kas īpaši kaitē sirds un asinsvadu veselībai un ko lielā daudzumā ar margarīnam līdzīgiem produktiem uzņem Dienvidāzijas valstu iedzīvotāji. Tas var ietekmēt rezultātus. PURE pētījumā visus ogļhidrātus liek “vienā maisā”, taču ir atšķirība, vai ogļhidrāti nāk no dārzeņiem un augļiem, vai no saldumiem un baltajiem rīsiem. Liela daļa dalībnieku ir no laukiem nabadzīgās valstīs. Tas var nozīmēt, ka liela daļa cilvēku, kas uzņema maz tauku, dzīvoja trūcībā. Pētījuma datu ticamība esot apšaubāma – Ķīnas iedzīvotāju uzturs būtiski atšķiras no informācijas citos avotos. Tas ir svarīgi, jo pētījumā gandrīz trešdaļa datu ir par Ķīnas iedzīvotājiem.

Otrkārt, kopš 2017. gada ir publicēti arī vairāki pētījumu apkopojumi par tauku saistību ar mirstību, un tie ir pretrunā ar PURE kolektīva secināto. 

Piemēram, 2021. gadā Dienvidkorejas pētnieki apkopoja novērojuma pētījumus un secināja, ka augstāks piesātināto taukskābju īpatsvars uzturā korelē ar augstāku mirstību gan kopumā, gan no vēža un sirds un asinsvadu slimībām. Tikmēr 2020. gada pētījumu pārskatā zinātnieki konstatēja piesātināto taukskābju saistību ar mirstību no koronārās sirds slimības.

Divi zinātnieku kolektīvi par šo tematu ir apkopojuši kontrolētus nejaušinātus pētījumus. Abos apkopojumos atklāja, ka piesātināto taukskābju īpatsvara samazināšana uzturā būtiski nesamazina nāves risku. Vienā gan secināts, ka pozitīvs efekts ir cilvēkiem, kuriem jau ir paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks.

Tātad vairums pētījumu liecina, ka piesātinātās taukskābes mirstību palielina vai neietekmē, nevis to samazina. Ābeles izmantotā PURE rezultāti ir pretrunā ar šiem pētījumiem. 

“Sliktais” holesterīns var kaitēt veselībai

Video Ābele runā arī par tā saukto slikto holesterīnu:

“Kādām tiesībām tas ir sliktais holesterīns vai sliktā daļiņa? (..) Es neredzu loģiku saukt to par slikto un labo. Tie ir divi virzieni, kur viens piegādā un otrs savāc atlikumu.”

Holesterīns ir taukviela, ko organisms izmanto, lai, piemēram, ražotu hormonus un D vitamīnu. Organismā holesterīnu pārvadā vielas, ko sauc par lipoproteīniem. Atkarībā no tā, vai holesterīns sasaistīts ar zema vai augsta blīvuma lipoproteīniem, to mēdz saukt par slikto vai labo. Tā sauktais sliktais holesterīns ar asinsriti dodas pie šūnām, kurām tas ir nepieciešams, bet labais holesterīns ceļo uz aknām, kur to izvada no organisma.

Pārāk daudz “sliktā” holesterīna var radīt nogulsnes artēriju sieniņās. To sauc par aterosklerozi. Nogulsnes sašaurina artērijas, un var plīst to iekšējais slānis. Ja tas notiek, ķermenis mēģina aizlāpīt brūci ar asins recekli jeb trombu, kas var nosprostot asinsvadu. Trombs var arī atdalīties, aizceļot uz šaurākām artērijām un tās nobloķēt. Aterosklerozes gadījumā cilvēks var piedzīvot insultu, infarktu un audu atmiršanu.

Ko atbildēja Ābele?

Re:Check Ābelei vēstulē jautāja, kādēļ izceļ tieši PURE pētījumu, taču viņa tieši neatbildēja.

Ābele Re:Check atsūtīja 26 avotus, no tiem astoņas akadēmiskas publikācijas. Ābele arī minēja, ka liela daļa viņas secinājumu iegūti pašas pieredzē ar cilvēkiem. Re:Check izpētīja viņas sūtītās akadēmiskās publikācijas.

Viena no publikācijām bija jau minētais PURE pētījums. Cita bija plaši kritizēts novērojuma pētījumu apkopojums, kurā secināts, ka senioriem pēc 60 gadu vecuma ar augstāku slikto holesterīnu ir zemāka mirstība.

Par mirstību un piesātinātajām taukskābēm bija vairākas publikācijas. 

Divi darbi bija uztura zinātnieka Kristofera Ramsdena pētījumi par piesātināto taukskābju aizvietošanu ar nepiesātināto linolskābi. Pirmajā vīriešiem pēc nesena kardioloģiska notikuma šāda aizvietošana palielināja nāves risku. Taču tas neattiecas uz veseliem cilvēkiem, un citos kontrolētos pētījumos līdzīgiem pacientiem nāves risks nepalielinājās. Otrajā Ramsdens analizēja citu pētījumu datus un secināja, ka aizvietošana mirstību neietekmē, tātad Ābeles pausto par ilgāku mūžu neapstiprina.

Vēl Ābele atsūtīja pētījumu par Eiropas valstīs pieejamo produktu korelāciju ar sirds slimībām un mirstību. Autori lēš, ka tauki un arī atsevišķi dzīvnieku izcelsmes tauki ir saistīti ar mazāku mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Taču no šāda pētījuma ir grūti veikt slēdzienus, jo ēdiena pieejamība nav tas pats, kas patēriņš, un valstu līmenī ir faktiski neiespējami izslēgt visus faktorus, kas varētu ietekmēt mirstību. “Sakarības, kas ir derīgas valsts līmenī, var nebūt derīgas individuālā līmenī,” raksta paši autori.

Saistībā ar kardioloģiskiem notikumiem Ābeles sarakstā bija publikācija par senioriem ar palielinātu sirds un asinsvadu problēmu risku. Vidusjūras uzturs viņiem samazināja kardioloģisko notikumu skaitu. Šis pētījums nesakrīt ar Ābeles teikto par piesātinātajām taukskābēm, jo Vidusjūras uzturā ir daudz nepiesātināto taukskābju. Treknas gaļas un treknu piena produktu tajā ir izteikti maz. 

Ābele Re:Check atsūtīja arī ar tematu nesaistītus avotus. Piemēram, viena akadēmiskā publikācija bija par to, ka tā sauktā keto diēta (daudz tauku, maz ogļhidrātu), iespējams, palīdz Alcheimera slimības pacientiem veikt ikdienas darbības.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.