Latvijas mediji neklusē par protestiem Francijā un Lielbritānijā

“Ar kādu mērķi pie mums nozīmīga starptautiska informācija tiek noklusēta?” – ar šādiem vārdiem kāds Facebook lietotājs apgalvo, ka Latvijas lielie mediji neatspoguļo pasaulē notiekošo. Ieraksta autors runā par demonstrācijām un nemieriem Francijā, kā arī kādiem Londonas protestiem pret imigrāciju. Tā nav taisnība. Latvijas mediji ir atspoguļojuši un analizējuši protestus gan Francijā, gan citur.

Septembrī Francijā skolēni un studenti rīkoja vērienīgās protesta akcijas, sūdzoties par darbinieku un citu resursu trūkumu skolās. Šobrīd protesti pārauguši plašākā kustībā pret dzīves dārdzības pieaugumu un valdības bezdarbību. Demonstrācijās iepriekš bija notikušas sadursmes ar policiju. Taču 17. oktobrī, kad ielās devās 550–800 tūkstoši cilvēku, nekārtības sasniedza kulmināciju – naktī uz 18. oktobri izcēlās plaša demolēšana un laupīšana, kas turpinājās naktī.

Ierakstā pausts:

“Pasaulē notiek virkne nozīmīgu procesu, notikumu, viedokļu sadursmju, kurus mūsu masu mediji vispār neatspoguļo. Kaut vai pēdējie notikumi Francijā – skolēnu demonstrācijas pāraug par vispārējiem protestiem, ielās iziet vairāk kā pusmiljons grautiņu dalībnieku, tiek izlaupīti veikali, dedzināti rātsnami, kultūrvēsturiski pieminekļi. Kas organizē šos nemierus, kas tajos piedalās, kas tos finansiāli atbalsta? Panorāmā, TV, Delfos un citos masu medijos tas viss tiek pilnīgi ignorēts. (..) Vecāka gada gājuma cilvēki, kuri par pasaulē notiekošo uzzina tikai no Panorāmas, tiek atstāti pilnīgā neziņā par pasaulē notiekošo.”

Ieraksts publicēts nākamajā dienā pēc grautiņiem – 18. oktobrī plkst. 13.15. Tolaik portāls Delfi.lv jau bija publicējis ziņu par to, ka Francijas protestos piedalījās pusmiljons cilvēku un notika grautiņi – piemēram, Limožas pilsētā aizdedzināja vēsturisko rātsnama ēku un Parīzē izlaupīja veikalus. Tāpat no rīta par postīšanu ziņoja TVnet, bet vēlāk dienā arī sabiedriskais medijs, tajā skaitā Facebook ierakstā minētā Panorāma. Demonstrācijas notiek jau vairākas nedēļas. Latvijas mediji visu šo laiku ir ziņojuši gan par pašu faktu, gan par protestu cēloņiem un dalībniekiem. Panorāmā par Francijā notiekošo ziņoja arī 19. un 20. oktobrī, kad Parīzē bija ieradusies LSM korespondente Ilze Nagla.

Ieraksta autors arī stāsta, ka Francijā “ielās iziet vairāk nekā pusmiljons grautiņu dalībnieku”.

Tas nav pamatoti. Francijas mediji ziņo, ka vairums demonstrāciju dalībnieku nepiedalījās grautiņos. Oficiālu datu par grautiņu dalībnieku skaitu nav, taču 17. un 18. oktobrī Francijas policija aizturēja 2400 cilvēkus. Tā ir pavisam neliela daļa no simtiem tūkstošu protestētāju. Nav oficiālas informācijas par grautiņu dalībnieku etnisko vai valstisko piederību. Francijas prezidents Emanuels Makrons noliedz, ka vainojami esot islamticīgie vai imigranti. Francijas Tieslietu ministrija aizturētos iedala divās lielās grupās: organizēti galēji kreisie aktīvisti un cilvēki, kas haosa aizsegā centās aplaupīt veikalus.

Ierakstā arī teikts:

“Grandiozie protesti Londonā pret migrāciju arī palika bez atspoguļojuma, bez novērtējuma un analīzes.”

Ierakstā nav minēts, par kuriem “grandiozajiem protestiem” pret migrāciju ir runa. Re:Check neatrada, ka pēdējos mēnešos Londonā tādi bijuši. Nesenākā lielā pret imigrāciju vērstās demonstrācijas Londonā bija galēji labējā aktīvista Tomija Robinsonsa maijā rīkotais protests Apvieno karalisti, kurā pēc policijas aplēsēm piedalījās 60 tūkstoši cilvēku. Oficiāli protests bija “par nacionālo vienotību, vārda brīvību un kristīgajām vērtībām”. Tajā pašā dienā Londonā 15–20 tūkstoši devās gājienā, pieminot Nakbu – palestīniešu arābu masveida pārvietošanu un īpašumu atņemšanu 1948. gadā, Izraēlas valsts izveides laikā. Par abām demonstrācijām ziņoja TVnet, Apollo.lv un Lasi.lv. Savukārt sabiedriskais medijs un Delfi.lv ir vēstījuši par virkni citu pret imigrāciju vērstu protestu Lielbritānijā, piemēram, šogad septembrī, pērn septembrī un augustā.

Tātad nav pamata apgalvot, ka masu mediji Latvijā klusē par šiem notikumiem.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.