Vai liela daļa nabadzības riskam pakļauto ir jaunieši?
APGALVOJUMS
Liela daļa nabadzības riskam pakļauto ir jaunieši.
SECINĀJUMS
Drīzāk nav taisnība. No visiem nabadzības riskam pakļautajiem jaunieši vecuma grupā 18–24 gadi ir 4,7 %.
Jaunatnes organizācijas Protests valdes priekšsēdētāja un Saeimas vēlēšanu kandidāte Sindija Mierture (Progresīvie) stāsta, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kas atrodas uz nabadzības riska sliekšņa, ir jaunieši. Taču statistika rāda, ka jauniešu īpatsvars nabadzības riska pakļauto vidū ir salīdzinoši mazs.
Mierture sociālajos medijos publicētā video stāsta:
“24,7 % Latvijas iedzīvotāju atrodas uz nabadzības riska sliekšņa. Tas ir katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Un rodas jautājums – kā rodas šī statistika? Šie cilvēki nestrādā? Atbilde ir gluži pretēja. Viņi strādā, daži pat vairākos darbos, bet kāpēc mēs joprojām nevaram savilkt galus? Kāpēc mums joprojām ir jādzīvo no algas līdz algai? Un liela daļa no šiem cilvēkiem ir tieši jaunieši.”
Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) definīcijas nabadzības riska slieksnis ir 60 % no rīcībā esošo ienākumu mediānas. Jaunākie dati ir par 2024. gadu. Mājsaimniecībai ar vienu cilvēku šis slieksnis bija 699 eiro mēnesī, bet diviem pieaugušajiem ar diviem bērniem zem 14 gadu vecuma – 1468 eiro mēnesī. Togad Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 22 % jeb 404 tūkstoši iedzīvotāju. Miertures minētie 24,7 % ir iedzīvotāji, kuriem pastāv nabadzības vai sociālās atstumtības risks.
Nabadzības risks īpaši draud senioriem, bezdarbniekiem un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem.
Vai liela daļa nabadzības riskam pakļauto ir jaunieši?
Jaunieši nav liela daļa. Vecuma grupa 18–24 gadi veido 4,7 % no visiem nabadzības riskam pakļautajiem. Lielākā daļa ir pensijas vecuma iedzīvotāji.
Vai uz nabadzības riska sliekšņa pamatā ir strādājoši cilvēki?
Mierture video saka, ka “viņi strādā, bieži pat vairākos darbos”. Taču no visiem nabadzības riskam pakļautajiem pēc 18 gadu vecuma nodarbinātie ir tikai 8,7 %, bet vecuma grupā 18–24 gadi – 5,4 %. Tātad lielākā daļa ir nestrādājoši cilvēki. Pārvalde gan norāda, ka šajā grupā aptuveni ceturtdaļai apsekojumā nebija definēts ekonomiskais statuss.
Ko atbildēja Mierture?
Mierture Re:Check skaidroja, ka video runājusi par cilvēkiem uz nabadzības robežas, nevis par nabadzības riskam pakļautajiem, kam esot formāla nozīme. “[Jēdzienu] “uz nabadzības robežas” lietoju kā plašāku, poētisku apzīmējumu. Tas nav domāts kā sinonīms formālajam “nabadzības riskam pakļautais”. Šis jēdziens ietver arī to, ko angļu valodā apzīmē ar precarity – finansiālu un sociālu nedrošību.”
Taču jānorāda, ka Mierture video nerunāja par poētiskiem apzīmējumiem, bet atsaucās uz precīzu skaitli un statistikā definētu grupu – iedzīvotājiem, kas ir uz nabadzības riska sliekšņa.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
