Vai ZZS iegāja valdībā, kad ielās protestēja pedagogi un lauksaimnieki?
APGALVOJUMS
ZZS iegāja valdībā, kad ielās protestēja pedagogi, mediķi un lauksaimnieki un 100 dienās atrisināja viņu izceltās problēmas.
SECINĀJUMS
Puspatiesība. Pedagogi ielās bija pusgadu pirms, bet lauksaimnieki – pusgadu pēc ZZS iešanas valdībā. Tā 100 dienās neatrisināja visas galvenās problēmas.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) stāsta, ka partija piekrita darbam Evikas Siliņas valdībā ap laiku, kad valstī notika vairāku nozaru protesti. Taču pedagogi ielās bija pusgadu pirms, bet lauksaimnieki – pusgadu pēc ZZS iešanas valdībā. Tāpat nav pamata apgalvot, ka valdība 100 dienās atrisināja protestos izceltās problēmas.
Priekšvēlēšanu intervijā ziņu aģentūrai LETA Valainis atstāstīja notikumus 2023. gadā – laikā, kad no opozīcijas kļuva par valdības partiju:
“ZZS stāv pie izvēles – iet vai neiet valdībā. Ekonomika – mīnusā 0,9 %. Stagnācija ar mīnuss zīmi. Ielās – Doma laukums pilns ar skolotājiem, mediķiem. Lauksaimnieki ir izdzīti ielās. (..) Tas ir fons, kad ZZS izlemj iet valdībā. Un valdībai rēķins ir mīnus 400 miljoni.”
Valainis līdzīgi izteicās arī LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? Viņš teica: “Skolotāji, mediķi – pilns Doma laukums (..) Traktori Latvija ielās, nevis uz laukiem. Protesti visā Latvijā.”
Iepriekšējā jeb Evikas Siliņas (JV) valdība sāka darbu 2023. gada 15. septembrī. ZZS tajā vadīja četras ministrijas. Valainim daļēji nav taisnība par tā laika “fonu”.
Pedagogu un mediķu protests Doma laukumā notika 2023. gada aprīlī – tātad piecus mēnešus pirms Siliņas valdības izveides. Savukārt Valaiņa minētie zemnieku protesti norisinājās 2024. gada februārī un martā – Siliņas valdība bija strādājusi jau gandrīz pusgadu. Zemkopības ministra amatā tolaik bija ZZS līderis Armands Krauze. Protestu rīkotāji Latvijā – “Zemnieku saeima” – protestu laikā kritizēja Krauzes darbību, norādot, ka viņš nav izpildījis organizācijas iepriekš izvirzītās prasības.
LETA žurnāliste Valainim jautāja, vai ZZS atrašanās valdībā tolaik atrisināja nozaru problēmas. Valainis atbildēja:
“ZZS iestājās valdībā, un 100 dienās tika atrisināts jautājums par pedagogiem, par mediķiem un par lauksaimniekiem, pieņemot 2024. gada budžetu, kur visi šie jautājumi un fiskālā bilance bija ar 3 % deficītu.”
Valainis rada maldīgu iespaidu, ka 100 dienās tika atrisināti visi protestos izceltie jautājumi.
Medicīnas darbinieki un pedagogi protestā uzstāja uz “cieņpilnu un atbildīgu attieksmi”, norādot uz zemajām algām un lielajām slodzēm. Pedagogiem vismaz daļu naudas prasītajam algu pielikumam piešķīra vēl iepriekšējā valdība laikā, kad ZZS bija opozīcijā (pirmsskolas pedagogu likmi papildus palielināja decembrī). Turklāt diskusijas par pedagogu slodžu līdzsvarošanu turpinājās arī pēc Valaiņa minētajām 100 dienām. Turklāt 2024. gada maijā Latvijas Izglītības un zinatnes darbinieku arodbiedriba (LIZDA) sāka vākt parakstus par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei.
Savukārt no 2024. gada valsts palielināja mediķu algas un zemāko mēnešalgas likmi veselības aprūpē strādājošajiem.
Lauksaimnieki, kā minēts, ielās ar traktoriem devās 2024. gadā un prasīja, piemēram, aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importu. Protestu rīkotāji Zemnieku Saeima kritizēja ZZS zemkopības ministra Krauzes darbību, norādot, ka viņš nav izpildījis organizācijas iepriekš izvirzītās prasības. Daļēji tās tika apmierinātas. Februāra otrajā pusē Latvija aizliedza lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu, bet martā – plašu dārzeņu un augļu klāstu. Lauksaimnieki arī prasīja atjaunot 5 % pievienoto vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Taču tas netika darīts.
Valainis LETA intervijā salīdzināja pēdējo gadu valdības, kurās nebija ZZS, un Siliņas valdību ar ZZS – tās bijušas divas kardināli dažādas lietas. Valainis kritizēja iepriekšējo valdību fiskālo politiku un minēja, ka 2023. gadā – pirms ZZS nonāca valdībā – Latvijas IKP saruka par gandrīz vienu procentu. Taču viņš noklusē, ka IKP kritumu lielā mērā ietekmēja globāli procesi, tai skaitā pasaules energocenu un pārtikas cenu kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un banku procentlikmju kāpums cīņā pret inflāciju. Tāpat jāmin, ka 2024. gadā, kad ZZS bija valdībā, IKP palika gandrīz nemainīgs un tikai 2025. gadā palielinājās par 2,1 %.
Re:Check Valaiņa preses padomniecei lūdza viņa komentāru, taču vairāku dienu laikā to nesaņēma.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
