“Baltija brūk, vainīga Ukraina”: kā pārbēdzēji runā par Baltiju

Noziedzīgās, rusofobiskās Baltijas valstis ir uz sabrukšanas robežas, un to valdībām rūp tikai Ukraina – šie un līdzīgi vēstījumi jau gandrīz divus gadus izskan it kā Baltkrievijā bāzētās propagandistu grupas Grani Svobodi (Brīvības robežas) kanālos.

Grani Svobodi pārsvarā saturu publicē YouTube. Kanālā, kuram seko gandrīz 30 tūkstoši, katru dienu ievietoti vidēji vismaz četri 20–90 minūšu video krievu valodā. Nelielus izgriezumus tā publicē arī YouTube, Facebook un TikTok. Tie ir stipri populārāki un dažkārt sasniedz 200 tūkstošus skatījumu. Lielāko rezonansi gūst TikTok video par it kā nesamērīgo atbalstu Ukrainai, cenzūru un dumjajiem Baltijas valstu politiķiem. 

“Analītiķi” ir vieni un tie paši – pamatā kādreizējie krievvalodīgo tiesību aktīvisti, kuri pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nonākuši konfliktā ar drošības dienestiem un aizbēguši uz Baltkrieviju un Krieviju.

Viss slikti, un vainīga Ukraina

Kanālā galvenokārt runā par it kā slikto dzīvi Baltijas valstīs un karu Ukrainā. Video autori bieži kritizē Ukrainu un tās atbalstīšanu, kā arī aicina stiprināt attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju.

Video autori uzsver, piemēram, Latvijas un Lietuvas sarūkošo demogrāfiju, mediķu un skolotāju iztrūkumu, valstu parādu un it kā brūkošo infrastruktūru. Piemēram, uz Krieviju aizbēgušais bijušais Latvijas Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins vienā raidījumā apgalvo, ka Latvijā faktiski vairs nav pieejama veselības aprūpe, taču valsts vienmēr atradīs līdzekļus Ukrainas karavīru ārstēšanai. Vēlāk tajā pašā video diskusijas vadītājs – baltkrievu politologs Aleksejs Beļajevs – stāsta, ka Baltijas valstīm vienmēr pietiek naudas karam un Ukrainai. Tāpec esot gatavas pat aizņemties un iedzīt sevi parādos. Kad grēkāzis nav Ukraina, atbildību par it kā slikto dzīvi noveļ uz Eiropas Savienību, politiķu nekompetenci un korupciju. Raidījumos Baltijas valstis pretstata labajiem laikiem Padomju Savienībā un dzīvei Baltkrievijā.

Vēstījums par it kā kaitniecisko atbalstu Ukrainai saskan ar Grani Svobodi biežajām runām par to, ka Baltijas valstis riskē izprovocēt Krieviju un ievilkt sevi karā. Piemēram, vienā video izskan maldi, ka tāsļauj Ukrainai izmantot savu gaisa telpu, lai uzbruktu Krievijai. Citā stāsta, ka Latvijā un Lietuvā ražo Ukrainai dronus, ko Krievija var uztvert kā līdzdalību uzbrukumos. Savukārt politiķi nepamatoti kurinot paniku par potenciālu Krievijas iebrukumu.

Ik pa laikam tajā apspriež arī gaidāmās 15. Saeimas vēlēšanas. Latvijā vēlēšanas esot fikcija un pie varas nonākot pareizās partijas un cilvēki.

Baltijas valstīs it kā izplatās nacisms

Viens no galvenajiem Grani Svobodi tematiem ir rusofobija un cīņa pret krievu valodu. Kādā raidījumā Mamikins, piemēram, stāsta, ka Latvijā jau izraksta sodus, ja cilvēks krievu valodā runā tramvajā. Tie ir pilnīgi meli. Līdzīgi izdomāti vai sagrozīti tiek arī citi Latvijā un Lietuvā pieņemtie lēmumi. 

Baltijas valstis tajā nereti pielīdzina nacistiskajai Vācijai. Piemēram, no Latvijas uz Krieviju aizbēgušais vēsturnieks Igors Gusevs kādā video stāsta, ka “mūsdienās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā nacisms ar katru dienu iegūst arvien lielāku nozīmi kā valsts ideoloģija, kas cementē nāciju”. Gusevs arī noliedz padomju okupāciju, izceļ Baltijas valstu dalību holokaustā un sauc kritušo leģionāru piemiņas pasākumus par nacistu slavināšanu. 

Iepriekš sarunā ar Re:Check vēsturnieks Kaspars Zellis skaidrojis, ka Krievijas izpratnē jebkas, kas nesakrīt ar valsts oficiālo pozīciju par Otro pasaules karu, var tikt uzskatīts par nacisma reabilitāciju. Latvijā nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda un citu noziegumu slavināšana un attaisnošana ir aizliegta. Ukrainas “denacifikācija” un valstī it kā valdošais nacisms ir viens no naratīviem, ko Krievija izmanto, lai attaisnotu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Kanālā saistībā ar nacismu bieži izskan iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) vārds. Vienā diskusijā dalībnieki secina, ka viņš ir “vadošā nacisma persona”. Kā piemēru viņi min Dombravas apsveikumu Latvijas basketbolistiem U-16 čempionātā, kurā viņš teica, ka visi ar “latviešu asinīm” ir “mūsējie”.

Sensacionāli stāsti un meli

Kanāls izceļ arī atsevišķus, kliedzošus gadījumus, kas it kā parāda Baltijas valstu morālo pagrimumu un samaitātību. Tā tiek pasniegta ziņa par grupējumu, kas Pierīgā veidoja pornogrāfiskus materiālus ar dzīvniekiem, un Rīgas domes deputātes Liānas Langas (Nacionālā apvienība) izplatītais mākslīgā intelekta video, kurā bokseris ar pātagu sit imigrantus.

Kanālā ir viens raidījums latviešu valodā – Latvijas virtuve. Tajā izskan tie paši vēstījumi, kas citos video, taču raidījuma vadītāji regulāri izplata arī Latvijā aktuālo dezinformāciju. Piemēram, Re:Check jau iepriekš atspēkotos melus, ka Nacionālā bruņotie spēki varēs cilvēkiem atņemt privātīpašumus, Rīgā ēkas apkurinās ar krematorijas siltumu un Ukrainas karavīrs Latvijā nogalinājis trīs NATO karavīrus. Latvijas virtuvei ir pavisam niecīgs skatījumu skaits – parasti nedaudz virs 200, kas liecina, ka galvenā kanāla auditorija ir krievvalodīgie.

Vienā video diskusijas dalībnieki smejas par Dombravas nesaskaņoto vēstuli Spānijai par migrantu krīzi Seutā, bet citā – ņirgājas par Eiropas Komisijas viceprezidentes Kajas Kallasas Ukrainai it kā solītajām kaujas lidmašīnām, kuru Igaunijai nemaz nav (tie ir veci meli).

Kas ir kanāla propagandisti?

Kanāla seja un diskusiju vadītājs ir bijušais Baltkrievijas Tehniskās universitātes žurnālistikas fakultātes dekāns Aleksejs Beļajevs. Beļajevs regulāri redzams Baltkrievijas medijos. 

Viens no kanāla biežākajiem viesiem ir jau minētais Andrejs Mamikins. 2023. gadā Mamikins pārcēlās Krieviju un kļuva par aktīvu propagandas izplatītāju Kremļa medijos. 2024. gadā Latvijas prokuratūra pret viņu sāka kriminālvajāšanu par Krievijas sāktā kara Ukrainā slavināšanu. Pirms nepilna gada Mamiks Krievijas valsts televīzijā aicināja bombardēt Latviju un nogalināt tās iedzīvotājus. Kanālā Grani Svobodi viņš nav īpaši mērenāks.

Raidījumos bieži ekspertu lomā iejūtas arī no Latvijas uz Baltkrieviju aizbēgušie Konstantīns “Solomons” Rudakovs un Romans Samuļs, kurš vēl pirms pāris mēnešiem veidoja saturu Baltkrievijas kontrolētajam radio Belarus. Rudakovam pašam ir YouTube kanāls, kuram seko sešreiz vairāk cilvēku nekā Grani Svobodi. Ārī Samuļam bija populārs kanāls ar 60 tūkstošiem sekotāju. Tagad tas ir izdzēsts.

Kā Latvijas eksperts kanālā parādās vēl viens grupējuma Baltijas antifašisti dalībnieks Sergejs Vasiļjevs, kurš aizbēdzis uz Krieviju. Ar Baltijas antifašistu starpniecību Latvijā tika izveidots ziņotāju tīkls, kas Krievijas specdienestiem ilgstoši ziņo par militārās tehnikas pārvietošanos, ukraiņiem un Ukrainas atbalstītājiem Latvijā. Vasiļjeva sieva Iveta Balode Latvijā apsūdzēta un apcietināta par izlūkziņu vākšanu Latvijā un to nodošanu Krievijas specdienestiem.

Kanālā figurē arī prokremliskā portāla IMHOclub veidotājs, par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfijas izplatīšanu tiesātais Jurijs Aleksejevs, kurš jau pirms apsūdzības aizbēga uz Baltkrieviju. Vairums pieaicināto “ekspertu” uz Krieviju vai Baltkrieviju pārcēlās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Taču, piemēram, Rīgā dzimusī psiholoģe Aļona Džiodzina tur devās pandēmijas laikā un Baltkrievijas un Krievijas valsts medijos darbojas jau sesto gadu. 

Lietuvu kanālā pārstāv divi pārbēdzēji. Pirmais ir Ediks Jagelavičs, kurš Baltkrievijā slēpjas no Lietuvas tiesībsargājošajām iestādēm. Viņš kopā ar Samuļu darbojies Baltkrievijas kontrolētajā radiostacijā Belarus. Otrs ir provokators Antans Kandrots, kurš sevi dēvā par Celofānu. 2023. gadā Lietuva viņam piesprieda cietumsodu par finanšu noziegumiem. Pandēmijas laikā Kandrots sadarbojās ar Latvijas dezinformatoru Aivaru Smanu, kurš tagad kandidē Saeimas vēlēšanās no atjaunotā Saskaņas centra. Šogad maijā Kandrots aizmuka uz Baltkrieviju, lai izvairītos no cietuma. Pats viņš to noliedz un līdzīgi kā vairākiem citiem pieminētajiem pasniedz sevi kā politisko bēgli.

Re:Baltica par dažiem no šiem propagandistiem-pārbēdzējiem ir rakstījusi iepriekš (šeit). Valsts drošības dienests tolaik sprieda, ka viņu motivācija ir peļņa. Taču nav publiskas informācijas, kas un cik viņiem maksā.