Kāpēc Dzemdību nams slēdza ģimenes palātas?
Rīgas Dzemdību namā slēgtas 10 ģimenes palātas. Publiski izskanējis, ka iemesls ir šogad samazinātais valsts finansējums. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā vienotība) to noliedz, taču Dzemdību nama vadība viņa nostājai nepiekrīt.
Šogad plānotais valsts finansējums Rīgas Dzemdību namam samazināts par aptuveni 750 tūkstošiem eiro jeb 7,5 %. Veselības ministrija to pamato ar pēdējos gados sarukušo dzimstību. 2019. gadā Rīgas Dzemdību namā piedzima 5800 bērni, bet pērn – tikai 3600. Līdz ar to mazāks ir arī nepieciešamais pakalpojumu skaits. Pēc ministrijas lēmuma Rīgas Dzemdību nams līdz 25. augustam slēdza vienu no stāviem ar 10 ģimenes palātām – istabas, kurās jaunie vecāki pēc bērniņa piedzimšanas var uzturēties kopā. Citos stāvos joprojām ir pieejamas 32 ģimenes palātas.
Latvijas Televīzijas Rīta Panorāmā veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā Vienotība) komentēja stāva slēgšanu un noliedza samazinātā valsts finansējuma ietekmi:
“Tas vienmēr bija, ka valsts vai NVD, cik saprotu, maksā par gultu, par dzemdībām, par pakalpojumu. Bet tad, ja tēvs vai ģimene grib palikt klāt, tad viņi maksā papildus. Līdz ar to šajā gadījumā [tas] nav saistīts ne ar reformu, ne ar kaut kādu papildu vai samazinātu finansējumu.”
Arī ministra pārraudzībā strādājošais Nacionālais Veselības dienests (NVD) sarakstē ar Re:Check norāda, ka valsts apmaksā dzemdību palīdzību un pēcdzemdību aprūpi, tajā skaitā personāla darba samaksu, ārstniecības līdzekļus un palātu. Taču ģimenes palātas ir papildu komforts, ko valsts nesedz. Līdz ar to valsts finansējuma samazināšana neesot tieši saistīta ar palātu slēgšanu.
Rīgas Dzemdību nams ir citās domās. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Santa Markova skaidro – pacientu drošībai atsevišķam stāvam nepieciešams savs diennakts aprūpes postenis, un mazāks finansējums ietekmē personāla pieejamību. Lai gan Dzemdību nams pats lemj, kā lietot līdzekļus, mazāks valsts finansējums iegrožo slimnīcas iespējas. “Ierobežota cilvēkresursu apstākļos ir nepieciešams personālu koncentrēt tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams pacientu drošībai,” norāda Markova.
Re:Check jautāja Abu Meri, kādēļ viņš noliedz samazinātā finansējuma ietekmi. Ar padomnieces palīdzību saņemtajā atbildē pauda iepriekšminētos NVD argumentus. Proti, ģimenes palātas ir papildu komforts, kuru valsts neapmaksā. Līdz ar to valsts finansējums to tieši neietekmējot. “Maksas pakalpojuma izveide, organizēšana un pieejamība ir ārstniecības iestādes kompetencē,” rakstīts atbildē. Pilna ministra atbilde lasāma šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
