Bezgalīgās tiesas, tukšās cerības un papīra ēšana. Ar ko beigušies Rīgas domes korupcijas skandāli
Savējie gandrīz katrā pašvaldības struktūrā, sadārdzināti iepirkumi, finanšu shēmas – par “Saskaņas”/Gods kalpot Rīgai!” (GKR) saimniekošanu Rīgas domē gadiem ziņoja gan Re:Baltica, gan citi mediji. Pieci no tajā iesaistītājiem tagad kandidē Saeimas vēlēšanās.
Re:Baltica 15. jubilejas gadā atgriežamies pie tematiem, par kuriem šai laikā esam turējuši rūpi. Kā bija toreiz un kā ir tagad?
Pirmā plašā korupcijas lieta Nila Ušakova (“Saskaņa”) vadītajā Rīgas domē bija par kukuļošanu “Rīgas satiksmes” (RS) transporta iepirkumos. Tā ar lielu troksni sākās 2018.gada beigās ar kratīšanām domē, pie vicemēra Andra Amerika (GKR), mēra un citviet, un kļuva par koalīcijas norieta sākumu.
KNAB uzskatīja, ka kopš 2012.gada ražotāji (Čehijas “Škoda Transportation”, “Škoda Electric” un Polijas “Solaris Bus & Coach”) par uzvaru konkursos maksāja kukuļus – vismaz 5% no darījuma summas (rezultātā vairāk nekā 13 miljonus eiro). Naudas nonākšanu pie adresātiem esot organizējis polituzņēmējs Māris Martinsons.
Izmeklētāji uzskata, ka kukuļi bija domāti RS toreizējam vadītājam Leonam Bemhenam, mēram Ušakovam un vicemēram Amerikam. To Re:Baltica secina no lēmuma par lietas izbeigšanu, intervijām KNAB un citu mediju ziņotā.
“Bija pierādījumi, ka tas viss nenotiek bez piekrišanas no augšas (..) Redzējām tās tikšanās un visu pārējo. Protams ka ne tikai tā persona Rīgas satiksmē (Bemhens – red.) lemj par iepirkumiem. Tur bija vairākas norādes, pavedieni, ka tas ir saistīts ar tā brīža augstākajām Rīgas pilsētas amatpersonām,” Re:Baltica teica KNAB izmeklētāju pārstāvis Andrejs Lisenko.
Aizturēja Bemhenu. Mēnešiem apcietinājumā turēja Martinsonu. Izkratīja mēru un vicemēru.
Četrarpus gadus vēlāk kriminālprocesu izbeidza.
KNAB neizdevās savākt pārliecinošus pierādījumus. Paši skaidro – nepaveicās.
Pirmkārt, lietu ierosināja vairākus gadus pēc vienošanās par kukuļiem. No telefonsarunām nevarējuši saprast, par kuru no trim konkursiem katru reizi runā.
Otrkārt, nejaudāja pierādīt, ka iepirkumos ieslēpts sadārdzinājums.
Treškārt, nevarējuši izsekot naudas ķēdei (ražotāji kukuļiem paredzēto naudu esot skaitījuši caur sarežģītu čaulu firmu ķēdi, kuras pēdas aprāvās Ķīnā un Honkongā, bet iestādes ar KNAB nesadarbojās).
Izmeklētājiem šķiet, ka Čehijas kolēģi arī mēģinājuši pasargāt tautiešus. “Viņi neko nedarīja praktiski, mums vajadzēja viņus bīdīt. Parasti, kad ir informācija, tas nav nepieciešams. Visi ir ieinteresēti strādāt. Sākotnēji mums arī bija aizdomas, ka informācija no Čehijas aiziet tur, kur nevajadzētu,” atklāj Lisenko.
KNAB apgalvo, ka šīs izmeklēšanas laikā uzgājuši citus iespējamus noziegumus. Taču pagaidām vienīgais redzamais rezultāts ir krimināllieta par Ušakova darba kabinetā atrastu slēpto kameru, kurā tiesa viņu attaisnoja.
2015.gadā raidījums Nekā personīgā ziņoja, ka RS “īpašo nanotehnoloģiju tīrīšanas” līdzekļu vietā iepērk parastu ūdeni. Policija noskaidroja, ka tā pieņemšanai viltotas pavadzīmes un etiķetes. Vēlāk Konkurences padome paziņoja, ka iepirkums bijis sarunāts. Darbojies kartelis, ar kuru RS darbinieks saskaņoja nosacījumus un vienojās par uzvarētāju. Par karteli RS un uzņēmēju sodīja, bet krimināllietu par naudas izkrāpšanu joprojam skata pirmās instances tiesa.
Desmitiem miljonu izpumpēja caur e-talona sistēmas uzturētāju, RS meitas uzņēmumu Rīgas karte (RK). Vienubrīd tā bija lielākā “Rīgas satiksmes” izdevumu pozīcija. Pat degvielai tērēja mazāk. Audits parādīja – tas pakalpojumus daudzkārt sadārdzināja, kā arī uzņēmumā algoja Saskaņas un GKR politiķus un viņiem pietuvinātos.
Sistēmas centrā bija Aleksandrs Brandavs – GKR valdes loceklis (viņš arī RS un RK darbinieks).
Sākumā lietu izmeklēja VID, tad pārņēma Eiropas prokuratūra. Izmeklētāji uzskata, ka notikusi PVN krāpšana par vairāk nekā 20 miljoniem. RS pieteica arī citus zaudējumus. Piemēram, 31 miljons eiro aizplūdis sadārdzinājumos. Viens piemērs – dzeltenie e-taloni. Cenai vajadzēja būt 8 – 10 centu, bet iepirka vismaz četrreiz dārgāk. Cik tuvu finišam ir šī lieta, Eiropas prokuratūra nekomentē.
Citā lietā Brandavu, sabiedrisko attiecību speciālistu Gintu Federu, un vēl vienu bijušo RK valdes locekli tiesāja par naudas izkrāpšanu, apmaksājot it kā fiktīvus Federa rēķinus. Visi attaisnoti jau divās instancēs.
Šis ir stāsts par Rīgas mikroautobusu pārvadājumiem. Prokuratūra uzskata, ka Ušakovs un Ameriks 2017.gadā Brandavam prasīja kukuļus, lai dome skolēniem, invalīdiem un pensionāriem piešķirtu atlaides viņa firmas busiņos. Patirgojušies un vienojušies par 30 procentiem no summas, ko dome Brandava firmai ik mēnesi piemaksāja par šiem pasažieriem (ne mazāk kā 19 000 eiro mēnesī). Atlaides darbojās divus gadus.
Brandavs vainu atzīst, ir notiesāts un samaksājis 73 000 eiro sodu. Liecībās kā kukuļa pieprasītāju viņš nosauca tikai Ušakovu (Ameriku pasargāja). Galvenais pierādījums ir sarunas ieraksts Taureņu pirtī, kur Brandavs par kukuļošanu stāsta Martinsonam un piemin kādu “Andri”. Ameriks – kurš ir apsūdzēts – tiesā sēdē apgalvoja, ka sarunām nav bijis pat tuvumā. Andris vienkārši esot Latvijā populārs vārds. Arī Brandavs tiesā teica, ka Ameriks nav prasījis kukuli: “Pat ja es kaut ko runāju par kaut kādu Andri, tad noteikti tas nebija Andris Ameriks.”
Ušakovu, kurš vainu noliedz, sargā Eiroparlamenta deputāta imunitāte. EP viņu atteicās izdot tiesāšanai, taču prokuratūra apsver iespēju mēģināt vēlreiz.
Par šo atlaižu piešķiršanu tiesā arī bijušo RS šefu Bemhenu un kādreizējo RD Satiksmes departamenta vadītāju Emīlu Jakrinu (LPV). Lietas prokurors Ando Skalbe skaidro, ka par kukuļošanu abi nezināja, bet “viņiem bija jāsaprot, ka šie grozījumi nav ne domes, ne RS interesēs. (..) Vienkārši daļa pasažieru pārsēdās uz “mikriņiem” un dotācija no Rīgas domes nevis palika pie RS, bet bija jāatdod privātam uzņēmumam. Jakrina darbiniece skaidri norādīja uz visiem riskiem, viņš zināja. Bet viņš uz [darbinieces] e-pastiem nereaģēja. Bemhens rakstīja domei vēstules, pārliecinot par šāda soļa nepieciešamību, izdevīgumu, kaut tas nebija patiesi”.
Brandavu turēja aizdomās arī citā KNAB izmeklēšanā – birojs piefiksēja, kā Brandavs pirtī nodod Martinsonam naudu. Taču lietu izbeidza, jo nevarēja pierādīt, par ko.
50 lati Reinbaham, lai būtu “laivā”
Pirms Brandava “mikriņus” Rīgā nodrošināja vairākas firmas.
Uzņēmumu īpašnieki KNAB liecināja, ka ap 2010.gadu RD Satiksmes departamenta vadītājs Vitālijs Reinbahs paziņoja: drīz būšot jauns iepirkums un, lai varētu turpināt strādāt (viņa vārdiem – “būtu laivā”), būs “jādraudzējas” ar viņu.
Par katru Rīgas “mikriņu” Reinbaham bija jāatdod 50 latu mēnesī. Viņš esot draudējis arī ar RS kontroles dienesta sodiem.
Reinbahs piedāvāja firmām iestāties “Saskaņai” pietuvinātajā arodbiedrībā LABA un kukuļus pārskaitīt uz tās kontu, bet uzņēmēji izvēlējas maksāt skaidrā.
Pret Reinbahu liecinājuši ne tikai uzņēmēji, bet arī viens no shēmas starpniekiem. Taču tolaik KNAB un prokuratūra lēma: nav pierādīts, ka Reinbahs varēja ietekmēt iepirkumu, liecības ir pretrunīgas un ar naudu rokā nevienu nepieķēra.
Arodbiedrība LABA bija “Saskaņas” darbarīks. Tā pastarpināti saņēma miljonus no RS un “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP), bet tērēja partijas atbalstam un deputātu algošanai (divi no viņiem – Igors Solovjovs un Jefimijs Klementjevs – kandidē Saeimas vēlēšanās “Saskaņas centra” un “Stabilitātei!”).
Viss minētais palika uz iesaistīto sirdsapziņas.
Divus LABA valdes locekļus – Vladimiru Cukeru un Raimondu Gaili – tomēr sauca pie atbildības par arodbiedrības naudas pārskaitīšanu uz kontiem Āzijā no 2010. līdz 2013.gadam. Viens cietumā, otrs spriedumu pārsūdzējis.
Re:Baltica un citi mediji gadiem ziņoja par “Saskaņas” politiķu un pietuvināto iekārtošanu par RS konsultantiem.
Patieso apmēru atklāja tikai pēc tam, kad KNAB aizturēja Bemhenu, bet par reģioniem atbildīgais ministrs Juris Pūce (LA) atstādināja Ušakovu. Rīgas satiksmē bija ap 60 lielākoties ar Saskaņu saistītu konsultantu.
2019. gadā Valsts policija sāka izmeklēt, bet septiņus gadus ziņu par progresu nav. Kāpēc? Nezinām. Interviju ar Re:Baltica policija pēdējā brīdī atcēla.
Par lietas nākotni intervijā Re:Baltica skeptisks bija ģenerālprokurors Armīns Meisters: “Droši vien šeit pietrūkst drosmes, lai izmeklēšanu pabeigtu”. Viņš šaubās, ka kādā no gadiem izmeklētajām domes lietām var gaidīt apsūdzības. ”Stipri šaubos,” viņš teica. “Tomēr ir pagājis jau labs laiks. Ja izmeklēšanā pierādījumu apjoms būtu pietiekams, šīs lietas jau būtu nonākušas kā minimums līdz prokuratūrai.”
RS negaidīja sāgas beigas. Uzņēmums vērsās tiesā pret bijušo valdi ar civilprasību prasību kompensēt 16 viltus konsultantiem samaksāto.
Pirmā tiesa 2024. gada nogalē nosprieda, ka konsultantu algošanas mērķis bija izsaimniekot naudu un četriem bijušajiem valdes locekļiem jāatmaksā RS vairāk nekā 1,3 miljonus. Lauvas tiesu – bijušajam bosam Bemhenam. Tagad lieta ir otrajā instancē un bijušie valdes locekļi mēģina vienoties par izlīgumu.
“Saskaņas” vācu konsultants – joprojām procesā
2018. gadā “Saskaņas” vēlēšanu kampaņā bija iesaistīts vācu lobists Lucs Meiers. Viņš iepriekš bija strādājis Angelas Merkeles kampaņā.
Oficiāli partija Meieram pārskaitīja 5000 eiro, bet KNAB uzskata, ka tā ir tikai daļa no samaksas. Pārējo viņš caur fiktīviem līgumiem saņēmis no “Rīgas tūrisma attīstības biroja” (RTAB). Šī pašvaldības struktūra vācietim samaksāja ap 300 000 eiro par Rīgas atpazīstamības kampaņām ārzemēs, no kurām daļa nekad nenotika.
Amizanta detaļa. Kad 2019.gada pavasarī Vācijā notika kratīšana, figurants mēģinājis apēst pierādījumus. “Paņēma [dokumentu], paslēpa. Viņam saka “atdod!”. Viņš neatdeva un sāka ēst! Pēc tam izspļāva, [tiesībsargi dokumentu] iztaisnoja… Bet nu nevainīgi cilvēki tā nedara”, stāsta izmeklētāju vadītājs Lisenko. KNAB nesaka, kurš ēda, bet nav grūti saprast, ka tas bija Meiers.
Taču nu jau septiņus gadus izmeklēšana stāv uz vietas – it kā tāpēc, ka KNAB joprojām neesot saņēmis Berlīnes kratīšanā izņemtās lietas. Meiers apstrīdēja tiesiskās palīdzības lūgumus un joprojām tiesājas Vācijā.
KNAB pārvaldes vadītāja Anda Rumjanceva ir skeptiska, ka ar tādu novēlošanos kaut ko varēs pierādīt: “Ceru, ka tas viss stāv noliktavā. Varbūt jau ir pazudis. Man jau vairs cerību nav, ja godīgi (..) Pēc diviem gadiem jau ir noilgums.”
Re:Baltica un citi mediji daudzkārt vēstīja, ka RTAB iekārtoti vairāki GKR un “Saskaņai” pietuvinātie. Valsts kontrolei bija aizdomas, ka daži darbinieki “strādā” tikai uz papīra.
Tagad seši RTAB darbinieki un divi valdes locekļi (kādreizējie Rīgas domnieki Vita Jermoloviča no GKR un Maksims Tolstojs, kas Saeimas vēlēšanās kandidē no “Saskaņas centra”) sēž uz apsūdzēto sola. Prokuratūras uzskata, ka nodibinājumā bija fiktīvi darbinieki un viņu samaksā izsaimniekoti 280 tūkstoši eiro..
“Kad ieradās Valsts kontrole, daudzi no viņiem nevarēja pateikt, kam ir padoti, ko darīja pēdējā pusgadā, kāds ir svarīgākais darbs, kas paveikts,” skaidro lietas prokurors Skalbe.
Taču lieta virzās ļoti lēni. To nodeva tiesai 2023.gada vasarā, bet pirmā sēde notika tikai 2024.gada nogalē. Sēdes notiek reti un tās bieži atceļ. Trīs gados nopratināti tikai četri no gandrīz 40 lieciniekiem.
Re:Baltica pavasarī apmeklēja pirmo šī gada sēdi. Tajā advokāti mēģināja pierādīt, ka apsūdzētie varēja strādāt attālināti, tāpēc īstie RTAB darbinieki viņus nepazina. Tiesas sākums aizkavējās par 40 minūtēm, jo viena no apsūdzētajām bija aizmirsusi par sēdi. Kamēr pieslēdzās, pagāja laiks. Nākamo sēdi nolika uz rudeni.
Ušakova šoferi – notiesāti pirmajā instancē
Izmeklējot nelikumības RTAB, KNAB nejauši atklāja, ka Ušakova šoferi Andris Saulītis un Juris Kukulis fiktīvi “strādāja” RS par atslēdzniekiem.
Šoferi apgalvoja, ka bija “slepenie darbinieki” – vērojuši, kas zog degvielu, instrumentus un detaļas. Pirmās instances tiesa tam nenoticēja un piesprieda abiem cietumsodus un 247 000 eiro atmaksu, bet spriedumu var pārsūdzēt.
No Ķengaraga svaru zālēm nākuši deputāti, kas iekārtoti pašvaldību uzņēmumos un ziedo “Saskaņai” – tā Re:Baltica savulaik aprakstīja saskaņiešus Valēriju Petrovu un Vitāliju Dubovu (šajās vēlēšanās kandidē no ZZS).
Abus algoja kā padomniekus Rīgas Centrāltirgū (RCT). Petrovu iekārtoja arī RNP. Abus padzina, kad “Saskaņas” un GKR koalīcija zaudēja varu.
2019. gada pavasarī policija pēc deputāta Valtera Berga (NA) iesnieguma nolēma izmeklēt, vai pašvaldības uzņēmumi fiktīvi algo Petrovu, Dubovu un citus deputātus (RNP padomnieku Igoru Solovjovu un Getliņi EKO konsultantu Vladimiru Frolovu no “Saskaņas”). Re:Baltica saskaitīja, ka visos “konsultēšanas” gados viņi saņēmuši vairāk nekā 840 tūkstošus eiro.
Taču pēc vairāk nekā pieciem gadiem kriminālprocesu izbeidza, jo neatrada fiktīva darba pierādījumus.
Lietas izbeigšanas lēmumā, kurš ir Re:Baltica rīcībā, redzams: policija nav prasījusi darba pierādījumus – sarakstes, prezentācijas, sanāksmju pierakstus – bet noticējusi konsultantu kolēģiem un priekšniekiem (arī saistītiem ar “Saskaņu”), ka padomnieki strādājuši.
Lai gan tirgum pašam bija drošības dienests un attīstības projektu vadība, Dubovam un Petrovam maksāja par padomiem šajās pašās jomās. Kāpēc? Jo Petrovs “orientējās Rīgas domes procesos”, bet tikai Dubovs varēja ieviest videonovērošanu. Kad abus atlaida, secinājums bija – šos pienākumus veiksmīgi pilda citi.
Petrovs policistiem apgalvoja, ka abos padomnieka darbos strādājis pilnu slodzi – un vienlaikus viņš bija domnieks. Tiesībsargi secināja, ka politiķis katru dienu strādājis 16 stundu. Taču viņus tas nav mulsinājis.
Solovjovs tolaik žurnālistiem nevarēja atbildēt, kādus padomus sniedz RNP valdei, taču atzinās, ka daļu algas ziedo partijai. Policijai viņš skaidroja: Ušakovs piedāvājis amatu, jo kā deputāts pārzinot rīdzinieku sūdzības par RNP darbu. Priekšlikumus esot sniedzis mutiski. Policisti noskaidroja, ka Solovjovs lietojis internetu, un secināja – “nevar izslēgt, ka komunicējis ar RNP valdi, izmantojot mobilās aplikācijas”.
Re:Baltica gribēja uzdot jautājumus policijai – kāpēc pieeja šajā lietā bija tik formāla? Interviju atteica.
Deputāts Bergs iznākumu apstrīdēja prokuratūrā, bet tā piekrita policijai. Savukārt RNP un RCT neesot mēģinājuši no viltus konsultantiem naudu piedzīt civiltiesiski, jo tās būtu pārāk ilgi un dārgi.
Bijušais mērs Vilnis Ķirsis (JV) Re:Baltica teica, ka šīs lietas neatceras, jo tās nebija viņa atbildības jomas. Izpilddirektors Jānis Lange lika noprast, ka neredzējis jēgu un jākoncentrējas uz līdzīgu gadījumu nepieļaušanu nākotnē.
Liepnieka konsultācijas – lieta izbeigta
Policija izmeklēja arī polittehnologa Jurģa Liepnieka konsultāciju līgumu ar RCT. Līgumu noslēdza pirms 2018. gada vēlēšanām. 2014.gadā Liepnieks veidoja “Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņu. Liepnieks esot konsultējis tirgus vadību mārketinga jautājumos. Arī šo lietu izbeidza, jo policija secināja – konsultācijas notikušas.
Tirgus kukuļošanas lietas. Tiesā.
Trīs reizes uz tiesas sola nonācis RCT ilggadējais vadītājs Anatolijs Abramovs (2009. gada pašvaldību vēlēšanas neveiksmīgi kandidēja no “Saskaņas centra” Madonas novadā, bet par tirgus vadītāju viņu gadu vēlāk bez konkursa iecēla Ušakovs).
2020. gadā stājās spēkā spriedums, ar kuru Abramovu notiesāja par kukuļošanu. Viņš pielāgojis 2015. gada deratizācijas un dezinfekcijas iepirkumu, lai tajā uzvarētu firma, no kuras kā kukuli viņš pieņēma degvielas karti. Sods – 13,3 tūkstoši eiro. Citu lietu tagad skata Augstākā tiesa – Abramovs apsūdzēts par to, ka piesavinājies no nakts tirgus tirgotājiem iekasēto naudu. Pirmā instance viņam piesprieda trīsarpus gadus cietumā. Trešajā lietā Abramovu tiesā par regulāru kukuļa izspiešanu no tirgus nomnieka. Prokurore stāsta, ka viņš pieprasījis 1100 eiro mēnesī, pretējā gadījumā draudot nomnieku izmest par sīku pārkāpumu.
2023. gada vidū pirmajā instancē Abramovu atzina par vainīgu un piesprieda 4 gadus. Apelācijas tiesa lietu skata jau vairāk nekā gadu. Prokuratūrā stāsta, ka viņš vainu noliedz un uzskata, ka ir upuris “citām personām, kuriem pašiem nelāgi nodomi”.
Veselu fiktīvu darbinieku nodaļu Rīgas namu pārvaldniekā pirmā uzgāja Valsts kontrole 2015. gadā. To likvidēja uzreiz pēc VK intereses, bet paguva 13 cilvēkiem izmaksāt 200 000 eiro. Starp tiem bija Saskaņas deputāti, deputātu sievas un ar Ušakovu personīgi saistīti cilvēki.
LTV raidījums “De facto” publicēja nodaļas vadītāja Agņa Kalnkaziņa telefonsarunu atšifrējumus. Kalnkaziņš padotos tajās sauca par “domes blatņikiem”. Žurnālisti no materiāliem secināja – visu zināja gan Ušakovs, gan Ameriks. Materiālos lasāms, kā Ameriks mierina Kalnkaziņu – pēc nodaļas slēgšanas bez darba nepalikšot (vēlāk Kalnkaziņš tika pie valdes locekļa amatā pašvaldības Rīgas ūdenī).
Pēc VK revīzijas policija sāka izmeklēšanu. Tās laikā viena no “blatņiku” nodaļas darbiniecēm atzinās krāpšanā un samaksāja sodu.
Lietu pret Kalnkaziņu un pārējiem nodeva tiesai 2019. gada vasarā, taču pēc būtības izskatīt sāka tikai 2024. gadā. Sākumā sēdes nenotika pandēmijas dēļ. Tad vairāk nekā divus gadus risināja to, ka viens no apsūdzētajiem dzīvo tagad Krievijā, bet cits – Ukrainā. Beigās lēma lietu skatīt bez viņiem. Taču arī tagad viss notiek lēni – Kalnkaziņš slimo, apsūdzēto ir daudz un grūti atrast dienu, kad visu advokāti var atnākt uz sēdi.
Lietas prokurors Jānis Baumanis uzskata, ka process ieilgst objektīvu apstākļu dēļ. Viņš arī skaidro – ja tagad atzīs, ka tiesa vai prokuratūra varēja rīkoties ātrāk, vainīgo advokāti panāks maigākus sodus: “Kriminālprocesa ieilgšana ir viens no apstākļiem, kuru katru reizi piesauc pie šādiem procesiem, un rezultātā personas netiek sodītas, vai nu tiek sodītas ar sodiem, kurus sabiedrība neuzskata par atbilstošiem”.
Ilggadējo Rīgas brīvostas vadītāju Leonīdu Loginovu (tagad Latvija pirmajā vietā satiksmes ministra kandidāts) un viņa vietnieku Aigaru Pečaku 2020.gadā tiesa atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Finanšu krīzes laikā osta premēja darbiniekus, kaut likums to aizliedza. Osta arī pretēji likumam ziedoja Liepājas jūrniecības koledžai.
Sodus – Loginovs 38 700 eiro un Pečaks 32 250 eiro – abi ir samaksājuši.
Pečaku joprojām tiesā arī lietā par Krievu salas attīstību. Prokuratūra uzskata, ka pirms vairāk nekā 15 gadiem viņš pieļāva, ka privāta firma uzbūvē noliktavu ostai nepieciešamā teritorijā un tad ostai nācās apmaksāt noliktavas pārvietošanu.
Pērn pirmajā tiesas instance Pečaku attaisnoja, taču pilno spriedumu gatavoja vairāk nekā gadu. Prokurore pārsūdzēja, nākamgad sāks skatīt otrajā instancē.
KNAB uzskatīja, ka 2012.gadā Rīgas Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko (tolaik GKR biedrs) no Krievijas uzņēmēja pieprasījis 100 tūkstošu eiro kukuli par tiesībām Rīgā būvēt kolumbāriju. KNAB noklausījās sarunas starp Aļeksejenko, departmenta darbinieci Āriju Stabiņu un krievu uzņēmēja pārstāvi par “otkatiem” un dokumentu kārtošanu. Līdz kukuļošanai nenonāca – iespējams arī tāpēc, ka Stabiņu aizturēja citā procesā.
Izmeklētājiem nesanāca savākt pietiekoši daudz pierādījumu un lietu izbeidza.
Aļeksejenko gan vēlāk iekūlās citos skandālos. KNAB viņu pieķēra interešu konfliktā, nodarbinot departamentā savu bērnu māti. 2021. gadā Aļeksejenko atlaida. Šo domes lēmumu viņš apstrīdēja, bet pēc ilgas tiesāšanas zaudēja.
Domes darbinieku skandāli
Rīgas domes korupcijas lietās figurē ne tikai politiķi un viņiem pietuvinātie, bet arī vadoši darbinieki. Tā par kukuļņemšanu tiesā Rīgas Mājokļu un vides departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšnieci Āriju Stabiņu, kura izmeklēšanas laikā aizbēga uz Ēģipti un viņu notvēra tikai 2017.gadā. Pirmās instances tiesa Stabiņu atzina par vainīgu. Sods – divi gadi cietumā. Otrajā instancē spriedumu atcēla. Tagad lietu, kuras sākums meklējams 2012.gadā, skata no jauna.
Bijušo Satiksmes departamenta vadošo darbinieku Uģi Brožu tiesā lietā par Barona ielas rekonstrukciju, kurā faktiski nebija būvuzraudzības un dokumentus par to viltoja. Lietu nodeva tiesai 2018.gadā, taču to joprojām skata pirmajā instancē. Prokuratūrā skaidro, ka pie vainas ir pandēmijas ierobežojumi un liels liecinieku skaits.
Broža ir uz apsūdzēto sola arī Salu tilta remontdarbu krimināllietā. Apsūdzība uzskata, ka Broža ar būvnieka “LNK Industries” valdes locekli Jevgeniju Locovu vēl pirms iepirkuma izsludināšanas vienojās par tā norisi un saskaņoja detaļas. Iepirkuma vērtība – 1,8 miljoni eiro. Kad uzņēmums pārkāpa būvtermiņus, Broža kopā ar citiem viltojis dokumentus, lai uzņēmums izvairītos no naudas soda.
Lietu ierosināja 2016.gadā. Līdz tiesai tā nonāca 2020.gadā, un to joprojām skata pirmajā instancē. Pie vainas atkal esot pandēmija, daudz liecinieku un tas, ka daži apsūdzētie bija ārvalstīs. Labākajā gadījumā lēmumu var gaidīt 2027.gadā.
Vairākas no Rīgas domes korupcijas lietām “iestrēga” tiesā. Kāpēc?
Autore: Olga Dragiļeva
Redaktore: Sanita Jemberga
Ilustrācija: Elizabete Rode
Grafikas un tehniskais atbalsts: Madara Indāne
Faktu pārbaude: Ronalds Siliņš
Ar materiāliem palīdzēja Ivo Leitāns, LTV
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
