Cilvēki izraisa klimata pārmaiņas; Eiropa sasilusi vairāk par pārējo planētu
APGALVOJUMS
Papildu CO2 ir labvēlīgs augiem. Ekstrēmi laikapstākļi nav kļuvuši biežāki. Eiropa nav sasilusi vairāk par pārējo planētu.
SECINĀJUMS
Puspatiesība. Pārāk daudz CO2 var kaitēt augiem. Plūdi un sausums kļuvuši biežāki. Eiropa ir sasilusi vairāk par pārējo pasauli.
“Klimata cerbers uzbrūk atkal” – ar šādiem vārdiem sazvērestības teoriju cienītājs Aivis Vasiļevskis Facebook noliedz cilvēku iespaidu uz klimatu un maldina par klimata pārmaiņu sekām.
Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku secināto kopš industrializācijas 19. gadsimta beigās planēta sasilst, un tā galvenais cēlonis ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes. Klimata pārmaiņas notiek arī dabiski, taču tās norit tūkstošu un miljonu gadu laikā. Pēdējos 150 gados jeb kopš industrializācijas globālā vidējā temperatūra aug daudz straujāk, nekā tas notiktu dabas faktoru ietekmē.
Papildu CO2 augiem nav viennozīmīgi labs
Vasiļevskis raksta:
“Viņi prasa mums demontēt “fosilā kurināmā” enerģētikas sistēmu, kas radījusi vislielāko labklājību cilvēces vēsturē. Tas viss it kā niecīgā blakusprodukta – CO₂ – dēļ, kas ir augu barības viela un kas, kā rāda NASA satelītu dati, ir veicinājis globālās veģetācijas pieaugumu par aptuveni 50 %.”
Kopš 19. gadsimta vidus ogļskābās gāzes jeb CO2 koncentrācija atmosfērā palielinājusies par aptuveni 50 procentiem. Cilvēku emisijas izjauc dabisko CO2 līdzsvaru. Proti, dabā ir, piemēram, augi un okeāni, kas absorbē ogļskābo gāzi. Taču daba nespēj atsvērt to ogļskābās gāzes apjomu, ko papildus rada cilvēki.
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta eksperts Dāvids Dezmarē skaidro, ka papildu CO2 ietekme uz augiem nav viennozīmīga. CO2 veicina augu augšanu tikai tad, ja tiem ir pietiekami ūdens un augsnes barības vielu. Taču klimata pārmaiņas palielina ekstrēma sausuma risku un samazina uzturvielu daudzumu augsnē, it sevišķi slāpekli.
Turklāt jāņem vērā, ka papildu CO2 būtiski samazina kultūraugu uzturvērtību: olbaltumvielu daudzumu, minerālvielas un B grupas vitamīnus.
Eiropa ir sasilusi vairāk par pārējo planētu
Vasiļevskis turpina:
“Vēl smieklīgāk ir tas, ka tagad izskan apgalvojums – Eiropa uzkarstot ātrāk par pārējo planētu. Viņi domā, ka cilvēki ir idioti ar oda atmiņu – paskatāmies tikai kādus desmit pēdējos gadus un mēs redzam to, ka šādi virsraksti un histērija ir bijuši par teju katru pasaules reģionu. Somija uzkarst ātrāk par pasauli, Kanāda, Austrālija, Dienvidpols, Izraēla, Āfrika utt.”
Vasiļevska apsūdzībām nav pamata. Salīdzinot ar vidējo temperatūru no 1850. līdz 1900. gadam globālā temperatūra ir palielinājusies par 1,4 Celsija grādiem. Tikmēr Eiropā kāpums bijis par 2,5°C. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Eiropā ir mazāks gaisa piesārņojums. Piesārņojuma daļiņas atstaro Saules gaismu atpakaļ visumā, un zeme mazāk sasilst. Otrkārt, Eiropā samazinājies sniega daudzums. Sniegs atstaro gaismu prom no planētas. Treškārt, zemes platības sasilst vairāk nekā okeāni. Ceturtkārt, atmosfērā virs Eiropas ir karstumam labvēlīgākas gaisa plūsmas.
Ja vidējā globālā temperatūra palielinās, ir tikai loģiski, ka dažas vietas sasilst vairāk vai mazāk. Piemēram, Vasiļevska minētajā Somijā un Kanādā vidējās temperatūras kāpums bijis īpaši augsts, bet tādās valstīs kā Urugvaja, Argentīna un Čīle – zems.
Ekstrēmi laikapstākļi kļūst biežāki un intensīvāki
Vasiļevskis pauž:
“Tas viss baiļu dēļ, ka ekstrēmi laikapstākļi – sausumi, viesuļvētras un plūdi – kļūs smagāki, jūras līmenis strauji celsies un ražas cietīs. Taču pēdējo 40 gadu empīriskie dati neliecina, ka tas notiktu. Ražība ir sasniegusi rekordaugstu līmeni un “mēs tūlīt mirsim” jūras līmenis ceļas vienmērīgā tempā – aptuveni par 3 mm gadā.“
Pagājušajā gadā NASA nāca klajā ar secinājumu – kopš 2020. gada būtiski palielinājies ekstrēmu laikapstākļu, piemēram, sausuma un plūdu biežums. 2024. gadā tie divkārt pārsniedza vidējo vērtību laika posmam no 2003. līdz 2020. gadam.
Vairākās valstīs jau šobrīd ir audzis plūdu skaits, un nākotnē tas varētu notikt lielākajā daļā pasaules. ASV Tulēna Universitātes zinātnieki norāda, ka mūsdienās īpaši bieži kļuvuši tieši spēcīgi krastu plūdi.
Patlaban nav skaidrs, kā klimata klimata pārmaiņas ietekmē viesuļvētru biežumu. Tas, iespējams, varētu pat samazināties. Taču ir zināms, ka pārmaiņu iespaidā viesuļvētras biežāk ir spēcīgas un notiek plašākās teritorijās.
Šveices Federālā mežu, sniega un ainavu pētniecības centrs pērn secināja, ka pēdējos 40 gados pasaulē strauji kāpis ilgstošu sausumu biežums un intensitāte. Savukārt karstuma viļņi ar ekstrēmu sausumu kopš 1981. gada kļuvuši 1,8–3,7 reizes biežāki (atkarībā no pasaules daļas).
Vasiļevskim nav taisnība arī par jūras līmeni. Kopš 1880. gada globālais vidējais jūras līmenis ir paaugstinājies par 21–24 centimetriem jeb vidēji 1,4–1,6 milimetriem gadā. Taču kāpums nav bijis vienmērīgs. Pagājušā gadsimta 90. gados tas bija aptuveni divi milimetri gadā, bet mūsdienās jau ap 4,5 milimetriem.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
