Kombinētajai masalu vakcīnai ir niecīgs meningīta risks; tā nemaina DNS

Kas ir masalas un kāpēc tās ir bīstamas?

Masalas ir ļoti lipīga vīrusa slimība, kas izplatās ar gaisa pilieniem. Tai raksturīgi izsitumi, drudzis, iesnas un klepus. Slimība izplatās ar gaisa pilieniem. Masalām var būt smagas komplikācijas, piemēram, 5 % saslimušo slimība pāriet plaušu karsonī un 0,1 % rodas smadzeņu audu iekaisums jeb encefalīts. Iekaisuma dēļ var zaudēt dzirdi vai iegūt garīga rakstura traucējumus. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka 0,1 % līdz 0,3 % slimnieku no masalām mirst. Nāves gadījums no masalu komplikācijas iepriekš bijis arī Latvijā. Pret masalām nav zāļu, norāda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Masalu vakcīnas ievērojami samazina saslimšanas risku. Ja vakcinētais tomēr saslimst, viņam ir vieglāki simptomi un mazāks komplikāciju risks. Latvijā bērnus vakcinē ar kombinētu poti, kura pasargā pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu jeb cūciņām. To sauc par MMP vakcīnu. Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcināciju veic septiņu gadu vecumā.

Vakcinācija ir drošākais veids, kā pasargāties no saslimšanas. 

Kādas ir vakcīnas blaknes?

MMP vakcīnai tāpat kā jebkuram medikamentam ir blaknes. Vairumā gadījumu tās ir vieglas: paaugstināta temperatūra, pietūkums un sāpes injekcijas vietā un izsitumi. Retos gadījumos (0,1–1 %) rodas augšējo elpvadu iekaisums, deguna tecēšana, caureja vai nātrene. Citas ļoti retas blakusparādības, kuru biežums nav noteikts, apskatāmas šeit. Zāļu valsts aģentūra Re:Check informē, ka Latvijā nav mirušo no bērnu MMP vakcīnas.

Latvijā vakcināciju pret masalām ieviesa 1968. gadā un kopš tā laika slimība ir gandrīz izskausta. Salīdzinājumam 1970. gadā Latvijā ar masalām slimoja aptuveni 200 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet mūsdienās īpatsvars sarucis gandrīz līdz nullei.

Populārā Facebook ierakstā par masalām norāda uz “baiļu propagandu” un “psiholoģisku šantāžu” saistībā ar vakcīnām. Ieraksta autore aicina runāt godīgi un raksta par ļoti retu MMP vakcīnu blakni meningītu:

“1993. gada žurnālā The Lancet publicētā pētījumā par MMR vakcīnu Apvienotajā Karalistē tika analizēti aseptiska meningīta gadījumi 13 veselības aprūpes rajonos. (..) Autori secināja, ka reālais risks, visticamāk, bija apmēram 1 gadījums uz 11 000 devām.”

Lielbritānijas 1993. gada pētījumā tiešām secināja, ka uz 11 tūkstošiem MMP vakcīnas devu konstatē vienu aseptiskā meningīta gadījumu. Aseptiskais meningīts bija saistīts ar novājināto cūciņu vīrusu, kas atradās vakcīnās. Meningīts ir viena no cūciņu nopietnākajām komplikācijām.

Ieraksta autore noklusē, ka visi gadījumi bija pēc vakcinēšanās ar MMP poti, kurā bija cūciņu vīrusa celms Urabe. Kopš 90. gadiem virkne valstu vairs to neizmanto. Latvijā apstiprinātajās MMP vakcīnās ir cits – Jeryl Lynn – cūciņu vīrusa celms. Lielbritānijas pētījumā ar šo celmu bija vakcinēti 14 % bērnu un nevienam no viņiem nebija aseptiskā meningīta. Jaunākie pētījumi ASV un Eiropā liecina, ka MMP potēm ar Jeryl Lynn cūciņu vīrusa celmu aseptiskā meningīta risks ir 0,2–1 gadījums uz miljons devām. Tātad Latvijā lietotajām vakcīnām risks ir 90–160 reizes mazāks, nekā minēts ierakstā.

Salīdzinājumam – nevakcinētiem cilvēkiem meningīta risks no cūciņām ir 0,5 %, bet pilnībā vakcinētiem – piecas reizes zemāks.

Ierakstu publicējusi Marika Zelča-Čerāne, kura sevi sauc par mediķi un garīgo līdzgaitnieci. Zelča-Čerāne nav iekļauta Latvijas Ārstniecības personu reģistrā.

MMP vakcīna nemaina ģenētisko materiālu

Kāda anonīma vakcīnskeptiķe raksta:

“Ņemot vērā, ka vakcīnās var būt konstatējami DNS fragmenti, nevar pilnībā izslēgt teorētisku genoma integrācijas risku. Tas nozīmē, ka noteiktos apstākļos šie fragmenti varētu iekļūt šūnā, sasniegt kodolu un integrēties cilvēka genomā.”

MMP vakcīna satur novājinātus vīrusus. Zinātnieki tos audzē dzīvnieku vai cilvēku šūnās. Kad vīruss ir izaudzēts pietiekamā daudzumā, pētnieki saplēš šūnas un attīra vīrusu. Parasti DNS piesārņojums vakcīnās mērāms pikogramos, kas ir triljonā daļa no grama. Vakcīnās nav veselu gēnu, bet sašķelti un inerti DNS fragmenti. Nav pierādījumu, ka tie integrējas cilvēka ģenētiskajā materiālā. Lai tas varētu notikt, vakcīnā būtu jābūt enzīmam integrāzei, bet tās tur nav, skaidro Filadelfijas Bērnu slimnīca.

Līdzīgus maldus iepriekš izplatīja arī par kovida vakcīnām.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.