Par Manabalss.lv iniciatīvām var parakstīties tikai vienreiz
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Sociālajos medijos izplata apgalvojumu, ka par platformā ManaBalss.lv publicētajām iniciatīvām var parakstīties vairākas reizes. Tā nav taisnība. Ja lietotājs mēģina nobalsot otrreiz, sistēma parakstu pieņem, bet pie balsīm nepieskaita.
Platformā Manabalss.lv vairāk nekā 65 tūkstoši parakstījuši iniciatīvu ar lūgumu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam neizsludināt Saeimas pieņemto likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas un atdot to otrreizējai izskatīšanai. Prezidents tā arī darīja. Tajā pašā dienā sociālajos medijos sāka izplatīt baumas, ka Manabalss.lv par iniciatīvām ir iespējams parakstīties vairākas reizes, līdz ar to savākto parakstu skaits neesot ticams. To pauda, piemēram, Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība).
Līdzīgi izsakās citi. Kāds, piemēram, raksta:
“Pamācība, kā parakstīties portālā ManaBalss piecas reizes. 1. jaunajai balsij nomaini IP adresi vai ierīci. 2. paraksti ar citu banku. Īsti pareizi tas nav, bet progresīvie atklāja šo caurumu un aktīvi veido Terakota armiju.”
Maldus izplatīja arī kristīgo aktīvistu biedrība Asociācija Ģimene, kas iestājas pret Stambulas konvenciju:
“Nupat parakstījāmies 2 reizes par vienu @ManaBalss iniciatīvu. Vajag tikai iziet no sava profila, lai parakstītos vēlreiz ar to pašu interneta banku. Lūdzam pievērst uzmanību un nodrošināt, ka par iniciatīvu vienu reizi parakstās pilngadīgs pilsonis.”
Re:Check pārbaudīja, ka, atkārtoti nobalsojot par iniciatīvu, platforma parāda ziņu “Tavs paraksts ir pieņemts! Ja parakstījies atkārtoti, tavs paraksts būs pieskaitīts tikai vienu reizi.”
Sarakstē ar Re:Check Manabalss.lv vadītājs Imants Breidaks skaidro, ka platforma balstās uz ārējiem autorizācijas līdzekļiem – bankām un elektronisko parakstu, kuros cilvēkam ir viens un tas pats personas kods. Līdz ar to, ja lietotājs jau ir parakstījies par kādu iniciatīvu, sistēma to redzēs un balsi nepieskaitīs. “Gan mūsu banku sistēma ir droša, gan arī Latvijas e-paraksta sistēma ir droša,” pauž Breidaks. “Tieši pateicoties šo ārējo sistēmu stiprībai, arī mūsu sistēma ir droša.”
Breidaks min, ka situācija var būt mulsinoša, ja cilvēks balso un vienlaikus ziedo. Šajā gadījumā paiet viena vai divas dienas, līdz informācija par parakstu nonāk līdz platformai. Kamēr tas notiek, cilvēks var nobalsot vēlreiz. Taču, kad no bankas pienāks informācija par pirmo parakstu, platforma redzēs, ka personas kods jau ir parakstījušos cilvēku sarakstā un neņems to vēra.
Kad savākti vismaz 10 tūkstoši parakstu, platforma nosūta iniciatīvu izskatīšanai Saeimā. Saeimas prezidijs saņem failu, kurš ir slēgts ar paroli. Prezidijs failu tālāk nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas pārbauda leģitīmo parakstu skaitu. Pārvalde izsvītro nepilsoņus, ārvalstniekus un jauniešus, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu. “Tāpēc mēs arī vienmēr iesniedzam, piemēram, 10 500 parakstus, jo mēs zinām, ka daži tiks izsvītroti.”
Re:Check centās sazināties ar Helmani, taču Ogres dome informēja, ka viņš ir prombūtnē. Biedrība Asociācija Ģimene uz e-pastā sūtītajiem jautājumiem neatbildēja.
Secinājums: Platformā Manabalss.lv viens cilvēks par vienu iniciatīvu nevar parakstīties divreiz. Ja to mēģina, sistēma redz, ka cilvēks ar konkrēto personas kodu jau ir nobalsojis un otrreiz balsi nepieskaita. Kad iniciatīva nonāk Saeimā, personas kodus pārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
