Kā mediji ar klikšķu virsrakstiem biedē ar vakcīnām
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Lielbritānijā sašutumu raisījis kardiologa Asīma Malhotras paustais, ka mRNS vakcīnas pret kovidu varētu būt iemesls, kādēļ Lielbritānijas karaliskās ģimenes locekļi saslimuši ar vēzi. Pierādījumu tam nav, un medicīnas organizācijas uzsver, ka vakcīnas nepalielina vēža risku. Taču tas netraucēja Latvijas interneta medijiem NRA un LA.lv izmantot kardiologa maldus klikšķu virsrakstos.
Portāls NRA par Malhotras uzstāšanos ziņoja ar virsrakstu “Britu onkologs saista karaliskās ģimenes vēzi ar Covid-19 vakcīnām”. Savukārt LA.lv virsraksts vēstīja:
“Ārsts atklāj saistību ar kādu populāru vakcīnu, kas karaliskajā ģimenē, iespējams, izraisīja vēža “epidēmiju””.
Zem skaļajiem virsrakstiem bija skaidrojums, ka jomas eksperti noliedz Malhotra pausto. Taču cilvēkam, kas ziņu redzēja tikai sociālajos medijos, tas gāja secen.
Kāpēc šie virsraksti ir problemātiski?
Pirmkārt, tāpēc, ka savā runā Malhotra atsaucās nevis uz kādu pētījumu, bet viena onkologa viedokli. Malhotra nosauca “profesoru Angleišu”, bet vēlāk sociālajā medijā X laboja, ka runājis par onkologu Angusu Dalgleišu. Kā norāda akadēmiskais žurnāls The BMJ, Dalgleišs savu nostāju pamato ar “personīgo pieredzi” un anonīmu ārstu liecībām. Tātad, lai gan šādus izteikumus pauduši ārsti, viņu teiktajam nav zinātniska pamata.
Otrkārt, Malhotra jau iepriekš pieķerts maldināšanā. Tas ir vēl viens “sarkanais karogs”, kas būtu jāņem vērā, citējot viņa teikto. Malhotra apgalvojis, ka kovids vairs neesot nāvējošs un mRNS pretkovida vakcīnas Lielbritānijā esot masveidā veicinājušas mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Kopš Malhotra kļuva par ASV veselības ministra Roberta Kenedija juniora padomdevēju, viņam arī “radušies jautājumi” par ministra iecienīto mītu, ka bērnu potes izraisa autismu.
LA.lv raksta, ka Malhotra ir “kontroversiāls”, un min viņa iepriekš izplatītos maldus. Taču publikācijā nav nekā par Dalgleišu, kurš arī maldinājis par mRNS pretkovida potēm. Turklāt onkologs strādā firmā Immunor, kas ir mRNS vakcīnu ražotāju Pfizer un Moderna konkurents. Savukārt NRA neko par abiem ārstiem nemin.
Pašās publikācijās ir rakstīts, ka jomas eksperti noliedz Malhotras pausto. Tomēr cilvēkiem, kas sociālajos medijos redzēja tikai virsrakstus, tie radīja maldinošu iespaidu, ka britu karaliskās ģimenes locekļi saslimuši ar vēzi pretkovida vakcīnu rezultātā.
Vai pretkovida vakcīnas palielina vēža risku?
Abu portālu rakstos tiek citēta Lielbritānijas vēža pētījumu organizācija. Tā medijam The Guardian skaidroja, ka pretkovida vakcinācijas saistībai ar vēža risku nav ticamu pierādījumu.
Par to iepriekš informējušas arī citas medicīnas institūcijas, piemēram, Amerikas vēža biedrība, ASV Nacionālais vēža institūts un Majo klīnika. Arī pētījumos par pretkovida vakcīnu ilgtermiņa blaknēm nav atklāts, ka potes izraisa vēzi vai palielina tā risku.
Kāpēc pētījumi ir uzticamāki par viena ārsta teikto?
Katra cilvēka viedokli ietekmē viņa aizspriedumi, intereses un vēlmes. Pat, ja Dalgleiša praksē cilvēki sākuši biežāk slimot ar vēzi, tas nenozīmē, ka viņa pieredze ir attiecināma uz sabiedrību kopumā.
Pētījumos nereti izmanto datus par simtiem, tūkstošiem vai pat miljoniem cilvēku. Tas palīdz nodrošināt, ka zinātniskos darbos iegūtie rezultāti nav nejaušība. Pētnieki darbiem pieiet caurskatāmi un sistemātiski – skaidri definē mērķus, eksperimentālās un datu analīzes metodes. Līdz ar to viņu darbus var kritizēt un salīdzināt citi jomas eksperti. Kvalitatīvi akadēmiskie žurnāli strikti izsver, vai publicēt kāda kolektīva pētījumu. Tas notiek, veicot tā saukto zinātnisko recenzēšanu (angliski peer-review), kurā darbu izvērtē jomas eksperti. Pētījumiem, protams, var būt nepilnības, tādēļ, lai labāk saprastu kādu jautājumu, zinātnieki publicē pētījumu apkopojumus.
Arī pētījumos ir iespējamas kļūdas. Piemēram, pērn Re:Check rakstīja par gadījumu pirms 35 gadiem, kad prestižais medicīnas žurnāls Lancet pētījumā nepamanīja safabricētus rezultātus un nejauši aizsāka mītu vakcīnu par saistību ar autismu. Taču kopumā pētījumi pirms publicēšanas iziet cauri lielam sietam, un tas palielina uzticamību.
Kāpēc daži portāli izmanto klikšķu virsrakstus?
Viens no veidiem, kā ziņu portāli pelna naudu, ir reklāmas. Jo vairāk cilvēku atver rakstu, jo lielāka iespēja, ka viņi uzklikšķinās uz kādu reklāmu vai trešās puses saturu. Skaļi klikšķu virsraksti, kas uzjundī emocijas, ļauj piesaistīt uzmanību un nopelnīt vairāk. Virsraksti būtiski ietekmē, ar kādu priekšstatu cilvēks sāk lasīt rakstu un ko pēc tā atceras, norāda Rietumaustrālijas Universitātes pētnieki. Virksraksti jauši vai nejauši rada noteiktu iespaidu. Piemēram, pētnieki secināja – ja tekstā aprakstīti divu pušu argumenti, lasītājiem ir tendence vairāk ticēt pusei, kuras nostāja atspoguļota virsrakstā. Tā notiek pat gadījumos, kad viena puse ir jomas eksperti, bet otra – ne.
Ko atbildēja NRA un LA.lv redakcijas?
Re:Check redakcijām jautāja, kā izvēlējušās ziņot par Malhotras uzstāšanos, un lūdza komentēt, kādēļ publikācijām ir tik kliedzoši virsraksti. Portāli neatbildēja, bet LA.lv pēc vēstules saņemšanas izdzēsa rakstu.
Jūlijā abi portāli līdzīgi ar skaļiem virsrakstiem nepamatoti biedēja, ka Pfizer vakcīna pret kovidu, var izraisīt redzes zudumu. Re:Check par to rakstīja šeit.
Secinājums: Latvijas portāli NRA un LA.lv ziņo par divu ārstu pieņēmumu, ka mRNS vakcīnas pret kovidu izraisījusi vēzi Lielbritānijas karaliskās ģimenes locekļiem. Pierādījumu tam nav, un medicīnas institūcijas noliedz saistību starp šīm potēm un vēzi. NRA un LA.lv ziņu pasniedza ar kliedzošiem virsrakstiem, tikai tekstā skaidrojot, ka eksperti tam nepiekrīt.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
