Cilvēku emisijas izjauc dabisko CO2 līdzsvaru un sasilda zemi
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Facebook populārs kļuvis video par to, ka cilvēku saražotā ogļskābā gāze (CO2) it kā neietekmē klimatu. Tā nav taisnība. Lai gan, salīdzinot ar dabu, cilvēku emisijas ir nelielas, tās izjauc Zemes dabisko CO2 līdzsvaru, līdz ar to Zeme sasilst. Video redzamais ģeologs Ians Plimers jau gadiem strādā fosilā kurināmā firmās un melo par klimata pārmaiņām.
Facebook video redzama aina no Austrālijas telekanāla Sky News intervijas ar Ianu Plimeru. Tajā viņš stāsta:
“Galvenais zinātniskais aspekts ir tas, ka nekad nav pierādīts, ka globālo sasilšanu izraisa cilvēka radītās oglekļa dioksīda emisijas. Tikai 3 % emisiju rada cilvēki. Pārējā daļa ir dabiska – galvenokārt no okeāna degazācijas, bet nedaudz arī no vulkāniem. Tātad, ja vēlaties pierādīt, ka cilvēki un viņu radītās “dzīvības gāzu” emisijas maina klimatu, tad jums ir jāpierāda, ka dabiskās emisijas, kas veido 97 % no visām, nemaina klimatu. Šis jautājums nekad nav ticis risināts.”
Plimers maldina. Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku pausto straujās Zemes sasilšanas cēlonis pēdējos 175 gados galvenokārt ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes, tajā skaitā ogļskābā gāze. Pētniekiem ir zināms, kā tas notiek.
CO2 sasilda Zemi
Kad Saules starojums sasniedz Zemi, planēta daļu no tā absorbē un pēc tam izstaro atpakaļ kā infrasarkano starojumu. Tas ir neredzams starojums, ko jūtam kā siltumu. Kad infrasarkanais starojums no Zemes virsmas nonāk atmosfērā, to “noķer” siltumnīcefekta gāzes, piemēram, CO2 un metāns (CH4). Šo gāzu molekulas daļu starojuma palaiž tālāk visumā, bet daļa nonāk atpakaļ uz Zemes. Jo atmosfērā ir vairāk siltumnīcefekta gāzu, jo vairāk infrasarkanās radiācijas paliek uz Zemes. Līdz ar to Zeme vairāk sasilst.
Foto: Siltumnīcefekts. Avots: Wikimedia Commons (publicēts Kolumbijas Universitātes tīmekļa vietnē)
Cilvēku emisijas ietekmē klimatu
Ir taisnība, ka dabas procesos izdalās vairāk CO2, nekā rada cilvēki. Taču, lai gan cilvēku emisijas ir salīdzinoši nelielas, tās izjauc dabisko CO2 līdzsvaru. Proti, dabā ir, piemēram, augi un okeāni, kas absorbē ogļskābo gāzi. Taču daba nespēj atsvērt to ogļskābās gāzes apjomu, ko papildus rada cilvēki. Tādēļ atmosfēras CO2 koncentrācija pēdējos 175 gados palielinājusies par 50 procentiem. Līdz ar to arī globālā vidējā temperatūra ir palielinājusies par aptuveni 1,1 Celsija grādu.
Kas ir Ians Plimers?
Plimers ir kalnrūpniecības ģeologs, kurš strādā vairākos Austrālijas naftas, dabasgāzes un citu derīgo izrakteņu uzņēmumos. Viņš jau gadiem izplata melus par klimata pārmaiņām. Plimers regulāri sadarbojies ar klimatskeptiskām domnīcām, piemēram, Austrālijas Institute of Public Affairs, kas saņēmis finansējumu no fosilā kurināmā uzņēmumiem un to īpašniekiem.
Jau pagājušajā gadsimtā fosilā kurināmā uzņēmumi sāka dezinformācijas kampaņas, lai maldinātu par klimata pārmaiņām. Ar pašu finansētu domnīcu, “ekspertu” un politiķu palīdzību tie sabiedrībā radīja apjukumu par zinātnieku nostāju un klimata pārmaiņu faktiem. Akadēmiskajā žurnālā Annual Review of Public Health norādīts, ka fosilā kurināmā ieguves firmas un konservatīvās domnīcas ir izveidojušas labi finansētu dezinformācijas tīklu, kas izplata zinātniski nepamatotu informāciju, maldina par būtiskām domstarpībām klimata pētnieku vidū un cenšas radīt šaubas par akadēmiskās literatūras uzticamību.
Secinājums: Globālo sasilšanu un līdz ar to arī klimata pārmaiņas izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ogļskābā gāze atmosfērā aiztur Saules starojumu, kas cenšas nonākt atpakaļ visumā, un tādējādi sasilda pasauli. Salīdzinot ar dabu, cilvēku emisijas ir nelielas, taču tās izjauc Zemes dabisko CO2 līdzsvaru.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
