Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs
Facebook populārs kļuvis ieraksts par to, ka vēja un saules tehnoloģija it kā sadārdzina elektrību. Tas ir apšaubāmi, jo ieraksta autors balstās uz vairāk nekā piecus gadus veciem datiem, kas atspoguļo cenas tikai daļai Eiropas mājsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka nav saistības starp elektrības cenu un saules un vēja enerģijas ražošanas kapacitāti.
To, ka vēja un saules elektroenerģija sadārdzina elektrību, ieraksta autors secina no kāda grafika. Ierakstā pausts:
“Tā ir līkne, kas būvēta uz desmitiem valstu pieredzes pamata, un no tās izriet bez šaubīšanās, ka kāds mūs vazā aiz deguna – skumjā patiesība ir tāda, ka, jo vairāk atjaunīgās enerģijas, jo krasi dārgāka paliek elektrības cena. Grafiku uz pasaules un Eiropas statistikas datu bāzes uzkonstruējis Max Bremner.”
Grafikā uz vertikālās ass attēlotas 2019. gada otrā pusgada elektrības cenas mājsaimniecībām, kas patērē starp 2500 KWh un 4999 KWh elektrības mēnesī. Cenās iekļauti nodokļi. Uz horizontālās ass redzama vēja un saules enerģijas ražošanas kapacitāte uz vienu iedzīvotāju, proti, cik elektroenerģijas katrā valstī iespējams šādā veidā saražot.
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Facebook ieraksta autora apgalvojums par elektrības cenām ir apšaubāms.
Vai vēja un saules enerģijas kapacitāte korelē ar cenām?
Grafikā salīdzināta elektrības cena tikai atkarībā no vēja un saules enerģijas ražošanas kapacitātes. Taču ir virkne faktoru, kas var ietekmēt elektrības cenu, piemēram, citu energoresursu pieejamība un elektrotīkla īpatnības.
Turklāt autora izmantotie dati par kapacitāti ir nepilnīgi un novecojuši. Pirmkārt, tajos nav iekļautas mājsaimniecības, kas mēnesī patērē mazāk vai vairāk par 2500–4999 KWh elektrības. Otrkārt, viņa publicētās elektrības cenas iekļauj nodokļus, kas dažādās valstīs atšķiras un maina elektrības gala cenas. Treškārt, informācija ir vairāk nekā piecus gadus veca.
Re:Check analizēja jaunākos Eurostat datus par elektrības cenām bez nodokļiem mājsaimniecībās ar dažādu elektrības patēriņu. Tie rāda, ka vēja un saules enerģijas kapacitātei nav statistiski būtiskas korelācijas ar elektrības cenu. Korelācijas nav gan visām patēriņa grupām kopā, gan katrai atsevišķi.
To, ka korelācijas nav, ilustrē, piemēram Vācija un Zviedrija, kurām ir līdzīga vēja un saules enerģijas ražošanas kapacitāte uz iedzīvotāju skaitu, bet krasi atšķirīgas elektrības cenas mājsaimniecībām. Viens no iemesliem ir tas, ka Zviedrija vairāk nekā pusi elektrības ražo hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās, bet Vācijā 42% elektrības iegūst no dabasgāzes un oglēm. Proti, kad laikapstākļu dēļ nav iespējas pietiekami izmantot sauli un vēju, Zviedrija var paļauties uz lētākiem avotiem nekā Vācija. Tāpat Vācijā atjaunīgās elektrības nozare norāda uz grūtībām integrēt jeb iekļaut atjaunīgo elektroenerģiju Vācijas elektrotīklā. Zviedrijā elektrības cenas iegrožo arī tas, ka valsts atrodas Ziemeļeiropas elektroenerģijas tirgū, kurā lētu elektrību saražo citas valstis: Norvēģija, Islande, Somija.
Augstākās elektrības cenas mājsaimniecībām pirms nodokļiem ir Īrijā, kura neizceļas ne ar īpaši augstu, ne zemu vēja un saules enerģijas ražošanas kapacitāti. Īrija elektrības ražošanai galvenokārt izmanto dabasgāzi, ko valstij nākas importēt un kas ir dārgs enerģijas avots. Bezpeļņas organizācija Energy Institute augsto elektrības cenu skaidro ar to, ka Īrijai pašai nav gana daudz lētu energoresursu un iedzīvotāji ir izkaisīti pa visu valsti – tādēļ esot dārgi savienot elektrības patērētājus ar ražotājiem.
Lai gan ierakstā ir dati par mājsaimniecībām, jāmin, ka akadēmiski pētījumi vairākās valstīs liecina – lielāks atjaunīgās enerģijas īpatsvars samazina vidējo vairumtirdzniecības elektrības cenu.
Vai grafika autors ir enerģētikas eksperts Bremners?
Facebook publicētā grafika autors nav enerģētikas inženieris Makss Bremners, kā teikts ierakstā. Grafiku publicējusi klimatskeptiķu organizācija Friends of Science, kuru daļēji finansē fosilā kurināmā uzņēmumi. Bremners gluži pretēji savā LinkedIn profilā grafiku kritizējis, norādot, ka tik vienkāršoti nevar analizēt atjaunīgo resursu ietekmi uz elektrības cenām. “Lai gan dažos gadījumos var būt korelācija starp augstām elektroenerģijas cenām un atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kopumā tā nav tieša saistība un ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp elektroenerģijas tirgus rakstura, atjaunīgo energoresursu stabilitātes un integrācijas elektrotīklā. Vairumā gadījumu augsta atjaunojamo energoresursu izmantošana noteikti nav augstu elektroenerģijas cenu cēlonis,” raksta Bremners.
Re:Check ieraksta autoram e-pastā un Facebook Messenger jautāja, kādēļ viņš balstās uz pāris gadus veciem datiem un kādēļ izvēlas valstis salīdzināt tieši pēc ražošanas kapacitātes. Taču atbildi nesaņēma.
Ražot elektrību ar fosilo kurināmo nav lētāk
Vairākas organizācijas ir analizējušas, kuri elektrības ražošanas veidi ir lētāki. Pēc 2021. gadā Deutsche Bank apkopotās informācijas Eiropas Savienībā elektrības ražošanai ar iekšzemes un jūras vēja stacijām ir zemākas izmaksas nekā ražošanai ar dabasgāzi vai oglēm. Prognozējams, ka līdz 2030. gadam izmaksu starpība augs.
Pērn Starptautiskā enerģētikas aģentūra ziņoja, ka 96% no 2023. gadā pasaulē atklātajām iekšzemes vēja un liela mēroga saules elektrostacijām bija zemākas ražošanas izmaksas nekā jaunuzceltām ogļu un dabasgāzes spēkstacijām. Pie līdzīga secinājuma 2023. gadā nonāca arī Starptautiskā atjaunīgās enerģijas aģentūra, kurā Latvija ir dalībvalsts. Proti, ražot elektrību ar jaunām iekšzemes vēja, jūras vēja un saules enerģijas stacijām vidēji ir attiecīgi trīs, divas un 1,3 reizes lētāk nekā ar fosilo kurināmo.
Savukārt finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums Lazard secinājis, ka ASV vēja un atsevišķu saules enerģijas tehnoloģiju izmantošana izmaksu ziņā ir konkurētspējīga ar elektrības ražošanu no fosilā kurināmā. Kontekstam jānorāda, ka ASV dabasgāze ir daudz lētāka nekā Eiropā.
Secinājums: Grafiku ar elektrības cenām izveidojusi klimatskeptiķu organizācija Friends of Science, kuru daļēji finansē fosilā kurināmā uzņēmumi. Tajā iekļauti piecus gadus veci dati par mājsaimniecībām, kas mēnesī patērē 2500–5000 KWh elektrības. Elektrības cenās iekļauti arī nodokļi, kas atšķiras pa valstīm. Jaunākie Eurostat dati ir pretrunā ar apgalvojumu, ka ražošana ar vēja un saules tehnoloģijām padara elektrību dārgāku. Elektrības cenu veido virkne apstākļu, tādēļ to nevar izskaidrot ar vienu faktoru.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
